Tagad, protams, ir sāpīgi noskatīties kā viens cilvēks nerro Latvijas tiesu sistēmu un līdz ar to arī visu valsti. Taču A. Laventu, šķiet, nevajadzētu viennozīmīgi uztvert kā valsts ienaidnieku.
Visās sabiedriskajās formācijās un kolektīvos A. Lavents gribējis justies īpašs. Tā viņš spļāva virsū padomju kārtībai un likumiem. 19 gadu vecumā valsts autoinspekcija par ātruma pārsniegšanu A. Laventu bija aizturējusi jau septiņas reizes. Studiju laikā pēc pirmās, veiksmīgi nokārtotās sesijas, viņš sāka mācīties neapmierinoši, lekcijās ar savām replikām pasniedzējus izvezdams no pacietības. 1979. gadā par akadēmiskajiem parādiem, sistemātiskiem kavējumiem, disciplīnas pārkāpumiem kolhozā viņu no augstskolas atskaitīja.
Vēlāk neilgi pirms aresta studiju biedri Saņu Rīgas centrā satika ar simts rubļu naudas žūksni krūšu kabatā. Bija skaidrs, ka viņš ir sajutis citādas dzīves garšu. Bijušais students nodarbojās ar kontrabandas džinsa bikšu, kleitu un firmas maisu tirdzniecību.
Tagad A. Lavents ir pirmais, kas ar Latvijas valsti tiesāsies Strasbūrā. Kaut arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa nevar viņu attaisnot, attiecībā uz pārkāpumiem pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas laikā, lēmums A. Laventam, kā stāsta zinātāji, būšot labvēlīgs. Tādā gadījumā tiesa vispirms piedāvās mierizlīgumu starp personu un valsti. Ja tas neizdosies, baņķierim ir iespējas saņemt naudas kompensāciju.
Iespējams, A. Lavents cer, ka pēc Strasbūras lēmuma Latvijas tiesai “necelsies roka” viņam piemērot lielāko iespējamo sodu. Un tad, lai kāds arī būtu Rīgas apgabaltiesas spriedums, tas droši vien tiks pārsūdzēts Augstākajā tiesā - tātad ir cerības vēl kādus gadus “nomest”. Galvenā A. Laventa interese – pēc iespējas mazāk sēdēt cietumā – līdz šim ir veiksmīgi īstenojusies.
A. Lavents valstij un noguldītājiem ir nodarījis kaitējumu, tomēr jānovērtē viņa spēja par sevi pastāvēt. Viņš savu pašapziņu vienmēr vērtējis augstāk par apkārt notiekošo, valdošajiem likumiem, ierēdņiem utt.
Augusta sākumā žurnālisti derēja, kurā dienā pēc aizvešanas uz Rīgas apgabaltiesu A. Lavents “kritīs” – otrajā vai trešajā? Viņam tas izdevās jau pirmajā. Turklāt ar slimībai ļoti ticamu asinspiedienu 60/40. Pēc mediķu iejaukšanās tas pacēlies uz 90/60. Visiem tika nodemonstrēts, ka A. Lavents uz tiesu vispār nav transportējams. Vismaz līdz lēmumam Strasbūrā.
Tā sabiedrība atkal palika neziņā – vai A. Laventa veselība tiešām ir tik kritiska, vai arī viņš ir perfekts aktieris, kas ar noteiktu līdzekļu palīdzību spēj kontrolēt savus iekšējos procesus.
Rudens solās būt interesants. Kaut vai tāpēc, ka laikā, kad tiesa Strasbūrā izskatīs A. Laventa sūdzību pret Latvijas valsti, sirds slimnieka veselībai vajadzētu manāmi uzlaboties.