Ūdens Rīgā esot daudz, tolaik teica Ušakovs, bet, sapildīts pudelēs, tas būšot īpaši "garšīgs". Droši vien pašam šāds bizness šķiet garšīgs, taču rīdziniekiem tas atkal būs krietni "sālīts".
Dzeramā ūdens tirgošanas aizbildināšana ar izdevīgumu rīdziniekiem, saprotams, bija tīrs ūdens. Rīgas domes uzņēmējdarbībā ir tieši otrādi - jo vērienīgāk, jo dārgāk patērētājiem jeb nodokļu maksātājiem, kuriem bez izvēles iespējām jāsedz visi šāda "biznesa" ieguldījumi, izdevumi un zaudējumi.
Pašvaldībai vispār nebūtu jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, it īpaši jomā, kurā privāto piedāvājums jau tāpat ir plašs. (Dzeramo ūdeni Latvijā ražo padsmit uzņēmumu.) Taču Ušakova domes varas vertikāles astoņkājim parastā biznesa loģika rūp vismazāk, bet naudas slāpst arvien vairāk. Par konkurenci nav jāuztraucas, bankrots nedraud. Svarīgāka par ūdeni pudelēs vai krānos ir naudas plūsma domes struktūru kontrolētajos banku kontos.
Kā tika ziņots pirms diviem gadiem, "Rīgas ūdens" ieguldījis jaundibinātajā uzņēmumā "Aqua Riga" vismaz 100 tūkstošus latu, tam papildus ņemts vēl 300 tūkstošu latu aizņēmums bankā. Nu viss uzņēmuma starta kapitāls esot sapildīts pudelēs, kuras "jau ir fūrās" un nogādātas uz veikalu noliktavām, lepni stāsta "Aqua Riga" valdes priekšsēdētāja Ineta Zalāne. Ūdens cena būšot "vidējo cenu segmentā", bet pašizmaksa ir - "jūs jau zināt...". Jā, šķiet, zinām - maksa par "Rīgas ūdens" piegādāto kubikmetru vismaz mājsaimniecībām būs 1,28 eiro līdzšinējo 1,025 eiro vietā.
Gaidīsim reklāmu: Dārgie rīdzinieki! Par krāna ūdeni maksāsiet dārgāk, toties to pašu ūdeni tagad varat veikalā nopirkt vēl dārgāk!
Jo absurdāk, jo izdevīgāk
Pret Rīgas domes ieceri sākt fasētā ūdens biznesu asi iebilda un turpina iebilst gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, gan Ekonomikas ministrija, gan Konkurences padome, gan ražotāju un tirgotāju, gan patērētāju tiesību organizācijas.
Rīgas domes sāktais bizness ir prettiesisks, turpina norādīt valsts pārvaldes institūcijas. Fasētā ūdens ražošanas tirgus segmentā pastāv pietiekama konkurence un patērētājiem ir pieejams daudzpusīgs piedāvājums, tāpēc nav pamata jauna pašvaldības uzņēmuma dibināšanai, lai gūtu papildus finanses "Rīgas ūdens" sniegto sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai, norāda konkurences uzraugi. Un uzsver - pašvaldība, kuras rīcībā ir milzīgi resursi un infrastruktūra, ar tās subsidēto biznesu kropļos tirgu. Tas nav izdevīgi patērētājiem.
Taču Rīgas domes juristi acīmredzot izpētījuši, ka ne valdībai, ne Konkurences padomei īsti nav rīku, ar ko apturēt viņu absurdo biznesu. Bet Rīgas domes saimnieku ieskatā visi argumenti pret viņu ieceri ir argumenti par labu šādam biznesam. Jo viņiem tas ir labs tieši tāpēc, ka būs ārpus konkurences, subsidēts, patērētājiem un nodokļu maksātājiem neizdevīgs. Tātad viņiem izdevīgs.
"Aqua Riga" biznesa plānā gan bija paredzēts apgūt plašu tirgu - Baltiju, Skandināviju, Baltkrieviju un, protams, Krieviju, bet nopelnītos miljonus ieguldīt Rīgas ūdenssaimniecības attīstībai.
Arī tas ir ūdens. Kā nu ir skaidrs, par Rīgas ūdenssaimniecības attīstību, tāpat kā par "Aqua Riga" biznesu, maksās paši rīdzinieki, maksādami paaugstinātu cenu par krāna ūdeni. Bet dempingot starptautiskos vai pat tikai vietējā Latvijas tirgū uzņēmumam nav lielas jēgas, jo gan jau būs monopolstāvoklis pašvaldības iestādēs un uzņēmumos. Dzeramo ūdeni vajag visām domes struktūrām, ar to saistītiem uzņēmumiem, skolām, slimnīcām. Var puslīdz droši prognozēt, ka ūdens pudelēs tām drīz būs jāiepērk no "Aqua Riga", nevis privātiem ražotājiem. Taču ne jau nu lētāk.
Aizpērn Rīgas dome pieņēma lēmumu, ka visām Rīgas mācību iestādēm līgumi par apsaimniekošanu, remontdarbiem un apsardzi jāslēdz ar pašvaldības uzņēmumu "Rīgas serviss". Drīz pēc tam Valsts kontrole konstatēja, ka tikai trīs nākamajos mēnešos pilsētas iestādes bija pašvaldības uzņēmumam pārmaksājušas par šiem pakalpojumiem 100 tūkstošus latu.
Tas ir tikai viens piemērs daudzo virknē, kurā laikam pēdējais ir VK atzinums par milzīgiem nepamatotiem tēriņiem "Rīgas satiksmē", par kuras priekšnieku luksus automašīnu parku, necaurskatāmiem uzņēmumu līgumiem, daudzu desmitu miljonu darījumiem ar degvielu un "ziedojumiem" basketbola klubam maksā, protams, Rīgas sabiedriskā transporta lietotāji. Lieki piebilst, ka "Rīgas satiksme" strādā ar zaudējumiem.
Naudā kā zivis ūdenī
Pašvaldības drīkst likumīgi slēgt līgumus ar tām piederošiem uzņēmumiem bez konkursa. Jo vairāk šādu uzņēmumu, jo vairāk naudas, kas netiek privātajām firmām, bet paliek domes vadoņu kontrolēto uzņēmumu kontos. Šos līdzekļus var apgrozīt faktiski nekontrolēti un izmantot savām vajadzībām, vai tās būtu jaunas darbavietas, lielākas algas, prēmijas un citi bonusi savējiem, vai visdažādākie necaurskatāmi darījumi ar sev tuviem uzņēmumiem un citiem sadarbības partneriem.
Nu, uzbūvēja, teiksim, jau par klasiku kļuvušo "Saktas" puķu tirdziņa pagaidu stikla būdas par 2890 latiem kvadrātmetrā, iedeva sīkiem valūtas mijēju kantorīšiem "Rīgas namu" gandrīz 7 miljonus latu, no kuriem vairāk nekā miljons pazuda ar galiem, vai ieviesa Rīgas sabiedriskajā transportā jaunu elektronisko norēķinu sistēmu, kuras uzturēšana turpmākajos gados izmaksās par 100 miljoniem latu dārgāk nekā vecā. Vai tad nav izdevīgi?
Kāpēc gan, piemēram, "Rīgas satiksmes" boss Leons Bemhens uzskatītu, ka viņam nav izdevīgi braukt ar "VolvoXC70" par 48 tūkstošiem eiro, bet Ušakovs neuzdāvinātu sev pirms 9.maija "Jeep Grand Cherokee" ar sešarpus litru dzinēju, ja par to maksā rīdzinieki, kuriem pat patīk, ka viņš daždien pavizinās gar fotokamerām ar divriteni?
Šoruden Saeimas vēlēšanas, Saskaņas centra vertikālajai korporācijai naudas vajadzēs daudz un vēl vairāk. Vēl viena iekšēja naudas pumpja radīšana no šāda "biznesa" viedokļa ir pat ļoti loģiska.
Rīdziniekiem tas nav izdevīgi? "A mums nav jāprasa atļauja," saka Ušakova partneris Andris Ameriks. Viņš pat nenoliedz, ka pašvaldība pārkāpj likumu. Taču valdībai neesot tiesību prasīt Rīgas domei ievērot likumu, kamēr "valsts" nenodrošinot pašvaldību "ar pilnu budžeta finansējumu", Ameriks trešdien ciniski vēstīja Latvijas Radio. Bet uz jautājumu, vai pašvaldība netaisās cept arī baltmaizi, atbildēja: "Es nebūtu pret."
Droši vien specifiskā tirgus segmentā "Amerika kukulītis" būtu populāra preču zīme. Bet kopā ar "Ušakova kāpostu" un "Saskaņas sviestu" - podaročnij kompļekt* rīdziniekiem par viņu pašu naudu.
*dāvanu komplekts (krievu val.)
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
