Nesenais uzbrukums pētījumu aģentūras “Baltic Media Facts” (BMF) direktoram Kasparam Ulstam sociologu aprindās ir radījis vielu dziļām un nebūt ne patīkamām pārdomām.
Viena no sociologu funkcijām ir būt par vidutāju. Ja šis vidutāja posms tiek apdraudēts, apdraudētas tiek ļoti daudzas grupas – gan amatpersonas un uzņēmēji, kuru lēmumi balstās uz pētījumiem, gan arī iedzīvotāji, kuri ar sociologu palīdzību gūst priekšstatu par citu grupu un visas sabiedrības noskaņojumiem, vērtībām, mērķiem. Pētnieka iespaidošana līdz ar to ir sociāli bīstama parādība, jo var pārtrūkt sociālā komunikācija, var sākt veidoties melīgas informācijas plūsmas, kas spēj dezorientēt sociālo dzīvi.

No mediju tirgus dalībniekiem, kuri ir spējīgs rīkoties noziedzīgi, sabiedrība visdrīzāk saņems melus un dezinformāciju. Bet zaudētāji būs visi mediji, jo sabiedrības uzticība tiem neizbēgami samazināsies. Ja pierādīsies, ka uzbrukums Kasparam Ulstam ir saistīts ar mēģinājumiem ietekmēt BMF darbu un šādas kriminālās aktivitātes paliks nesodītas (vai arī neatklātas), sabiedrībai būs pamats ar neuzticību raudzīties uz VISIEM medijiem. Noziedznieki kā ceturtās varas pārstāvji ir tikpat bīstama parādība kā noziedzīgo grupu interesēs strādājošas valsts amatpersonas.

Sabiedrība vienmēr skeptiski raudzīsies uz pētījumu rezultātu ticamību un kvalitāti, jo neeksistē kāda absolūti objektīva metode, kura pilnībā novērstu kļūdu iespējas. Bet vai tas ir attaisnojums bandītismam?

Sociologi vienmēr un visās valstīs izjūt dažādu grupu spiedienu. Sociologus par pērkamiem visbiežāk sauc tie, kuriem grūti pieņemt, ka vairums sabiedrības locekļu domā citādāk nekā viņi. Attiecības ir saspringtas arī starp sociologiem un pētījumu pasūtītājiem - ļoti jau nu bieži iegūtie rezultāti ir pasūtītājiem „nedraudzīgi” vai neatbilst viņu cerībām.

Tomēr atļaušos apgalvot, ka pēdējā laikā šāda veida skepticisms Latvijā ir mazinājies – un lielā mērā pateicoties tam, ka Latvijas sociologi desmit gadu laikā nav iesaistīt nevienā netīrā skandālā, kaut gan konkurences līmenis šajā sektorā nav no zemajiem. Ja šis noziegums netiks atklāts, jau vardarbības draudi var kalpot par līdzekli pētījumu rezultātu falsifikācijai. Nav šaubu, ka tad par sabiedrības uzticību pētniekiem un viņu darba rezultātiem runāt būs par vēlu.

Lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos, pašiem medijiem vajadzētu pārdomāt šo situāciju - kādi spēlmaņi ir starp viņiem un kādas tam var būt sekas. Uzbrukums Kasparam Ulstam pagaidām ir netipisks gadījums, bet kurš var dot garantijas, ka tam nesekos citi? Un tas, kuram šie mēģinājumi būs sekmīgi, visdrīzāk var pielietot šādas metodes arī pret konkurentiem.

Šie jautājumi skar ļoti plašu kopienu, un, manuprāt, sabiedrībai ir pamats izjust zināmas bažas – nevietā ir domāt, ka “uz mani tas neattiecas”. Attiecas gan – un vistiešākā veidā. Tas nav ikdienišķs gadījums. Ar brutālām, pretlikumīgām metodēm sāk darboties ne tikai noziedznieki, bet arī personas, kuras pārstāv ceturto varu. Ja mediji pret šo gadījumu izturēsies vienaldzīgi, tad pēc kāda laika sekas izjutīs gan viņi, gan sabiedrība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit