Pēc vairāku mēnešu diskusijām, kurās jau sākotnēji izkristalizējās tas, ka mēs vēlamies Latviju redzēt kā labklājīgu un turīgu valsti, nonācām pie slēdziena, ka tas iespējams tikai tad, ja valstī būs arvien vairāk gudru un talantīgu cilvēku. Šajā gadījumā runājam kā par sportistiem un mūziķiem, tā arī par zinātniekiem un uzņēmējiem, tādēļ tieši zināšanas, rūpīgs darbs un uz attīstību vērsts atbalsts ir tas, kas mūs var padarīt turīgus.
Lai Latvija augtu, pirmkārt, jārisina iedzīvotāju skaita jeb demogrāfijas problēma. Ja cilvēki turpinās aizbraukt, bet valsts funkciju veikšana, tostarp medicīna, izglītība, drošības un citi jautājumi, būs jārisina ar tik nelielu skaitu iedzīvotāju, tad nodokļu apjoms turpinās pieaugt, līdz "aizdzīs" prom pēdējo darbaspējīgo. Mēs ik dienu zaudējam vairākus desmitus iedzīvotāju, kas nozīmē, ka dabiskais pieaugums neveidojas, novedot valsti pie totālas "noasiņošanas".
Jārada tādi apstākļi, lai jebkurš Latvijā dzīvojošs cilvēks jūtas droši par tagadni un nākotni, tādējādi radot arī vairāk bērnu.
Politiķiem jāsāk pieņemt atbildīgus lēmumus, kuri ne vienmēr būs sabiedrībā populāri. Mums ir visas iespējas 2030. gadā kļūt par TOP 10 Eiropas Savienības valsti! Zinu, ka skeptiķi tagad gatavi "brēkt", ka tā ir utopija, taču esmu pārliecināts, ka, gudri investējot gan uzņēmēju, gan arī valsts naudu, mēs varam sasniegt un pārsniegt vidējo labklājību Eiropā.
Kāpēc un kā Latvijai kļūt par talantu valsti? Atbilde ir vienkārša – zināšanas. Ja radīsim priekšnosacījumus, lai mūsu jaunieši iegūtu pasaules līmeņa izglītību un zināšanas, bet pārējie cilvēki pieņemtu, ka mūsdienu apstākļos visu mūžu savas zināšanas jāpapildina un tā ir norma, nevis kaut kas neiespējams, tad šeit pulcēsies arī gudrākie prāti.
Ik dienu redzot studentus un viņu degsmi uzlabot un mainīt vidi, kurā viņi atrodas, kā arī attīstīt dažreiz pat dullas idejas, esmu pārliecinājies, ka Latvija var kļūt par vietu, kur talanti ir visas valsts dzinējspēks. Jāatmet bailes no iebraucējiem, jo viņi bieži vien ir tie, kuri gatavi veidot sadarbību un eksportu uz savas izcelsmes valstīm.
Šie cilvēki, saredzot nākotni, iegūstot pirmo darbavietu, veidojot ģimeni, var kļūt par latviešiem! Un tādu piemēru ir samērā daudz. Tad kāpēc baidāmies? Droši vien tāpēc, ka vēsturiskā pieredze un piespiedu iedzīvotāju "pārbīdes" radījušas sekas, ko izjūtam vēl arvien. Taču pasaule ir mainījusies un kļuvusi daudz lielāka, ko pierāda arī nerimstošā emigrācija, daudzām ģimenēm ekonomisku apstākļu dēļ nolemjot doties prom, lai tagadnē dzīvotu labāk.
Eksports neaprobežojas tikai ar uzņēmējiem, kuri mērķtiecīgi rada produktus, kas pasaulē ir pieprasīti. Tas ir arī valsts tēla jautājums, atbalsta veicināšana, gudri izmantojot pieejamos resursus, kā arī mūsu katra iekšējais patriotisms, ejot ar augsti paceltu galvu un nododot to "ziņu" pārējai pasaulei, par ko esam lepni un gatavi celties un krist. Noticēsim sev un savai tautai, lai kopā eksportētu savas preces un pakalpojumus, radot idejas, darbvietas un nākotni.
Latvijas simtgades simbols ietver bezgalības zīmi, kas sasaucas arī ar manu pārliecību – ja pieņemsim gudrus lēmumus, tad mūsu valsts mūžība ir iespējama. Ejot uz vēlēšanām 6. oktobrī, aicinu ikvienu pieņemt atbildīgus lēmumus. Lasiet partiju programmas, analizējiet solījumus, esiet kritiski un izdariet tādu izvēli, lai nākamajā dienā nav jānožēlo. Bet neesiet vienaldzīgi, jo turpmāko četru gadu valsts attīstība ir atkarīga tikai no mums pašiem. Es ceru, ka pēc desmit gadiem mēs varēsim teikt: "Latvija ir vieta, kur pulcējas talanti!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
