Ukrainas parlaments trešdien ārkārtas sēdē nevienojās par likumprojektu, kas ļautu ieslodzītajai bijušajai premjerministrei Jūlijai Timošenko doties ārstēties uz ārzemēm. Timošenko jautājums ir kļuvis par galveno šķērsli Ukrainas līgumam ar ES. Joprojām nav izpildīti arī divi citi svarīgi līguma priekšnoteikumi - grozījumi likumos par ģenerālprokuratūru un par vēlēšanām. Eiropas Parlamenta misija trešdienas vakarā publicētajā ziņojumā secināja, ka „tuvojas beigām laiks, lai panāktu atbilstību priekšnoteikumiem asociācijas līguma parakstīšanai 2013.gada 29.novembrī". 
Eiropas Parlaments trešdien pagarināja līdz 29.novembrim mandātu bijušā Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska un bijušā EP prezidenta Pata Koksa vadītajai misijai, kurai jāsniedz vērtējums par Ukrainas gatavību parakstīt līgumu. Ukrainas parlaments mēģinās 19.novembrī vēlreiz lemt par strīdīgajiem likumprojektiem, un misijas vadītāju ieskatā izredzes panākt risinājumu joprojām esot 50:50. Tulkojumā no diplomātu valodas tas nozīmē, ka nav spožas.
Janukoviča trajektorija
Pēdējos mēnešos Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs bija demonstrējis apņēmību vest savu valsti Eiropas virzienā par spīti Krievijas izmisīgajiem mēģinājumiem piespiest Ukrainu atteikties no vienošanās ar ES un tā vietā pievienoties Maskavas veidotajai muitas ūnijai. Turklāt, jo draudīgāki kļuva Kremļa brīdinājumi par šāda līguma sekām Ukrainai, jo lielāka šķita esam Ukrainas politiskās elites apņēmība izdarīt vēsturisko izvēli par labu Eiropai.
Pēdējās nedēļās Krievija pievienoja ekonomiskajam spiedienam arī politiskus un drošības draudus - ka līguma parakstīšanas gadījumā zaudēšot spēku Krievijas un Ukrainas draudzības līgums, Maskava vairs neuzskatīšot par saistošu robežlīgumu un atbalstīšot Ukrainas promaskaviskos separātistus, brīdināja Putina padomnieks Sergejs Glazjevs.
Janukovičs turpināja runāt, ka „stratēģiskās partnerattiecības" ar Krieviju saglabāšoties arī pēc vienošanās ar ES, taču to varēja uzskatīt par formāli pieklājīgu atrunāšanos. Krievijas dominēta muitas ūnija nav savienojama ar brīvās tirdzniecības režīmu ar Eiropu. Asociācijas līgums ar ES būtu pirmais solis pretim iestāšanās sarunu sākšanai ar ES, un Putina sapnis par „Eirāzijas civilizāciju" ar Maskavu centrā tad būtu izsapņots.
Taču Kijeva vilcinājās izpildīt asociācijas līguma parakstīšanas priekšnoteikumus, no kuriem redzamākais bija Timošenko atbrīvošana no apcietinājuma. Vācija gan saņem pārmetumus, ka ir padarījusi Eiropas kontinenta nākotnei svarīgo Ukrainas izvēli atkarīgu no vienas personas tiesiskā statusa, taču bijušās premjerministres notiesāšanu 2011.gadā var pamatoti uzskatīt par politiski motivētu, tāpēc galvenie pārmetumi pienākas Ukrainas prezidentam, kurš, turēdams cietumā savu politisko oponenti, pakļauj riskam savas valsts nākotni. Janukovičs ir atteicies apžēlot Timošenko, tomēr, kā šķita, bija gatavs kompromisa risinājumam - ļaut viņai doties „cietuma brīvdienās" uz Vāciju, kas faktiski būtu nozīmējis atbrīvošanu, ja arī apsūdzības viņai paliktu spēkā.
Nespēja pieņemt šādu likumu parlamentā vieš nopietnus jautājumus par Janukoviča vēlmi panākt vienošanos ar ES. Ja līdz šim varēja šķist, ka Ukrainas prezidenta ieskatā šī vienošanās Briselei ir svarīgāka par visu priekšnoteikumu izpildīšanu, tad pašlaik jāvaicā, vai viņa līdzšinējā iestāšanās par līgumu nav bijusi tikai taktiska spēle pašmāju eiropeiski noskaņotā sabiedrības vairākuma mierināšanai un priekšrocību iegūšanai darījumā ar Maskavu.
Janukovičs bija divu nedēļu laikā trīs reizes ticies ar Putinu - 25.oktobrī Minskā, tad 27.oktobrī Sočos, bet 9.novembrī bija devies iepriekš neizziņotā vizītē uz Maskavu. Un Kijevā jūtama „mūzikas toņa" maiņa, secina rietumvalstu diplomāti.
Ukrainas rūpnieku savienība, kurā dominē Janukoviča atbalstītāji, aicina atlikt uz vienu gadu līguma parakstīšanu ar ES, lai ļautu Ukrainas ekonomikai pielāgoties Eiropas brīvās tirdzniecības apstākļiem. Kaut gan Ukrainas valdība jau 18.septembrī apstiprināja asociācijas līgumu ar ES, trešdien premjerministrs Mikola Azarovs valdības sēdē paziņoja, ka „Ukraina nevar atteikties no sadarbības ar Krieviju", un neparasti stingri uzsvēra nepieciešamību uzlabot attiecības ar austrumu kaimiņu. Bet Ukrainas prokuratūra pirmdien izvirzījusi kriminālapsūdzības Timošenko advokātam (it kā par sievas piekaušanu).
Šīs politiskās norises liek bažīties, vai Janukovičs negatavo fonu līguma izgāšanai. Līdz 19.novembrim, kad parlaments vēlreiz lems par trešdien neizlemto, vēl ir dažas dienas, un arvien paliek cerības uz pēdējā brīža risinājumu. Tomēr pašlaik šīs cerības izskatās mazākas nekā 50:50.
Uz robežas
Asociācijas līguma atlikšana nenozīmētu automātisku Ukrainas kļūšanu par Krievijas veidotās bijušo padomju republiku jeb Eirāzijas savienības valsti. Ukrainā muitas savienībai ar Krieviju, nav šaubu, būtu nopietna iekšpolitiska pretestība. Tomēr Ukrainas atkāpšanās no deklarētā stratēģiskā mērķa Putinam būtu liela psiholoģiska uzvara arvien apņēmīgāk izvērstajā jaunajā aukstajā karā ar Rietumiem.
Septembra sākumā Kremlim izdevās piespiest Armēniju atteikties no mērķa panākt asociācijas līgumu ar ES un paziņot par pievienošanos Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas savienībai. Tomēr galvenā balva šajā Austrumu un Rietumu sāncensībā ir Ukraina, bez kuras Krievija nav impērija, kā teicis bijušais ASV prezidenta Džimija Kārtera nacionālās drošības padomnieks Zbigņevs Bžezinskis. Kijevas atteikšanās no rietumnieciskās orientācijas būtu smags trieciens vienotas un brīvas Eiropas tapšanai un veicinātu kontinenta turpmāku sašķelšanos divās pretēju vērtību nometnēs.
Tiktu apdraudētas arī Moldovas un Gruzijas izredzes panākt asociācijas līgumus ar ES, kurus iecerēts parafēt sanāksmē Viļņā. Pēc Ukrainas apturēšanas Maskava ar divkāršotu spēku pievērstos arī šo valstu ievilkšanai atpakaļ savu satelītu orbītā. No brīva prāta un labas gribas tajā nevēlas nonākt neviena no bijušajām Maskavas vasaļvalstīm, taču Kremlim ir jaudīgi piespiešanas līdzekļi - tirdzniecība, enerģijas resursi un, kā Armēnijas gadījumā, arī militārās drošības sviras.
Turklāt Maskava, atšķirībā no Briseles, neprasa izpildīt nekādus tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību standartu atbilstības priekšnoteikumus; tieši otrādi - piedāvā dāsnus īstermiņa ekonomiskos labumus jau par to vien, ka tās potenciālās sabiedrotās atteiktos no apņemšanās kļūt par demokrātiskām Eiropas valstīm. Taču Kremlis bargi soda par nevēlēšanos pieņemt šīs dāvanas. Un Putina dusmas dabū izjust arī tie, kuri atbalsta citu centienus izrauties no viņa dzelžainajiem apkampieniem - kā pašlaik prezidējošā ES valsts Lietuva, pret kuru Maskava izvērš ekonomisko spiedienu.
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs trešdien aicināja Ukrainas prezidentu „uzņemties atbildību par savas valsts likteni". No Janukoviča gatavības to uzņemties lielā mērā būs atkarīgs, vai Lietuva, tāpat arī Latvija, būs vienkārši Krievijas vai atdzimstošas impērijas robežvalsts.