Jābūt piesardzīgam, kaut ko vēloties, jo tas var piepildīties ne gluži tā, kā gribētos. Vladimirs Putins vienmēr bija centies izskatīties pēc seksīga mačo. Nupat braucienā pa Eiropu viņu vajāja pusplikas sievietes un geju un lesbiešu pūļi. Un Krievijas prezidents izskatījās pēc kompleksu un fobiju nomākta, atriebīga un melīga vīreļa.
Putina brauciens uz Vāciju un Nīderlandi bija iecerēts "sadarbības stiprināšanai" ar "partneriem". Taču ziņās par šīm vizītēm dominēja nevis abās valstīs parakstītie tirdzniecības līgumi un oficiālie paziņojumi, bet gan rupji lamuvārdi, kurus Krievijas valdniekam veltīja protestētāji seksuāli iekrāsotajās akcijās pret viņa režīma politiku. 
Vēl ļaunāk - šie protesti lika arī apmeklēto valstu politiķiem veltīt skarbus vārdus ciemiņa īstenotajai cilvēktiesību ierobežošanai paša mājās un atgādināja eiropiešiem par Kremļa pieaugošajām represijām pret politisko un pilsonisko opozīciju.
Rezultātā Putina izbrauciens uz Eiropu vēlreiz apstiprināja politiskā domātāja Ivana Krasteva nesen secināto, ka, raugoties no Rietumiem, Krievija tagad izskatās vientuļa un nepopulāra. Vai, ja vēlaties skatienu no iekšpuses, - ka "murga līmenis Krievijā ir pārsniedzis dzīves līmeni", kā izteicies kāds no režīma kritiķiem.
Putins slikti dzird, bet vēl redz
Pirmdien Putins kopā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli apskatīja Volkswagen auto jaunāko modeli rūpniecības izstādē Hannoverē, kad cauri miesassargu mūrim izlauzās trīs ukraiņu aktīvistes no Femen grupas un radīja jucekli oficiozi stīvajā pasākumā, izkliegdamas un demonstrēdamas uz saviem atkailinātajiem ķermeņiem uzrakstītus saukļus, kurus drukātā tekstā nav pieņemts citēt, taču videoierakstā var apskatīt un dzirdēt.
"Kas attiecas uz šo izrādi, man tā patika," Putins pēc tam preses konferencē bilda ar stingu smīnu un apgalvoja, ka neesot īsti sapratis, "ko viņas tur kliedza".
Tajā pašā dienā Krievijas prezidents devās uz Nīderlandi. Amsterdamā viņu sagaidīja seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvju demonstrācija pret Krievijas domes sākto likumdošanu, kas aizliegtu "homoseksuālisma propagandu". "Putin go homo," vēstīja demonstrantu plakāti.
"Paldies Dievam, ka geji šeit neizģērbās pliki," Putins mēģināja jokot preses konferencē. Un apgalvoja, ka Krievijā "šie cilvēki bauda visas tās pašas tiesības kā jebkurš cits".
Cilvēktiesību organizācijas gan brīdina, ka jaunais likums krasi ierobežos seksuālo minoritāšu tiesības un faktiski nozīmēs jebkādu demonstrāciju un citu publisku savu tiesību aizstāvēšanas izpausmju aizliegumu. Taču Putins savā ziņā nemeloja par "jebkuru citu" tiesībām. Geji un lesbietes Krievijā ne tuvu nav vienīgie, kuru tiesības viņš ierobežo arvien vairāk.
Merkele savā runā Putina vizītes sākumā svētdien pauda pārliecību, ka Krievijai nepieciešama aktīva pilsoniska sabiedrība, un aicināja atbalstīt Krievijas nekomerciālās nevalstiskās organizācijas. Putins laikam īsti nesadzirdēja Merkeles vēstījumu, jo atbildēja, ka valstij esot jāpārbauda, kas un "kādam mērķim" finansējot nevalstiskās organizācijas.
Pēdējās nedēļās Krievijā īstenotās kratīšanas simtiem nevalstisko organizāciju jeb, kā tās dēvētas jaunajā likumā, "ārzemju aģentu" birojos izraisījušas plašu starptautisku rezonansi. Masveidā pārbaudīto skaitā ir arī tādas pazīstamas starptautiskas cilvēktiesību organizācijas kā Amnesty International un Human Rights Watch, kā arī Vācijas Konrāda Adenauera Fonds un Frīdriha Eberta fonds. Martā bažas par šīm pārbaudēm Krievijai oficiāli bija paudis Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle.
Arī šo organizāciju pārstāvji svētdien protestēja pie Putina vizītes norišu vietām, taču viņus Krievijas prezidents neesot pat pamanījis, apgalvoja Kremļa preses dienesta vadītājs.
Tomēr izlikties vispār neredzam arī pusplikās aktīvistes laikam nebija iespējams, kaut gan Putins pēc tam stāstīja, ka neesot īsti saskatījis, vai viņas bijušas "blondīnes vai brunetes".
Dots devējam
Ukrainas organizācijas Femen "sekstrēmistes", kā viņas sevi raksturo, nodēvēja Putina reakciju par "seksisku", bet viņu pašu par "stulbeni". (Femen mājaslapā Krievijas prezidentam un viņa režīmam veltīti vēl skarbāki izteicieni.) Un atgādināja, ka akcijas mērķis bijis atgādināt par cilvēktiesībām, sieviešu tiesībām un "situāciju ar Pussy Riot".
Šī bija jau kārtējā Femen rīkotā akcija Krievijas pankgrupas Pussy Riot atbalstam. Divas grupas dalībnieces izcieš cietumsodu par pērn februārī Kristus Pestītāja katedrālē Maskavā sarīkoto "lūgšanu Dievmātei", lai atpestī Krieviju no Putina.
Ar nesamērīgi bargo sodu par miermīlīgo akciju, ko demokrātiskā valstī uzskatītu sliktākajā gadījumā par sabiedriskā miera traucēšanu, Krievijas režīms acīmredzot cerēja izrādīt spēku un iedzīt bijāšanu. Taču panāca gluži pretējo. Putina vēršanās pret trim jaunām sievietēm radīja iespaidu par viņa vājumu, ja jau jābaidās pat no šādiem apdraudējumiem savai varai. Un izraisīja ļoti plašu starptautisku neizpratni, kas arvien turpina viņu vajāt.
Vēl apstulbinošāka bija Krievijas varas reakcija uz pērn decembrī ASV Kongresa pieņemto tā dēvēto Magņitska likumu, kas paredz vīzu aizliegumu un banku kontu iesaldēšanu Krievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par advokāta Sergeja Magņitska nāvi Maskavas cietumā 2009.gada novembrī. Kremlis bija draudējis ar "asimetrisku atbildi", un atbilde bija vairāk nekā asimetriska - Krievijas likumdevēji aizliedza amerikāņiem adoptēt bāreņus Krievijā.
Sieviešu un bāreņu sodīšana par it kā apdraudējumu savai varai ir fons, uz kura pašreizējās represijas pret nevalstiskajām organizācijām viegli tulkot kā Putina personīgo atriebību par plašajiem protestiem, kuri pavadīja viņa ievēlēšanu atkal par prezidentu pērn pavasarī. Proti, "jūs man sabojājāt pasākumu, es jums sabojāšu dzīvi," kā šīs akcijas vērtē daudzi Krievijā.
Taču, jo bargāk Putins vēršas pret pilsoniskās sabiedrības izpausmēm, jo vājāka cilvēka iespaidu atstāj. Viņa režīms spēj sabojāt dzīvi itin daudziem cilvēkiem Krievijā, taču nevar kontrolēt savas rīcības vērtējumu ne Krievijā, ne ārpus tās robežām. Diemžēl Krievijas valdnieks nespēj vai negrib novērtēt iespaidu, ko viņa spēka demonstrējumi rada par viņa varu. Diemžēl tas liek paredzēt represiju pieaugumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
