"Saskaņas" pamatprasība - banku nepārdot! - nav izpildāma. To labi zina arī partijas vadoņi un kampaņas rīkotāji. Vienošanās ar Eiropas Komisiju paredz, ka banka ir jāpārdod līdz šā gada beigām, bet pircējam jābūt zināmam līdz 30.septembrim.
Bez šāda nosacījuma Latvijas valsts vispār nebūtu varējusi sniegt atbalstu 2008.gadā bankrotējušajai "Parex bankai", tās aktīvus sadalot "sliktajā" "Revertā" un "labajā" "Citadelē". (Tādā gadījumā zaudējumi būtu bijuši katastrofāli - tikai ieguldījumu garantētā atmaksa būtu prasījusi 939 miljonus eiro, bet kopējie zaudējumi tautsaimniecībai sasniegtu četrus miljardus eiro, aprēķinājusi Latvijas Banka.) Pārdošanas termiņi vairākkārt pagarināti, kā Latvijas Radio nupat atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, un cerēt uz turpmāku lēmuma atlikšanu vairs nevar.
Tāpēc bankas "nepārdošanas" automātisks rezultāts tā kā tā būtu tās pārdošana, tikai tad to izdarītu Eiropas Komisija jau bez Latvijas valdības līdzdalības un teikšanas par darījuma nosacījumiem un cenu.
No sākotnējiem apmēram 100 iespējamajiem pircējiem beigās bija palikuši divi - Krievijas alkohola magnāts Jurijs Šeflers un starptautiski pazīstamais investors no ASV Tims Kolinss ar partneriem, starp kuriem minēti vairāki globālajās finansēs ietekmīgi biznesmeņi (to skaitā arī leģendārais bijušais ASV Federālo rezervju bankas vadītājs Pols Vokers), kuri kopā gatavi nopirkt 75% bankas akciju.
Valdība izlēmusi par labu Kolinsa investīciju kompānijai "Ripplewood Holdings". Šādu lēmumu ietekmējis arī fakts, ka tādā gadījumā savus 25% bankā gatava arī turpmāk paturēt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), kas atzinusi, ka "Citadeles" pārdošanas process ir noritējis profesionāli, skaidri un atklāti. Taču darījuma nosacījumus valdība drīkst izpaust tikai pēc tā noslēgšanas. Bet līdz tam arī visas spekulācijas par pirkuma cenu un tās izdevīgumu vai neizdevīgumu ir tikai minējumi.
Drošības līnijas
"Runa ir ne tikai par cenu," "Saskaņas" vēlēšanu saraksta pirmais numurs Vidzemē Ivars Zariņš trešdienas vakarā izpauda Latvijas televīzijas priekšvēlēšanu debatēs. "Tas ir tautsaimniecībai un nacionālajai drošībai svarīgs jautājums."
Ja Vladimira Putina partijas "Vienotā Krievija" līgumpartnere "Saskaņa" iestājas par Latvijas "nacionālo drošību", tas noteikti ir nacionālās drošības jautājums. Neizpildāmā prasība nepārdot "Citadeli" acīmredzot nav tikai lēts priekšvēlēšanu populisms, bet varētu būt daļa no plašāka valsts destabilizācijas plāna, kuru "Saskaņas" premjerministra kandidāts Nils Ušakovs, atgriezies no Maskavas kā Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva, patriarha Kirila un Latvijā nevēlamā dziedoņa Josifa Kobzona svētīts Kremļa favorīts Saeimas vēlēšanās, pieteica ar aicinājumu uz mītiņu pret "Citadeles" "prihvatizāciju" šo svētdien.
Trešdienas vakarā LTV priekšvēlēšanu debašu dalībnieki burtiski pāris minūšu laikā skaidri novilka līnijas ap savām pozīcijām "Citadeles" pārdošanas un līdz ar to arī nacionālās drošības jautājumos.
"Saskaņas" Zariņš paša teikto par "Citadeles" pārdošanu, pareizāk, nepārdošanu kā "nacionālās drošības jautājumu" pastiprināja ar paziņojumu: "Mums ir vajadzīga sava banka."
Viņa sacīto par "savu banku" precizēja Latvijas Krievu savienības kandidāts Aleksandrs Filejs - nekādā gadījumā nedrīkstot pieļaut, ka "Citadele" nonāktu "amerikāņu vai skandināvu rokās". (Lai drošības lielā bilde vēl nepārprotamāka, Tatjanas Ždanokas partijas pārstāvis tūlīt pat stājās skaidrot, kāpēc, viņaprāt, Latvija būtu "vinnētāja", ja kļūtu par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.)
Abiem nacionālās drošības sargiem piebalsoja Ingunas Sudrabas partijas "No sirds Latvijai" saraksta līderis Vidzemē Gunārs Kūtris - ka šai bankai būtu jāpieder "Latvijas cilvēkiem".
Premjerministre un "Vienotības" saraksta līdere Vidzemē Laimdota Straujuma, dabiski, nostājās pretējā pusē. Atgādinājusi, ka pārdošanas procesam seko līdzi "Citadeles" akcionāre ERAB, kura diezin vai būtu ieinteresēta "kādā mūsu vietējā sarunātībā", Straujuma apstiprināja, ka, jā, nudien, valdības izvēlētais investors ir svarīgs "Latvijas banku sektoram un nacionālajai drošībai".
Gods kam gods, vairākumam pārējo debašu dalībnieku jautājums arī šķita gana nopietns, lai to neizmantotu lētai popularitātes punktu krāšanai.
Raivis Dzintars (VL! - TB/LNNK), kura partija arī bija mēģinājusi uzstāties pret "Citadeles" pārdošanu, pateica skaidri - ka izvēle ir starp "vai nu mūsu stratēģiskajiem partneriem amerikāņiem, vai nu ar bijušajiem "Parex" īpašniekiem saistītiem cilvēkiem".
Bijušais premjerministrs un partijas "Latvijas attīstībai" līderis Einars Repše, pamatoti atgādinājis, ka esot "maz informācijas par šo procesu", tomēr "Latvija nevar šo banku nepārdot", arī uzsvēra darījuma politisko fonu: "Es negribu nostāties "Saskaņas" pozīcijās."
"Saskaņas" pozīcijās nenostājās arī bijušais premjerministrs Ivars Godmanis no priekšvēlēšanu projekta "Vienoti Latvijai", kura valdības laikā valsts pārņēma "Parex banku". Pasūrojies, ka "Citadeles" pircēja nav kāda "lielā Eiropas banka", viņš atzina, ka valdībai vairs nav laika darīt citādi.
Oligarhu aizmugure
Godmanim noteikti nepiekrīt "bijušo premjerministru" partijas buldozers un raķete Ainars Šlesers, kuram arī rūp darījuma ģeopolitiskā dimensija. Viņš ir paziņojis, ka "Citadeles" pārdošana esot "nepieļaujama pēc būtības", bet "īpaši noziedzīgs šāds "dāvinājums" ir šobrīd, pasaules mēroga ģeopolitiskajā krīzē". "Nacionāla banka varētu būt vienīgais instruments Latvijas ekonomikas stimulēšanai, novēršot to, ka Latvijas iedzīvotāji kļūst par ķīlniekiem, bet politiķi - par marionetēm skandināvu banku rokās!"
Portāls Financenet trešdien lika noprast, kas varētu būt tie "Latvijas cilvēki", kuru īpašumā nonākusi, "mūsu banka" novērsīšot draudus nacionālajai drošībai un stimulēšot ekonomiku. Otrs galvenais pretendents uz bankas pirkšanu Šeflers varētu būt izslēgts no pretendentu loka arī tāpēc, ka esot saistīts ar agrākajiem bankas "Parex" akcionāriem, par ko valdību slēgtā sēdē informējušas drošības iestādes. Galvenie pārdošanas procesu apturēt gribētāji varētu būt apvienojuši spēkus jau 2013.gada nogalē, un tie esot Šeflers, Andris Šķēle, Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, raksta Financenet.
Tā kā "Parex" bijušie akcionāri Kargins un Krasovickis paši pirkt "Citadeli" nedrīkstēja, viņi esot sarunājuši ar Šķēli un Šefleru, ka pircējs būs Šeflers. Taču tagad, kad valdība lēmumu pieņēmusi, Šefleram vairs tehniski nav iespējams iekļūt atpakaļ pirkšanas procesā, tāpēc "svarīgi procesu "valsts interešu" vārdā noraut un tad, kad būs jaunā valdība, organizēt atkārtoti", skaidro Financenet. Paralēls mērķis esot diskreditēt pašreizējās valdības koalīcijas partijas, lai citāda koalīcija pēc vēlēšanām padarītu pārdošanas procesu "draudzīgāku" Šefleram.
Protams, arī tā ir tikai versija. Tomēr, zinot minēto personāžu darbības stilu un redzot pret "Citadeles" pārdošanu iesaistīto milzu pūliņus, šī versija izklausās ticamāka nekā "Saskaņas" histēriskās rūpes par nacionālo drošību.
Vēl viens "Saskaņas" nacionālās drošības lietu eksperts Andrejs Elksniņš (kam Satversmes aizsardzības birojs liedzi pielaidi valsts noslēpumam) ir pat vērsies Ģenerālprokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar prasību pārbaudīt "Citadeles" pārdošanas procesu un saukt pie kriminālatbildības "valsts izzagšanā" vainīgās personas. Trešdien KNAB paziņoja, ka pārbaudīšot "iesniegumā ietverto informāciju".
Bet Ušakovs masveidā izsūtījis mēstules Inbox.lv lietotājiem ar aicinājumu parakstīties pret bankas "prihvatizāciju" un svētdien ierasties uz mītiņu Doma laukumā, kuram ir mobilizējis paša vadītās domes kabatas arodbiedrību LABA. Putina līgumpartneris labi saprot, ka valdība nevar nepārdot banku. Tātad viņa gatavotos "tautas protestus" varam uzskatīt arī par brīdinājumu, kādas nekārtības Rīgas mērs un viņa domubiedri varētu sarīkot pēc vēlēšanām, ja viņa partija atkal nebūs valdībā.
Jautājumi Straujumas valdībai par "Citadeles" pārdošanu ir un, nav šaubu, tiks vēl uzdoti arī pēc darījuma informācijas publiskošanas. Toties jautājumus Ušakovam un vēl dažiem nacionālās drošības karsējiem varētu uzdot Latvijas drošības iestādes.