Jautājums varētu šķist dīvains, ņemot vērā SAB pašreizējo partejisko neitralitāti. Taču par to varētu nākties diskutēt, ja piekristu tieslietu ministra Jāņa Bordāna uzskatam, ka nākamajam biroja vadītājam jābūt "ar politisku pieredzi".

Pavasarī beigsies amata pilnvaru termiņš pašreizējam SAB direktoram Jānim Kažociņam, kas vada biroju kopš 2003.gada un ir paziņojis, ka vēl uz vienu termiņu nekandidēšot. Viņa vadībā valsts galvenā drošības iestāde bijusi ārpus politiskām kolīzijām. Atskaitot atsevišķos gadījumus, kad uzzinājām par kādai amatpersonai liegtu pielaidi valsts noslēpumam, vai ikgadējos ziņojumus, kuros skopi raksturoti apdraudējumi valsts drošībai, birojs bijis lielākoties vispār maz pamanāms. Tas pats par sevi ir izlūkdienesta darba kvalitātes rādītājs. Šķistu loģiski, ka arī Kažociņa darba turpinātājam būtu jābūt politiski neitrālam profesionālim.

Taču tieslietu ministrs, caur kura ministriju valdība veic SAB uzraudzību, trešdien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā pauda, ka viņa ieskatā biroja nākamajam vadītājam "nebūtu jānāk tieši no specdienestu darbinieku vides". Ministram šķiet, ka tam esot jābūt cilvēkam "ar politisku skatījumu", "kam ir arī vismaz lielākā vai mazākā mērā politiska pieredze", ja arī "nav jābūt obligāti kaut kā ļoti politiski angažētam".


Angažēto pieredze

Bordāns nepaskaidroja, kā nomērītu kandidātu politiskās angažētības un politiskās pieredzes vēlamo pakāpi, un vai viņam padomā kāds konkrēts Nacionālās apvienības biedrs ar SAB vadīšanai ideāliem parametriem. (Ļoti jāšaubās, vai viņš uzskatītu, ka citās partijās ir labāki amata pretendenti nekā viņa TB/LNNK.) Taču nav šaubu - ja sāktos diskusijas par politisku SAB biroja vadītāju, katrai partijai būtu savs redzējums gan par SAB uzdevumiem, gan par to veikšanai labākajiem kandidātiem, kurus katra meklētu savējo rindās.

Sākumā pieminētie VL - TB/LNNK un SC politiķi ir tikai ilustrācija partiju interešu dažādībai. Piemēram, Parādniekam varētu būt svarīga pilsoņu lojalitātes uzraudzīšana kopš viņu ieņemšanas brīža. Urbanovičam daudz svarīgāk droši vien šķistu veidot "pragmatisku" sadarbību ar Putina čekistiem, lai stiprinātu Latvijas neatkarību no amerikāņiem un citiem NATO imperiālistiem. (Pašam gan pirmais uzdevums būtu atgūt viņam un vēl dažiem frakcijas biedriem liegto piekļuvi valsts noslēpumam.) Bet "zaļajiem zemniekiem" pāri visam vienmēr ir "premjerministra kandidāta" Aivara Lemberga kabata, brīvība un neatkarība no Krimināllikuma.

Savi priekšstati par SAB politiku varētu būt arī Vienotībai un Reformu partijai. Jāatgādina, ka tas bija Vienotības prototips Jaunais laiks, kas 2003.gadā panāca, ka par SAB direktoru kļuva atvaļinātais britu ģenerālis Kažociņš ar nevainojamu reputāciju un bez partejiskām saitēm, nevis kāds no vietējās politikas virtuvē "lielākā vai mazākā mērā" angažētajiem. Jācer, ka partija nav mainījusi toreizējo nostāju. Bet RP dibinātājs Valdis Zatlers jau ir paziņojis, ka jaunajam SAB vadītājam ir jābūt politiski neitrālam cilvēkam no profesionāļu vides.

Tomēr tieslietu ministram šķiet, ka uzskatīt politisku angažētību par šā amata kandidātam nevēlamu esot "tāda tradicionāla, bet manā uztverē nepareiza uztvere".

Pastāvīgā nieze

Bordāna piedāvājumā patiesībā nav nekā jauna. Savulaik SAB vadīja Latvijas ceļa biedrs Lainis Kamaldiņš, un acīmredzot darīja to dažu ieskatā ļoti sekmīgi, ja jau uzreiz pēc amata atstāšanas 2003.gadā kļuva par Lemberga ļaužu kontrolētās Latvijas kuģniecības drošības dienesta vadošu darbinieku.

 Bordāna tagad atkal piedāvāto valsts drošības dienestu politizēšanu 2007.gadā izmēģināja Aigara Kalvīša valdība (kurā ērti jutās arī TB/LNNK), kas bija sagatavojusi virkni likumu grozījumu, kuru mērķis bija oligarhu partiju kontrole pār drošības iestādēm. Kad Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga nosūtīja Saeimas pieņemtos grozījumus atkārtotai izskatīšanai, Kalvītis paziņoja, ka tieši viņš esot "stabilitātes garants". Prezidentei nācās sākt referenduma ierosināšanas procedūru, un Saeima galu galā pašas pieņemtos grozījumus atcēla.

Vai nu dažiem politiķiem īsa atmiņa, vai nu nevaldāma nieze angažēt slepenos dienestus saviem dienišķajiem mērķiem, ka tagad atsāk runāt par "politisko pieredzi" kā SAB vadīšanas priekšnoteikumu. Turklāt Bordāns vēlmi pakļaut SAB partijas kontrolei aizbildina ar kādiem tuvākajos gados gaidāmiem "ģeopolitiskiem saspīlējumiem" un "zināmu spēku pārbaudi", un ka "Latvijai šai gadījumā ir ģeopolitiski ļoti nozīmīga vieta".

Lai arī kādas ģeopolitiskas ambīcijas Bordānam, SAB ir jāpaliek ārpus viņa partijas mēģinājumiem pārbaudīt spēkus ar saspīlējumiem. Kandidātu SAB vadītāja amatam Saeimai piedāvās Valsts prezidenta vadītā Nacionālās drošības padome. Var piekrist tieslietu ministram, ka tas būtu jādara laikus. Taču vēlme padarīt SAB par kādas partijas slepeno policiju nav pieņemama. Arī nākamajam biroja vadītājam jābūt no partiju interesēm brīvam profesionālim.