Tomēr pirmdien priekšpusdienā stopkrānu sociāldemokrātu un populistu vilcienam norāva prezidente Daļa Grībauskaite, tikšanās laikā ar sociāldemokrātu līderi Aļģirdu Butkeviču paziņojot, ka Darba partiju valdībā nevar ņemt, jo partijas priekšsēdētājam Viktoram Uspaskiham un vēl trīs augsta ranga partijas biedriem ir izvirzītas apsūdzības par nelikumībām partijas finanšu lietās, turklāt partijas pārstāvji figurē desmit krimināllietās par balsu pirkšanu. Tieši Darba partijas kandidāta organizētās vēlētāju uzpirkšanas dēļ tika anulēti rezultāti vienā no vienmandāta apgabaliem, un līdz ar to līdz jaunu vēlēšanu sarīkošanai šajā apgabalā Seimā būs 140 deputāti, nevis 141, kā to paredz konstitūcija. Grībauskaite izvirzīja nosacījumu, ka valdību veidot varēs tāda politiskā spēka pārstāvis, kas spēs panākt vairākumu bez Darba partijas, un tūlīt pat pauda gatavību uzticēt jaunā ministru kabineta veidošanu sociāldemokrātiem, jo viņi vēlēšanās ir ieguvuši visvairāk balsu - sociāldemokrātu frakcijā gatavojas strādāt arī viens no neatkarīgajienm deputātiem, un līdz ar to sociāldemokrātiem būs 39 mandāti.
Nekavējoties sāka izskanēt pieņēmumi, kādas koalīcijas izveidošanu vēlas panākt Grībauskaite. Kā visticamākais variants tiek minēta sociāldemokrātu koalīcija ar divām līdzšinējās valdošās labēji centriskās koalīcijas partijām - vēlēšanās otro vietu ieguvušo pašreizējā premjera Andra Kubiļus vadīto konservatīvo partiju "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" un Liberālo savienību. Tomēr šāda koalīcija sociāldemokrātiem būtu ļoti apgrūtinoša vismaz divu iemeslu dēļ. Sociāldemokrātiem ir ideoloģiskas un programmatiskas atšķirības ar abām labējām partijām un, lai gan šādai koalīcijai būtu 82 balsis, taču, pieņemot lēmumus koalīcijas iekšienē, premjera partija sociāldemokrāti paliktu mazākumā. Otrā populārākā versija ir sociāldemokrātu mazākuma valdība, kura būtu atkarīga no konservatīvo un liberāļu balsīm, kas arī nav neko ērts variants.
Tūlīt pēc tikšanās ar Grībauskaiti Butkevičs stāstīja, ka cienot valsts galvas viedokli un kopā ar viņu meklēšot labākus risinājumus - nevarot taču ar prezidenti konfliktēt, vēl jau krietns laiciņš ar viņu būšot jāsastrādājas. Tomēr jau vakarpusē potenciālais premjers demonstrēja krietni nepiekāpīgāku nostāju - vienošanās ar "darbiniekiem" un "kārtībniekiem" (tā šos abus politiskos spēkus iedēvējuši lietuvieši) esot spēkā, darbs pie valdības veidošanas turpinoties, bet ar konservatīvajiem un liberāļiem koalīcija esot neiespējama, jo atšķirīgo uzskatu dēļ pat nevarēšot uzrakstīt valdības programmu. Tomēr maz ticams, ka Grībauskaite varētu piekāpties, jo viņai ir varas svira, kā panākt savu: Lietuvā ministrus ieceļ prezidents pēc premjera ieteikuma, un valsts galva jebkuru kandidatūru var noraidīt. Lietuvas prezidente ir pazīstama ar savu šerpo raksturu un piekāpties nemēdz, turklāt nez vai viņa būs ar mieru graut savu autoritāti, kas neizbēgami notiktu, ja viņa piekāptos Darba partijas jautājumā.