Foto: F64
Iedomāsimies, ka spēlējat dambreti. Mērķtiecīgi soli pa solim virzāt kauliņu uz otru laukuma galu, lai iegūtu dāmu, bet pēkšņi spēles partneris paziņo – ej atpakaļ, tagad spēlēsim šahu, bet pa vidu vēl uzspēlēsim riču-raču. Tieši šādi Latvijas valdība rīkojas budžeta un nodokļu jautājumos.

Darba devēji jau daudzus gadus ar saviem ierosinājumiem, vērtējumiem un padomiem piedalās budžeta veidošanā. Esam ar izpratni izturējušies pret nepieciešamajiem konsolidācijas pasākumiem, nodokļu paaugstināšanu, jaunu nodokļu ieviešanu, jo skaidrs, ka sēžam vienā laivā un tikai kopīgiem spēkiem varam veiksmīgi nokļūt otrā krastā. Pērn, plānojot trīs gadu budžetu, valdība solīja, ka darbaspēka nodokļi netiks paaugstināti, kā arī netiks ieviesti jauni nodokļi. Taču šogad izrādās, ka šie dambretes noteikumi nav spēkā un ir jāpārorientējas uz kādu citu spēli, turklāt nav pat īsti skaidrs - uz riču-raču vai šahu.

Tieši noteikumu maiņa spēles vidū un solījumu neturēšana ir tas, kas valdības attieksmē pret valsts kases piepildītājiem - nodokļu maksātājiem - kaitina visvairāk. Tas nekas, ka gadiem esam runājuši par to, ka biznesam jānodrošina stabilitāte un prognozējamība. Klāt jaunais budžets, un visus solījumus, vienošanās un memorandus valdība aizmirst.

Tā vien šķiet, ka valdība vispār nedzīvo šajos platuma grādos un vispār nav iedziļinājusies, kur valstij rodas nauda. Latvijā mazais un vidējais bizness ir vairāk nekā 98%, un tieši šie uzņēmumi nemitīgi mainīgās nodokļu politikas dēļ nav spējīgi plānot savu darbību ilgtermiņā, bet tiem nepārtraukti jādomā, kā izdzīvot arvien mainīgajos nodokļu apstākļos. Turklāt mēģinājumi ar arvien jauniem nodokļiem apkraut godīgos nodokļu maksātājus arī skaidri parāda, ka valsts nemaz nedomā cīnīties ar ēnu ekonomiku.

Tomēr valdībai nevajadzētu aizmirst, ka Latvijā ir tikai 580 tūkstoši nodokļu maksātāju - darbinieki un uzņēmēji, kuriem ir jānodrošina budžeta ieņēmumi. Tā ir tikai trešā daļa no Latvija iedzīvotājiem. Turklāt mēs dzīvojam nevis izolatorā vai siltumnīcā, bet globālas konkurences apstākļos, un jaunu nodokļu ieviešana un esošo paaugstināšana samazina mūsu uzņēmēju konkurētspēju ne tikai starp Baltijas valstīm. Varbūt valdībai ir vērts paskatīties ārpus siltumnīcas un ieraudzīt, ka tur plosās vētra un uzņēmēji ir ik dienu pakļauti arvien jauniem izaicinājumiem tieši globālo notikumu ietekmē - vai tas būtu Krievijas noteiktais preču embargo vai valūtas svārstības, vai ekonomiskās problēmas noieta tirgus valstīs. Uzņēmēji ir spiesti strādāt nežēlīgas konkurences apstākļos, kurus vēl dramatiskākus padara valdības vieglprātīgā attieksme nodokļu jautājumos.

Veids, kādā tiek veidots nākamā gada budžets, parāda visaugstāko neprofesionalitāti un tuvredzību. Turklāt šoreiz ir tā situācija, kad gan darba devēji, gan darba ņēmēji ir vienisprātis. Mēs esam nākuši ar priekšlikumiem, piemēram, aizvietot iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu ar proporcionālo sociālās apdrošināšanas obligāto maksājumu, solidaritātes nodokli aizvietot ar neapliekamā minimuma atcelšanu pilngadīgām un darbspējīgām personām, arī straujāku sociālās apdrošināšanas likmes ieviešanu. Esam piedāvājuši - ja ar šiem ienākumiem vēl nepietiek un nevaram galus savilkt kopā, tad jāpaaugstina patēriņa nodokļi. Taču arī to nedrīkstētu darīt agoniski nedēļu pirms budžeta apstiprināšanas, bet par to bija jādomā jau gada ietvarā.

Uzņēmēji no citām valstīm vispār nesaprot, kas Latvijā notiek, tādēļ arī ārvalstu investīciju straume uz mūsu valsti arvien apsīkst. Taču šoreiz nesaprotam arī mēs, kas esam it kā pieraduši, ka solījumi netiek pildīti Tik ietiepīga neieklausīšanās, situācijas neapzināšana, kāda tā ir šoreiz, līdz šim nav piedzīvota.

Un mūsu spēles partnerim vēlētos atgādināt, ka, ja reiz vienojāmies spēlēt dambreti, tad tā arī jāspēlē un noteikumus spēles vidū mainīt nedrīkst, lai arī uz brīdi šķiet, ka ērtāk būtu spēlēt šahu vai riču-raču.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!