Diemžēl uz tik drošsirdīgu rīcību Eirovīzijas organizatori Latvijā – Latvijas Televīzija nav un nevar būt gatavi, jo viņus gluži vienkārši saista bijušā Latvijas Televīzijas valdes locekļa Edgara Kota noslēgtais ilggadīgais sadarbības līgums ar Ventspili. Šobrīd droši var teikt, ka šis līgums strādā tikai "vienos vārtos" – spodrina Ventspils tēlu starptautiskajā mērogā un apmierina Ventspils amatpersonu ambīcijas. Par to viņus var tikai apsveikt, bet Latvijas Televīzijai tikai just līdzi.
Tiesa gan, Eirovīzijas dziesmu konkursa Latvijas Nacionālās atlases pusfināla organizētājiem šis sadarbības līgums nebija saistošs, tāpēc šova organizētājiem bija visas iespējas parādīt savu radošumu.
Kas no visa tā bija iznācis, varējām vērot pagājušās nedēļas nogalē. Televīzijas cilvēki ļoti labi zina, ka tiešraidei vienmēr ir savas "smeķis" un nervs, tāpēc ideja par pusfināla dziesmu izpildīšanu tiešajā ēterā ar "dzīvu" publiku ir apsveicama. Bet tas, ko skatītāji redzēja kadrā, izraisīja tikai nožēlu. Bija sajūta, ka režisors ne reizi nav bijis pusfināla TV ieraksta vietā koncertzālē "Palladium". Pustukša zāle, pustumša skatuve, pārnervozējies sarīkojuma vadītājs, kurš centās sevī iemiesot vispārēju jautrību, arī skatuves fona elektroniskā grafika varēja būt daudz interesantāka, daudz atbilstošāka dziesmas satura atklāsmei, nevis dažādu ģeometrisku kvadrātiņu savirknējums (kā pozitīvu piemēru varētu atzīmēt Samantas Tīnas dziesmai veidoto videografiku).
Ja iepriekš minētajā savu daļu kritikas var novelt uz sadarbības partneriem, tad ideja par starpsižetiem jau bija tīrs Latvijas Televīzijas "produkts". Tradicionāli tās ir "videovizītkartes", kuras kalpo, lai dziesmas izpildītājs varētu sagatavoties doties uz skatuves, bet otra funkcija ir – pēc iespējas interesantāk atklāt pašus dziesmas izpildītājus. Diemžēl pati ideja – nejaušiem garāmgājējiem piedāvāt noklausīties dziesmas ierakstu un TV kameras priekšā atzīties, ka dziesma ir ļoti laba, neiztur nekādu kritiku. Atbilde jau sen ir skaidra – neviens taču neteiks, ka viņam šī dziesma nepatīk! Arī otrā pusfināla "vizītkartes" nepārliecināja par videosižetu veidotāju izdomu, visu atstājot pašu dziesmas izpildītāju pašplūsmai.
Kā vērtēt šī gada Eirovīzijas Nacionālās atlases dziesmu "pirmo pļauju"? Šogad kā vēl ne citu gadu "nostrādāja" LTV izstrādātā nolikuma "Par Latvijas Nacionālo atlasi Starptautiskajam dziesmu konkursam "Eirovīzijas 2013" punkts par to, ka par dziesmu autoriem var būt jebkuras valsts pilsonis. Un te nu ir "augļi" – Latvijas Nacionālās atlases finālā ir iekļuvušas 5 zviedru un viena Austrijas komponista dziesma, turklāt vēl 4 zviedru komponistu dziesmas piedalījās, bet finālā neiekļuva. Tā kā finālā iekļuvušo dziesmu izpildītāji (te nu gan nospēlēja "nacionālais" godaprāts – dziesmas izpildīt drīkst tikai Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai tādi, kam ir uzturēšanās atļauja) ir arī ar spēcīgākajām balsīm un skatuves pieredzi, tad droši var prognozēt, ka kāda no zviedru komponistu dziesmām arī kļūs par Latvijas Nacionālā atlases fināla uzvarētājām. Vai tas ir labi vai slikti, varēsim spriest tikai tad, kad Latvijas "Dziesmu 2013" Eiropa novērtēs šī gada 16.maijā Zviedrijas pilsētā Malmē (Latvija piedalās Eirovīzijas 2.pusfinālā).
Kur palikuši visi Latvijas popmūzikas korifeji, kāpēc tie nepiedalās konkursā, kāpēc no 24 dziesmām, kuras tika izvirzītas pusfinālam, joprojām bija pašdarbnieciski sacerējumi un Eiropas līmenim neatbilstoši skaņdarbi, ir atsevišķas sarunas vērts temats? Šobrīd varu tikai minēt vienu – kaut kādā brīdī dziesmu atlasē (un tur nu visas atbildība jāuzņemas žūrijai, kura atsijāja dziesmas pusfināla konkursam) pavērās sprauga pašdarbnieciskām popgrupiņām, kurām pilnīgi pietika ar to, ka tās parādās ekrānā. Un konkurēt ar tādām nevēlējās neviens sevi cienošs komponists vai estrādes solists. Par to nopietni jādomā, lai Eirovīzijas Nacionālā atlasē patiešām iekļūtu tikai profesionālu mākslinieku radītas dziesmas un tās izpildītu profesionāli mākslinieki. Šogad pilnīgi pietika ar vienu pusfinālu, sakoncentrējot tajā patiešām tādas dziesmas, no kurām viena patiešām spētu piecelt kājās Eiropu.
Šobrīd no redzētā abos pusfinālos mierina doma, ka skatītājiem un žūrijai izdevās finālam izvirzīt vokāli spēcīgus jaunos izpildītājus, atstājot "aiz borta" jauniesācējus un šobrīd konkurēt nespējīgos. Šajā apskatā apzināti nav minēts neviens dziesmu izpildītājs kā labākais. Tikai retajam izdevās ar pilnu atdevi pasniegt savu dziesmu. Diemžēl pirms pusfināliem bija jūtama dziesmu izpildītāju menedžeru, horeogrāfu un stilistu pieticība vēl neizšaut visu pulveri, bet pagaidīt, vai būs lemts nokļūt finālā.
Nu rezultāti ir zināmi, un šobrīd varam tikai minēt, kā līdz 16.februārim, kad Ventspils teātra nams "Jūras vārti" plaši vērsies vaļā Eirovīzijas Latvijas Nacionālās atlases finālam, dziesmu izpildītāji un dziesmu tēlu veidotāji būs pacentušies ieguldīt visus līdzekļus, lai Latvijas dziesma patiešām varētu piecelt kājās visu Eiropu.