Prasīt atzīt savu nespēju deleģēt izpildvarai sev pašai pieņemamu ministru nozīmē atzīt vienu no diviem - ka Nacionālās apvienības līderi ir tik infantili, ka neapjēdza, ko dara, ministra amatā likdami politiķi ar partijai pilnīgi nepieņemamu rīcības programmu, vai arī ir tik divkosīgi, ka pat ne jebkurš pašu izraudzīts ministrs spēj vai vēlas apmierināt viņu patiesās vajadzības.
NA politiķu piesauktie iegansti ministra mainīšanai ir smieklīgi sīki, salīdzinot ar varenās un ekskluzīvās maksātnespējas administratoru brālības darījumiem, kurus Bordāns acīmredzami apdraudēja. 
Lai ko pārmestu ministram, diezin vai var apstrīdēt, ka, pirmkārt, viņa uzrādītās problēmas maksātnespējas administrēšanas un tiesu sistēmā ir reālas, nopietnas un ir jārisina. Otrkārt, ka viņa nomainīšana ar NA jau izvirzīto jauno kandidāti ministra amatam Baibu Broku, kura pati ir gadiem ilgi bijusi daļa no šīs sistēmas, nozīmēs risinājuma aizstāšanu ar labākajā gadījumā problēmas iekonservēšanu.
Sasodīta noziedzība
Intervijā žurnāla „Ir" šīs nedēļas numurā Bordāns precīzi uzrāda konflikta galveno iemeslu - nespēlēšanu pēc tiem noteikumiem, kurus tieslietu jomā gadiem ilgi kopis viņa pārstāvētais politiskais spēks: „Partija ir atbildīga par tieslietu jomu jau daudzus gadus - Dzintars Rasnačs, Gaidis Bērziņš ir bijuši ar savām komandām šeit visilgāk."
Ministrija bija kļuvusi par partijas feodālu valdījumu ar savu uzvedības kodeksu un interešu nodrošināšanas mehānismiem, kuru izpausmes redzējām kā atsevišķus korupcijas skandālus un regulārus neizprotamus vai klaji absurdus tiesu lēmumus. Taču vissāpīgākais augonis šajā sistēmā ir maksātnespējas administratoru elites un daļas tiesnešu ciešā brālība, par kuras shēmām politiķi līdz šim neuzdrošinājās atklāti runāt.
Kopš trekno gadu burbuļa plīšanas maksātnespēja pieteikta vairāk nekā 5000 uzņēmumiem, kuru aktīvu kopējā vērtība mērāma miljardos latu. Šie milzu resursi ir šauras administratoru grupas rokās. Tā ir īpaša šķira vai savējo klans, kas atrodas faktiski ārpus valsts kontroles - Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija ir vienkārši sabiedriska organizācija, kas pati sertificē savus biedrus un pati arī vērtē viņu profesionālo atbilstību.
Labi nostrādātās shēmās maksātnespējas lietas nonāk vajadzīgajās tiesās pie „saviem" tiesnešiem un tiek izlemtas par labu vajadzīgajiem klientiem. Kā parādīts žurnālā „Ir" aprīlī publicētajā pētījumā „Ceļojošais cirks", maksātnespējas administratori sagrupējušies „kooperatīvos", kurus bankas „Parex" slikto kredītu pārvaldītājas, valstij piederošās „Revertas" pārstāvis Rolands Neilands dēvē par „kolhoziem" un salīdzina ar maitasputniem, kuri pārdala uzņēmumus simtiem miljonu latu vērtībā.
Bordāns intervijā saka: „Man tagad pieklājīgi jāizsakās, bet tie dokumenti, ko esmu redzējis - tā ir sasodīta noziedzība."
Viņa pieteiktie likuma grozījumi paredz pielīdzināt maksātnespējas administratorus valsts amatpersonām, kas nozīmētu, ka uz viņiem attiektos interešu konflikta novēršanas likumā noteiktie ierobežojumi, viņus uzraudzītu KNAB un viņiem būtu jāiesniedz ienākumu deklarācijas.
Tās būtu radikālas pārmaiņas, kuras diezin vai patiktu tādiem ietekmīgiem NA politiķiem kā apvienības ģenerālsekretārs Aigars Lūsis (kas pats gan nupat paziņojis par aiziešanu no maksātnespējas administrēšanas, taču vai tad nu uzreiz aizmirsis bijušos kolēģus) vai TB/LNNK veterāns Gaidis Bērziņš, kas pats ne reizi vien kā advokāts pārstāvējis dažādus maksātnespējas procesā iesaistītus uzņēmumus.
Bordāns vēlas arī reformēt tiesu iestādes, ir panācis grozījumus likumā „Par tiesu varu", kuri palielina tiesu priekšsēdētāju atbildību par viņu vadīto iestāžu darbu, plāno revidēt cietumu pārraudzību un īsteno personāliju nomaiņu ministrijas pārraudzītajās iestādēs. (Piemēram, ministrs ir panācis, ka darbu zaudējis ilggadējais Ieslodzījumu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte, kas gan turpina tiesāties par šo lēmumu; šis amats var būt īpaši svarīgs, ņemot vērā plānoto jauna cietuma būvi Olainē, kura kopējās izmaksas būs vismaz 55 miljoni latu.)
Fantastiskais hokejs
Uz ministra aizskarto interešu fona šķiet komisks apvienības minētais iegansts viņa demisijas pieprasīšanai - ka Bordāns dibinot jaunu politisku partiju un, kazi, varot pat kļūt par tās biedru.
Bordāns jau divus gadus ir biedrībā „Demokrātiskie patrioti" - būdams gan ministrs, gan pirms tam ministrijas parlamentārais sekretārs. Biedrības valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Dāvis Stalts jau augustā ieminējās, ka biedrība varētu pārtapt partijā. Nekādi konkrētāki partijas dibināšanas plāni pēdējā laikā nav publiski izskanējuši, katrā ziņā no Bordāna ne. Bet piepeši 1.novembrī viņa atrašanās Nacionālajā apvienībā tās līderiem kļuva principiāli nesavienojama ar atrašanos biedrībā.
Tad jau ticamāks iemesls Bordāna padzīšanai varētu būt viņa bezatbildīgais paziņojums, ka būtu jānojauc tā dēvētais Uzvaras piemineklis Pārdaugavā. Nudien - ja nu NA vadoņi saņēmuši protesta notu no Baltkrievijas diktatora Lukašenko, ar kuru oktobra vidū Imants Parādnieks un Romāns Naudiņš bija spēlējuši hokeju Minskā? (Sak, nupat vēl pirtī pēc spēles plātījāties par mūsu kopīgo cīņu pret Eiropas liberastiem un sorosistiem, bet tagad tas jūsu kretīns ministrs grib nopostīt man un manam draugam Volodjam svēto piemiņas vietu padomju armijas karavīriem, kuri atbrīvoja Latviju un atgrieza to brālīgo republiku saimē! Ja šis paliks amatā, mums vairs nebūs kopīga biznesa, tavumāt!) Un Dzintars ar Parādnieku klupdami krizdami aizdirba prasīt Bordāna demisiju.
Tiešām jābrīnās, vai pat no pašpasludināto „nacionālistu" viscietāko atbalstītāju viedokļa neizskatās pēc politiska vājprāta sava ministra demisijas prasīšana uzreiz pēc tam, kad viņš pretēji valdības nostājai, toties atbilstoši partijas populistu sludinātajam pateicis, ka tas piemineklis būtu jānojauc. Katrā ziņā tām jābūt patiešām īpašām vajadzībām, ja apvienība izšķīrusies rīkoties pretēji ne tikai veselā saprāta diktētajai, bet arī savai politiskajai loģikai.
Valdis nav uzmetējs
„Ja Bordāns netiks atsaukts, mēs pieņemsim zināšanai, ka koalīcijas līgums ir pārtraukts ar visām no tā izrietošajām sekām," vēsta NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Un precizē - „sekas būs tādas, ka tie ierobežojumi, kas ir koalīcijas līgumā, vairs nav spēkā".
Tiesa, NA pašai līguma ierobežojumi arī līdz šim nav bijuši spēkā, kad tas nav bijis tai izdevīgi, un koalīcijas principus tā ir pastāvīgi pārkāpusi, gan regulāri balsodama Saeimā kopā ar opozīciju, gan izvirzīdama savai valdībai ultimatīvas prasības un draudēdama ar budžeta izgāšanu vai aiziešanu no valdības to nepildīšanas gadījumā. Tomēr ir skaidrs, ka NA neļaus citiem, ko atļaujas pati. Kaut arī palaikam uzvedusies kā drīzāk opozīcijas, nevis valdības partija, tā droši vien nekautrētos izmantot sava ministra palikšanu amatā par ieganstu un aizbildinājumu valdības darba paralizēšanai.
Valdībai un premjerministram tas nozīmētu nebeidzamas šausmas līdz vēlēšanām atlikušā gada garumā. Turklāt, kā kuluāros uzsver koalīcijas politiķi, „Valdis nav uzmetējs" un nopietni attiecoties pret līgumā rakstīto par partiju tiesībām deleģēt ministrus.
Dombrovskim jāizdara smaga izvēle - vai nu uzņemties atbildību par savas valdības darbu un paturēt amatā tieslietu ministru, kuru pats slavē kā profesionālu un godprātīgu, vai nu pildīt koalīcijas līgumā rakstīto un atteikties no reformām tiesu sistēmā, kuru nepieciešamību kā „tiesiskuma koalīcijas" premjerministrs pats droši vien labi apzinās. Bordāna vietā virzītā bijusī Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas eksaminācijas komisijas priekšsēdētāja vietniece, pašlaik Rīgas domes deputāte Broka savējo vārnām un maitasputniem acī neknābs. Turklāt jārēķinās, ka ministra atlaišana diezin vai nodrošinātu mieru un stabilitāti koalīcijā. VL! - TB/LNNK uzmetēji to drīzāk uzskatītu par mandātu jauniem ultimātiem.