Vēl vairāk - starp laukuma spēlētājiem pirms kvalifikācijas turnīra starta spēles 7. septembrī "Skonto" stadionā pret Grieķiju nav neviena debitanta, bet tomēr jauns sākums ir ar jaunu komandu.
Jauna komanda - tas ne vienmēr nozīmē gadu ziņā jauna un pilna ar debitantiem. No rūdītiem vīriem pašreizējā Latvijas izlases sastāvā (starp tiem, kurus galvenais treneris Aleksandrs Starkovs uzaicināja piedalīties treniņnometnē) ir tikai vārtsargs Andris Vaņins, aizsargi Oskars Kļava, Kaspars Gorkšs un Deniss Ivanovs, pussargs Aleksejs Višņakovs un uzbrucējs Māris Verpakovskis. Daži nebūt ne jaunekļi izlasē pagaidām ir tikai "apsildījuši degunu" (piemēram, vārtsargs Pāvels Doroševs vai aizsargs Ritus Krjauklis), savukārt pārējie vēl tikai kļūst par izlases līderiem, kaut gan viņi jau lielā mērā nosaka komandas spēli - Aleksandrs Cauņa, Oļegs Laizāns, Ivans Lukjanovs, Aleksandrs Fertovs, Artjoms Rudņevs, Edgars Gauračs, Ritvars Rugins...
Paaudžu maiņa izlasē lielā mērā ir beigusies, ir palikuši tikai pieslīpēšanas darbi, kuros droši vien piedalīsies vēl vairāki futbolisti, kuri šoreiz dažādu iemeslu dēļ izlasē nav uzaicināti (Alans Siņeļņikovs, Vladimirs Bespalovs, Artis Lazdiņš, Igors Tarasovs, Jurijs Žigajevs, Andrejs Perepļotkins, , Daniils Rurkovs, Vladimirs Kozlovs,,,; varbūt arī Andrejs Rubins un Ģirts Karlsons, kurš pēc atgriešanās Liepājā no Baku regulāri gūst vārtus virslīgas spēlēs). Visam savs laiks - šis Starkova teiciens pašreiz ir kā nekad trāpīgs, taču tajā pašā laikā diezin vai pat lielākie Starkova kritiķi nosauks vienu vai pāris futbolistus, kurus vajadzēja uzaicināt izlasē uz spēlēm ar Grieķiju un Bosniju un Hercegovinu (11. septembrī viesos) un - galvenais - varēs argumentēt, kāpēc viņus vajadzēja aicināt. Absolūti objektīvs sastāvs nav iespējams, tāds nekad nevienā izlasē nav bijis un laikam arī nebūs, taču pašreizējais Latvijas izlases sastāvs varētu būt ļoti tuvs optimālajam. Jautājums - tikai "uz papīra" vai arī futbola laukumā.
Lielākais uztraukums ir par Cauņas savainojumu. It kā jau nekā bīstama nav, pēc nomaiņas jau spēles sākumā ar zviedru AIK viņš jau aizvadīja CSKA rindās gandrīz pilnu spēli Krasnodarā, taču... Ceturtdien Cauņa nespēja pabeigt izlases treniņu, kaut gan nevienā no sadursmēm necieta - sāpes kājā atkal lika sevi manīt. Bez spēļu prakses pašreiz Baku komandā Azerbaidžānā ir Ivanovs un Verpakovskis, tāpēc tikai pēdējos izlases treniņos treneriem vajadzēja noteikt abu gatavību. Verpakovskis tika mēģināts arī malējā pussarga pozīcijā, kas viņam nav "jauna Amerika", bet svarīgāka man liekas Ivanova piedalīšanās - viņa loma aizsardzības centrā, kā arī standartsituāciju (tas jau pēc tam, tas jau otrkārt) izspēlē pie pretinieka vārtiem ir ļoti būtiska. Tas nenozīmē, ka Verpakovska loma ir daudz mazāka, taču gluži vienkārši uzbrukuma līnijā mums ir lielāka maiņu iespēja nekā aizsardzības centrā (plus vēl saslima Vitālijs Smirnovs).
Katrs sākums ir grūts un katrs sākums ir ļoti svarīgs. Šis - īpaši svarīgs. To nosaka spēļu kalendārs - pirmajos trijos mačos Latvijas izlasei jātiekas ar trim grupas favorītiem (12. oktobrī spēle Slovākijā, bet 16. oktobrī spēle ar Lihtenšteinu Rīgā; vēl grupā ir Lietuvas izlase, ar kusu abas spēles aizvadīsim 2013. gadā), turklāt divas no trim šīm spēlēm ir viesos. Paši saprotat, ka diezgan liela ir varbūtība "rudens sesijā" zaudēt daudz punktu, kas savukārt var būtiski ietekmēt turpmāko turnīru - par ko tad cīnīties, ja vairs nevarēsim piedalīties cīņā par pirmo divu vietu sadalīšanu (pirmo vietu ieguvēji no visām Eiropas 9 grupām uzreiz tiem finālturnīrā, bet 8 labākās otro vietu ieguvējas tiks salozētas pāros un izslēgšanas turnīrā - mačs viesos un mačs mājās - noskaidros vēl četrus finālistus)... No otras puses - tikai tādās spēlēs arī var pa īstam redzēt, kas ir kas. "Augošam organismam" jeb komandai, kas ir nobriešanas stadijā, tādas spēles un šādā secībā nāks tikai par labu. Neviena jauna komanda jaunā sākumā nav iztikusi bez puniem un zilumiem.