Bet trešdien pieprasīja KNAB nopratināt Vienotības Rīgas programmas grupas vadītāju Pēteri Viņķeli un sākt kriminālprocesu par viņa teikto, ka Saskaņas centra laikā Rīgas domē "20% otkats" publiskajos iepirkumos esot kļuvis "leģendārs".
Ušakovam ir ļoti nopietni iemesli uztraukties. Viens no Latvijas politikas lielākajiem mītiem vai 
varbūt kuriozākajiem pārpratumiem ir daļas sabiedrības priekšstats par Saskaņas centru kā "godīgu" partiju. Uzturēt šādu priekšstatu par sevi SC palīdz fakts, ka šis politiskais veidojums nekad nav bijis valdībā, tātad tam it kā nav bijis pat iespēju neko daudz nozagt.
Jo tuvāk pašvaldību vēlēšanas, jo SC svarīgāk šādu priekšstatu saglabāt. KNAB sāktā izmeklēšana par iespējamajām nelikumībām dzīvokļu dalīšanā ir ļoti konkrēts atgādinājums, ka Rīgas domē kukuļņemšana varētu būt ikdienišķa lieta. Taču vēl daudz bīstamāka SC tēlam būtu publiska diskusija sabiedrībā, ka korupcija domē varētu būt nevis "atsevišķi gadījumi", bet gan stabili iesakņota, institucionalizēta sistēma, kā to varētu vedināt domāt līdz šim ar Rīgas pašvaldību saistītās uzņēmēju aprindās tikai privāti un vēl arī anonīmos komentāros interneta portālos minētais, bet nu Viņķeļa publiski pateiktais par "20 procentiem".
Naivais Nils
Ušakova reakcija uz KNAB kratīšanu Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldē ir bijusi nesakarīga un pretrunīga. "Jocīgi, ka tas notiek nakts melnumā, čeka stilā," viņš tvītoja brīdī, kad KNAB izmeklētāji veica kratīšanu un bija aizturējuši pārvaldes vadītāju Āriju Stabiņu. It kā uzskatītu, ka tiesībsargātāji ķer negodīgas amatpersonas tikai viņu darba laikā, varbūt vēl iepriekš piesakot vizīti pieņemšanas stundās. Ja turklāt ņem vērā, ka kratīšanā klāt bija arī domes juristi, domes vadītāja vientiesīgais izbrīns šķiet ļoti mākslots.
Vēl komiskāka ir Ušakova "nespēja izskaidrot", kā dzīvokļu dalīšanā vispār varētu būt iespējamas kaut kādas nelikumības. Visa dzīvokļu piešķiršanas sistēma darbojoties elektroniski, tāpēc neesot skaidrs, kā Stabiņa varējusi to apiet, brīnījās naivais puisis Nils.
KNAB nupat pabeidzis izmeklēt un iesniedzis prokuratūrā pat milzīgo Latvenergo lietu, tā ka gan jau tiks galā arī ar kukuļņemšanu, kas, iespējams, notikusi pašvaldības dzīvokļu dalīšanā. Trešdien Streļčenoks Latvijas Radio pastāstīja, ka pēc lietas sākšanas arvien vairāk rīdzinieku informē par iespējamajiem pārkāpumiem dzīvokļu sadalē Rīgā. Var prognozēt, ka drīz arī nezinītim Ušakovam vairs nebūs par tiem jābrīnās.
Rīgas mēra brīnīšanās un sašutums dažam varētu likt vaicāt, vai viņš vēlas radīt iespaidu, ka nav zinājis par nelikumībām (bet ar tvītu par notiekošo kratīšanu mēģinājis brīdināt citus iesaistītos), vai arī ir godīgi dusmīgs, ka kaut kādas "naudas plūsmas" viņa kontrolētajā domē tiešām bijušas iespējamas bez viņa ziņas. Arī otrais variants teorētiski nav neiespējams - Stabiņa pašvaldības dzīvokļu lietās priekšnieko kopš 1997.gada un atšķirībā no domes visnaudīgāko struktūru vadītājiem nav SC biedre.
Taču SC biedrs nav arī Ušakova vietnieks Andris Ameriks, kas arī strādā domē kopš senseniem laikiem un atšķirībā no Stabiņas kļuvis par miljonāru. Tieši viņam parasti veltīts interneta komentāros palaikam manītais noslēpumainais apzīmējums "misters 20 procenti", lai arī ko tas nozīmētu.
Viņķelis trešdien Delfos publicētajā rakstā piemin "Saskaņas centra laikā par leģendāru kļuvušo nekaunīgo 20% otkatu Rīgas publiskajos iepirkumos", ko SC, kliedzot "ķeriet zagli!", gribētu, lai rīdzinieki nepamana. (Ja gadījumā Ušakovs arī to nezina - "otkats" krievu valodā nozīmē daļu no iepirkuma summas, kura pasūtījuma saņēmējiem jāmaksā amatpersonām par pasūtījuma saņemšanu.) Ušakova reakcija bija zibenīga - iesniegums KNAB ar lūgumu nopratināt Viņķeli, vai viņa rīcībā ir informācija "par korupciju un citām krimināli sodāmām darbībām", un arī "izvērtēt nepieciešamību" sākt kriminālprocesu par šādu noziegumu atbalstīšanu un neziņošanu.
20 vai 60 procenti?
Ušakovs ar vēršanos KNAB var drīzāk aktualizēt, nevis apklusināt runas par "20 procentiem" viņa vadītajā domē. Jāmin, vai SC taktikas un mērķu raksturojums Viņķeļa izklāstā nav šķitis tik bīstami precīzs, ka SC piāristi izlēma riskēt pievērst sabiedrības uzmanību "otkatiem", lai novērstu no "lielās bildes".
Piemēram, no Viņķeļa rakstītā, ka par domes dāļātajiem "bezmaksas" labumiem rīdzinieki samaksā divkārt - nodokļos un palielinātos tarifos. Ka SC mēģina sadalīt valsti "divās pasaulēs" - Rīgā ar tās zili balto karogu kā alternatīvu valsts sarkanbaltsarkanajam un pārējā Latvijā. Un mēģina "uzmesties ne tikai par aizstāvi "apspiestajiem krieviem", bet arī par pārstāvi "godīgajiem latviešiem", kurus ir nodevusi "zaglīgā elite"".
SC uzmešanās par "godīgu" alternatīvu šķiet vēl fantastiskāka nekā "bezmaksas" labumi rīdziniekiem. Saeimā SC vienmēr ir bijis visuzticamākais sabiedrotais oligarhu partijām, kuras vienmēr varējušas rēķināties ar "godīgo kreiso" balsīm, kad jādabū amatā kārtējais "šofera dēls", jāpasargā savējie no izdošanas kriminālvajāšanai vai jāaptur valsts nozagšanai un tiesiskuma privatizēšanai traucējoši likumprojekti.
Un SC ir pat oficiāls sadarbības līgums ar Vladimira Putina partiju Vienotā Krievija, par kuru pašas Krievijas sabiedrībā ir plaša vienprātība kā par "zagļu un blēžu partiju". Gan Krievijas, gan Rietumu eksperti ir vienisprātis, ka Putina valdīšanas laikos korupcija, kas vienmēr ir bijusi Krievijas sērga, ir kļuvusi par režīma "varas vertikāles" neatņemamu sastāvdaļu. (Starp citu, pēc Krievijas opozīcijas politiķu aprēķiniem tur "otkati" sasniedz jau 60 procentus.) Būtu ļoti dīvaini uzskatīt, ka Putina partijas filiāle Latvijā kaut kā brīnumaini pārstāv godīgu politiku.
Skan cerīgi KNAB priekšnieka teiktais, ka Stabiņas aizturēšana mudinājusi rīdziniekus ziņot par iespējamajiem pārkāpumiem viņas vadītajā dzīvokļu dalīšanas kantorī. Tātad ir gana daudz cilvēku, kuri izvēlas neklusēt par Rīgas domē notiekošo. Tas ļauj cerēt, ka "20 procentu" iznākšana no anonīmiem komentāriem publiskas diskusijas telpā mudinās arī uzņēmējus informēt tiesībsargātājus par iespējamajām nelikumībām pašvaldības darījumos. Varbūt kādreiz pat sapratīsim, kāpēc par "Saktas" puķu kiosku kvadrātmetru rīdziniekiem bija jāsamaksā 3000 latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
