Šāds teksts nodrukāts plakātā, kuru rotā arī lielākā pašmāju sociālā tīkla Draugiem.lv runasvīra Jāņa Palkavnieka portrets. Viņš plakātā ir iejuties tumšādaina cilvēka tēlā un ir sociālās kampaņas Savi cilvēki par trešo valstu valstspiederīgo integrāciju Latvijas sabiedrībā vēstnesis. Kaut gan šajā gadījumā laikam pareizāk būtu teikt "bija iejuties", jo konkrētais plakāts kampaņā vairs netiks izmantots. Un iemesls pavisam vienkāršs - kāds plakātā saskatījis rasisma pazīmes, kas izraisījis diskusijas medijos pat pirms vēl pats plakāts vispār nonācis publikas apskatei.
Fakts, ka plakāts, tāpat kā jebkuras kampaņas vizuālā valoda var raisīt diskusijas, ir tikai un vienīgi apsveicams. Jo - kādēļ tad vispār rīkot sociālas kampaņas? Lai apgūtu piešķirtos līdzekļus un nebeidzamā daudzumā producētu bālus, nevienu neuzrunājošus mākslas darbus ar galveno domu "lai tikai kaut kas nenotiek"? Vai arī tiešām pievērstu sabiedrības uzmanību konkrētai problēmai. Šajā gadījumā pirmais mērķis - pievērst uzmanību kampaņai pat pirms pašas kampaņas īstā sākuma - noteikti jau sasniegts. Ja vien nebūtu kāds bet...
Kā kampaņas tēla, vēstījuma un, protams, vizuālā veidola izstrādātāji, bijām gatavi diskusijām. Pats kampaņas virziens - krāsains, nedaudz provokatīvs vizuālais stāsts par pašmāju VIP-iem, kas papildināts ar pavisam vienkāršiem un cilvēciskiem vēstījumiem par trešo valstu valstspiederīgo dzīvi Latvijā - ir domāts, lai aicinātu mūsu pašu, latviešu sabiedrību mazināt aizspriedumus, kas, spriežot pēc socioloģiskajām aptaujām, ir dzīvi krietnā daļā mūsu sabiedrības.
Un, protams, bijām gatavi sarunai par šīm tēmām, piesaistot gan mūsmājās dzīvojošos cittautiešus, gan Latvijas ekspertus un sabiedrībā zināmus cilvēkus. Bet kam noteikti nebijām gatavi - tas ir kampaņas vizuālā veidola sasaistīšanai ar jau gataviem aizspriedumiem.. Tiešāk sakot, atsevišķu cilvēku medijos uzkurinātai histērijai par rasismu pretrasisma kampaņā.
Sliktākais, ka pēc šiem komentāriem, kas pēc savas būtības ir margināli, esam saņēmuši pretī tikpat marginālus komentārus no nosacītās otras puses - kā jau ierasts, šādos gadījumos sarosās tieši galējo viedokļu paudēji. Un abas puses, šķiet, ir gatavas saskatīt aizvainojošus zemtekstus, naidu kurinošus mājienus un politiskus uzbraucienus pat tekstā "sniegs ir balts" vai "kokiem lapas ir zaļas".
Turklāt - kā noprotams pēc interneta vidē izplatītajiem viedokļiem un ekspertu komentāriem - lielākā daļa autoru (lai neteiktu - nospiedošais vairākums) pašu plakātu, par kuru izraisījušās diskusijas, nemaz nav redzējuši. Jo publiski plakāts un tajā paustie vēstījumi vēl nav pieejami (ja neskaita kampaņas atklāšanas pasākumā demonstrētos TV ziņu sižetus, kur plakāti bija redzami, tā teikt, pa gabalu). Un atkal esam atgriezušies pie bieži piekoptā secinājumu izdarīšanas veida - neesmu redzējis, bet noteikti ir kaut kas slikts.
Lai vai kā - kampaņa Savi cilvēki būs. Un būs arī vides reklāmas ar citiem šai kampaņai izveidotajiem plakātiem. Jo viens ir pilnīgi skaidrs - mums ir ne tikai aizspriedumi pret citādo (atkal - kā rāda pētījumi, tad Latvija ir vienā no pirmajām vietām ksenofobisko aizspriedumu ziņā ES), bet mums ir arī aizspriedumi pret aizspriedumiem. Mēs mēdzam saskatīt pilnīgi nevainīgā tekstā vai ilustrācijā to, ko gribam tur saskatīt. Īpaši ja tas attiecas uz mūsos pašos jau eksistējošu aizspriedumu sistēmu. Un ja tā ir, tātad - diskusija sabiedrībā ir nobriedusi.
Par šo tēmu ir jārunā un jārunā skaļi. Kampaņas ietvaros jau ir paredzētas arī diskusijas ekspertu un sabiedrības pārstāvju starpā, aktivitātes publiskos pasākumos un, protams, vides reklāmas pilsētvidē. Cita lieta - cik gatavi esam paskatīties uz problēmu no skatupunkta, kas atšķiras no mums ierastā pelēcīguma un vidējā statistiskā vides plakāta, visupirms nemēģinot tajā saskatīt negatīvo un naidu sējošo, bet pievēršot uzmanību būtībai. Turklāt - vispirms iepazīstoties ar to, kas plakātā vai jebkurā citā materiālā tiešām ir pateikts un parādīts.
Esmu bijis daudzās pasaules vietās. Gan tur, kur tic kristiešu vai musulmaņu dievam, gan tur, kur godā celtas hinduisma dievības un pat totēma dzīvnieki. Ticies ar cilvēkiem, kuri pārstāv daudzas tautas un ticības (vienalga, kādas viņi būtu pēc rases, tautības, pārliecības vai vispār bez pārliecības un godā tikai Lielo Sprādzienu, vai netic nekam). Nekad man šo cilvēku vērtējumā nav bijušas nozīmīgas šādas pazīmes.
Tāpēc arī man pašam šķiet svarīgi, lai tie cilvēki, kuri atbraukuši pie mums legālā kārtā, ar cieņu pret mums un mūsu valsti, šeit justos labi. Bet mūsējiem savukārt šie cilvēki neliktos kā drauds vai kā svešķermeņi Latvijas veselīgajā miesā. Un, esmu pārliecināts, ka mums tā sabiedrības daļa, kurai kampaņa domāta, ir jāuzrunā krāsaini, pārliecinoši un diskusijas rosinoši, jāuzrunā viņiem saprotamā valodā. Lai vispirms liktu aizdomāties par galveno - vai tiešām tie Viņi ir bubulis, ar ko baidīt bērnus vakaros, un tie Viņi ir mūsu nelaimju cēlonis... Tā ir kampaņas Savi cilvēki būtība un mērķis. Bet tie, kuri jau tāpat saprot, otrreiz nav jāpārliecina. Nemeklēsim izteiksmes līdzekļos negatīvo, nekultivēsim aizspriedumus par jau esošiem aizspriedumiem.
P.S. Starp citu, ļoti iesaku ielūkoties līdzīgas tematikas Lietuvas kampaņā, kuru organizēja Lietuvas par integrāciju atbildīgās iestādes (http://www.delfi.lv/news/world/other/video-ari-lietuviesi-izveido-aizspriedumu-mazinasanas-kampanu.d?id=45709514). Tiešām neesmu sīki izanalizējis lietuviešu preses un trešo valstu piederīgo reakciju medijos, taču tā pavirši uzmetot aci Lietuvas mediju pārskatiem - izskatās, ka lietuvieši daudz veselīgāk un pēc būtības spēj paskatīties uz šādām kampaņām.
P.P.S. Ja mēģināsim saskatīt ko aizvainojošu, apvainojošu vai diskriminējošu itin visā, tad varam droši novest šo diskusiju līdz pilnīgam absurdam. Un sākt rediģēt Blaumani, žurnālā Klubs publicētās anekdotes, Šekspīra Otello vai, piemēram, latviešu Dainu skapi - arī tur taču tiek runāts kas TĀDS. Rasistisks un ksenofobisks.