Visās minētajās iestādēs tika konstatēta labas pārvaldības principiem neatbilstoša rīcība - pārvaldāmās teritorijas attīstības pavirša plānošana, slikta plānu realizācija, slikta līgumu slēgšanas prakse un komersantu uzņemto saistību izpildes kontrole, kā arī slikta finanšu līdzekļu iekasēšana un vēl sliktāka to izlietošana.
Revīzijas arī sniedza skaidrojumu, kāpēc Latvijas lielākajās ostās pārvaldība ir šādā stāvoklī – pārvaldītāji ir piemirsuši, ka ostas ir visas tautas īpašums, kam jākalpo sabiedrības attīstībai, savukārt ekonomiskajās un politiskajās cīņās nogurdinātās valdības ir aizmirsušas, ka to pienākums ir nodrošināt caurskatāmu un saprātīgu (lietderīgu un tiesisku) viņiem uzticētās valsts ar visu tās mantu pārvaldīšanu.
Vispirms revīzijā Ventspils brīvostas pārvaldē, kas tika pabeigta 2011.gada oktobrī, VK konstatēja, ka valdība neizprot savu lomu Latvijas lielāko ostu pareizas un efektīvas darbības organizēšanā un kontrolē, jo tā nespēja revidentiem izskaidrot vai parādīt, kā notiek valsts pārvaldes iestādes, kas speciāli izveidota ostas teritorijas pārvaldīšanai, darbības kontrole. Savukārt Ventspils pašvaldība palika pie savas pārliecības, ka ostas teritorijas pārvaldītājiem nav jāatbilst nekādiem profesionalitātes kritērijiem.
VK nācās valdībai izskaidrot, ka tieši tā ir atbildīga sabiedrības priekšā par jebkuras valsts pārvaldes iestādes darbību un tā nevar atteikties no valdības padotībā esošas iestādes darbības kontroles un tiesiskuma nodrošināšanas.
Pēc revīzijas Rīgas brīvostas pārvaldē, kas noslēdzās 2013.gada februārī, atklājās, ka valdība un satiksmes ministrs tās vārdā nespēj uzņemties iestādes darbības kontroli un tiesiskuma nodrošināšanu, jo to neparedzot normatīvo akti.
Lai gan VK arī šajā gadījumā izskaidroja, cik šis viedoklis ir nepamatots un kaitīgs, kā arī aicināja Satiksmes ministriju (SM) nepieciešamības gadījumā uzsākt neveiksmīgās normatīvās bāzes sakārtošanu, valdība vairs nevēlējās atteikties no 2012.gadā uzsāktās rīcības imitācijas kampaņas un informēja sabiedrību, ka viss tiks sakārtots pēc decembrī nolīgto Pasaules bankas (PB) ekspertu norādījumu saņemšanas, jo tikai šie speciālisti spējot saprast, kas un kā jādara, lai sakārtotu Latvijas ostu konkurētspēju un pārvaldību.
Ekspertu darba rezultātu gaidīšanas laikā domāt par iespējamām izmaiņām ostu pārvaldes regulējumā būtu pārsteidzīgi – varētu izdarīt kādu liktenīgu kļūdu, ko pēc tam atbilstoši novērtētu pieaicinātie speciālisti, piemēram, varētu neapdomīgi noteikt, ka brīvostu valdēs ir ieceļami cilvēki ar zināšanām vai ievērojamu praktiskā darba pieredzi kādā ar ostu pārvaldīšanu saistītā jomā.
Līdz ar to arī jautājums par ostu valžu locekļu izvērtēšanas kritēriju iekļaušanu pārvalžu nolikumos, ko valdība bija apsolījusi VK pēc revīzijas Ventspils brīvostas pārvaldē, no darba kārtības izzuda un varēja sākties kārtējie "gaidīšanas svētki", kas gan nebeidzās ar Pasaules bankas ekspertu rekomendāciju saņemšanu, jo, SM, nebūdama gatava rīkoties atbilstoši saņemtajiem ieteikumiem, atrada par nepieciešamu 2014.gada janvārī nodibināt vietējo ekspertu darba grupu ārējo ekspertu rekomendāciju izvērtēšanai.
Laikam nepielūdzami ritot, arī otrie svētki ir beigušies un Satiksmes ministrija pēc ilgstošas un nogurdinošas gaidīšanas š.g. 31. jūlijā ir ieguvusi vietējo speciālistu viedokli gan par ārvalstu speciālistu rekomendācijām, gan par to, kā īstenot dzīvē atsevišķas pamatotās rekomendācijas.
Arī VK rīcībā ir nonācis šīs darba grupas ziņojums un tās sagatavotais rīcības plāns, kuru laikam pareizāk būtu nosaukt par "nerīcības plānu", kam jānodrošina, ka Latvijas lielākajās ostās arī turpmāk nekas nemainās.
Lai gan darba grupa konceptuāli atbalsta rekomendācijas, kas norāda uz nepieciešamību valdībai pievērsties piegādes infrastruktūras attīstībai, nevar nepamanīt tendenci vai nu vispār noliegt rekomendācijas, kas ir vērstas uz ostu pārvalžu darbības sakārtošanu, tas ir, finanšu darbības disciplinēšanu, rīcības atklātību un reālas kontroles ieviešanu, vai vismaz ieteikt SM tādu rīcību, kas pēc būtības neko nemaina.
Piemēram, rekomendācijas Jāpārskata cenu noteikšanas politika, lai saņemtu vairāk ieņēmumu no pašu avotiem (paaugstinot tarifus, palielinot nomas maksas, mainot ostu maksas no GT uz reālo kravu daudzumu) ieviešanu darba grupa neatbalsta un paskaidro, ka speciāli pasākumi nav nepieciešami, jo ostu pārvaldes maksu jau nosakot atkarībā no tādiem objektīviem apstākļiem, kā izvietojums, infrastruktūra utt., kas gan ir tieši pretrunā ar VK revīzijās konstatēto.
Rekomendāciju Ostām jāmeklē iespējas samazināt darbības izmaksas, apvienojot efektivitātes ieguvumus ar stingrāku iekšējo kontroli. Vienlaikus jācenšas kontrolēt notiekošo un plānoto investīciju izmaksas darba grupa atbalsta, bet neko vairāk kā "aicināt Ostu valdes ņemt vērā rekomendāciju un, gatavojot ikgadējo ostas pārvaldes budžetu, izanalizēt iespējas mazināt darbības izmaksas un ikdienā rūpīgi kontrolēt to ievērošanu" tā SM neuztic, lai gan VK revīzijās tika konstatēts, ka valdes ar šo uzdevumu netiek galā gadiem.
Darba grupai ir skaidrs, ka esošais ostu pārvaldes modelis ar politiķiem un neprofesionāļiem vadībā ir apmierinošs un SM tikai jāatgādina institūcijām, kuras deleģē savus pārstāvjus valdēs, lai kontrolē šo pārstāvju darbu. Darba grupa laikam nav pamanījusi, ka ne ministrijām, ne pašvaldībām nav piešķirtas tiesības kontrolēt ostu valžu darbību, bet satiksmes ministrs, kuram šādas tiesības tiešām ir piešķirtas, jau vairāk kā gadu kategoriski tam negrib noticēt un tāpēc reāli nekādu kontroli neveic.
SM neesot jāveic nekādi pasākumi, lai nodrošinātu valdes locekļu profesionalitāti un neatkarību no politiskās situācijas svārstībām, jo to jau nodrošinot tie paši politiķi. SM nav nekas jādara, lai nodrošinātu ostu pārvaldnieku darbības izvērtējumu, jo to jau darot ostu valdes.
Rezultātā SM ir saņēmusi "autoritatīvu" viedokli, ka ar Latvijas ostu pārvaldīšanu gandrīz viss ir kārtībā, bet tajos gadījumos, kad darba grupa atzīst problēmas pastāvēšanu, slimnieka ārstēšana ir jāuztic pašam slimniekam.
Un protams, viskaitīgākais Latvijas ostām ir jebkurš valdības mēģinājums izrādīt tieksmi kontrolēt kaut visniecīgāko ostu pārvalžu izdevumu daļiņu.
Tāpēc SM jānodrošina Likumā par ostām pārpratuma dēļ (lasi – neveiksmīga politiskā situācija) iestrādātās normas par maksājumiem valsts budžetā, kas saskaņā ar MK noteikumiem gan ir atdodami ostas pārvaldes rīcībā, bet iezīmētā veidā un tāpēc nav izšķērdējami luksusa automašīnās, prēmijās un maksājumos neveiksmīgiem advokātiem par zaudētiem tiesu procesiem.