Impīčmenta ceļā no prezidenta amata atceltā Rolanda Paksa vadītajai partijai "Kārtība un taisnīgums", šķiet, ir savs stabils cienītāju loks, jo visās parlamenta vēlēšanās savas pastāvēšanas laikā tā ieguvusi ceturto lielāko balsu skaitu. Uz šī fona visspožākais uznāciens izdevies Darba partijai - līdzšinējā Seimā tai bija tikai desmit deputāti, bet tagad tā ir ieguvusi visvairāk balsu, gluži kā pirmajās parlamenta vēlēšanās pēc partijas dibināšanas 2004.gadā. Darba partijas "tēvs" ir Viktors Uspaskihs - Arhangeļskas apgabalā dzimušais metinātājs tika nosūtīts uz Lietuvu 1985.gadā būvēt gāzes vadu, bet 1990.gadā, izmantojot lielo iespēju laiku, sāka darboties biznesā un drīz vien gan importēja gāzi no Krievijas, gan ražoja pārtiku.
Tomēr jau gadu pēc Darba partijas triumfa vēlēšanās sākās skandāli - presē paustās šaubas, ka Uspaskiha Maskavas Pļehanova Tautsaimniecības institūtā 1993.gadā iegūtais ekonomista diploms esot viltots vēl bija sīkums. Drīz Uspaskiham interešu konflikta dēļ bija jāatstāj ekonomikas ministra amats, jo viņš to bija izmantojis sava biznesa "bīdīšanai". Pēc tam par Darba partijas finanšu nelikumībām sāka interesēties prokuratūra un Uspaskihs kādu laiku bija spiests padzīvot Krievijā, lai Lietuvā nenonāktu aiz restēm. Lietu par Darba partijas finansēm Viļņas apgabaltiesa nav pabeigusi izskatīt vēl šobaltdien.
Iepriekšējās vēlēšanās par šiem "gājieniem" Darba partija tika sodīta. Taču tagad pēc konservatīvā premjera Andra Kubiļus un viņa liberālo koalīcijas partneru četru gadu ilgās krīzes laika taupīgās saimniekošanas prāvā daļā sabiedrības ir radusies tik liela vēlme piedzīvot brīnumu, ka vēlētāji ir devuši Darba partijai otro iespēju. Droši vien, ka brīnumus šī partija vēl parādīs un ne vienu vien, bet vai tādus, kā gribēja redzēt vēlētāji, ir cits jautājums.
Tomēr Uspaskihs labi apzinās, ka par premjeru viņš diez vai kļūs, tāpat kā tas viņam neizdevās 2004.gadā, kad toreizējais prezidents Valds Adamkus viņu uzskatīja par pārāk šaubīgu tipu valdības vadītāja postenim un tajā atstāja politikas vecmeistaru sociāldemokrātu Aļģirdu Brazausku. Nez vai arī tagadējā prezidente Daļa Grībauskaite būs ar mieru uzticēt valdību vadīt Uspaskiham, un domājams, ka premjera amats varētu tikt tagadējam sociāldemokrātu līderim Aļģirdam Butkevičam, kura partija savas pozīcijas vēl varētu uzlabot vēlēšanu otrajā kārtā pēc divām nedēļām.