Modernā medicīna, tostarp zāles, maksā vairāk nekā agrāk. Tas ir neizbēgami, jo nepieciešami ieguldījumi zinātnē, jauno tehnoloģiju un metožu attīstīšanā. Tomēr mūsdienu diagnostikas un ārstēšanas līdzekļu savlaicīga lietošana, neapšaubāmi, paātrina ārstēšanu un novērš komplikācijas, kuru dēļ pacienti zaudē veselīgas dzīves gadus un vēl vairāk noslogo visu veselības aprūpi, radot daudz lielākas izmaksas. Tādējādi, ieguldot vairāk līdzekļu valsts kompensēto zāļu labākā pieejamībā, kopumā iegūstam ietaupījumu un veselāku sabiedrību.
Viens no veselības aprūpes stūrakmeņiem ir līdzekļu izlietojuma efektivitāte, tādēļ tā nepārtraukti rūpīgi jāvērtē. Samērā vienkārši tas izdarāms tieši medikamentu jomā – zāļu efektivitāti vērtē pirms iekļaušanas kompensācijas sarakstā un Nacionālais veselības dienests to dara arī medikamentu lietošanas laikā.
Zāļu racionāla, mērķtiecīga un pareiza lietošana ir nozīmīga primārās veselības aprūpes sastāvdaļa. Ja ārsts savlaicīgi nozīmē pacientam mūsdienīgu un efektīvu līdzekli un pacients pareizi to lieto, terapija lielākajā daļā gadījumu ir ātra un iedarbīga, bez būtiskām blakus parādībām, neprasa neatliekamās palīdzības izsaukumus, hospitalizēšanu, darba nespējas apmaksu un invaliditātes pabalstus. Hroniskas un ļoti izplatītas slimības, piemēram, augstu asinsspiedienu, cukura diabētu, astmu, gandrīz nekad vairs neārstē stacionāros, jo pacientiem ir pieejamas efektīvas zāles.
Tomēr Latvija jaunu zāļu pieejamības ziņā ir pēdējā vietā Eiropā – to apliecina nesen publiskotais Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas pētījums. Mēs atpaliekam kā no Lietuvas un Igaunijas, tā arī no citām ekonomiskās attīstības ziņā sev līdzīgām vai pat vājākām valstīm. Latvijā ir divas līdz trīs reizes mazāk valsts apmaksāto jauno medikamentu nekā kaimiņvalstīs. Turklāt daudzas no kompensējamo medikamentu sarakstā iekļautajām zālēm valsts apmaksā tikai daļēji, tādēļ pacientiem jāpiemaksā no savas kabatas – šī summa savukārt ir viena no lielākajām Eiropā.
Katrs sabiedrības loceklis, tostarp politiķi, finansisti un ekonomisti, zina, cik svarīga ir cilvēka iekļaušanās dzīvē, sabiedriskajās aktivitātēs, dažādu slimību pacientiem svarīgi arī iespēju robežās strādāt, tādējādi dodot savu ieguldījumu valsts ekonomikā. Ja pacients spēj pats par sevi parūpēties, atbrīvojas arī citu ģimenes locekļu laiks un viņi var pilnvērtīgāk strādāt.
Diemžēl Latvijā katru gadu turpina palielināties invaliditātes pirmreizējo gadījumu skaits. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējo 10 gadu laikā, no 2007. līdz 2016. gadam, cilvēku skaits ar invaliditāti audzis par 63%, bet nestrādājošo invalīdu skaits ir dubultojies. Biežākās slimības, kas izraisa invaliditāti, ir audzēji, asinsrites sistēmas slimības un muskuļu, skeleta slimības. Palielinās arī slimības pabalstu saņēmēju skaits un budžeta izdevumi to apmaksai. Saskaņā ar VSAA datiem 2016. gadā darba nespējas pabalstos izmaksāti 139 miljoni eiro, kas ir par piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. Tie ir septiņi miljoni dienu, kurās darbspējīgie cilvēki nav varējuši strādāt.
Joprojām ir slimības, kuru ārstēšanai nepieciešamie medikamenti pacientiem jāgaida gadiem, jo Latvijas veselības aprūpes budžets ir par mazu to iegādei. Pacienti nereti spiesti vērsties pēc palīdzības pie līdzcilvēkiem, jo valsts viņiem nevar palīdzēt. Tas ir nepiedodami un nepareizi.
No otras puses, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 899 par valsts zāļu kompensācijas sistēmu kompensējamo medikamentu cenu līmenis Latvijā nepārsniedz cenu Igaunijā un Lietuvā, kā arī nepārsniedz trešo zemāko cenu Slovākijā, Čehijā, Ungārijā, Dānijā un Rumānijā.
SIFFA veiktā izpēte rāda, ka, piemēram, augsta asinsspiediena savlaicīgai, efektīvai ārstēšanai par 10% lielākam pacientu skaitam nekā šobrīd gadā no valsts budžeta būtu papildus nepieciešams 1,38 miljoni eiro, taču tas gadā palīdzētu novērst vairāk nekā 200 kardiovaskulārās komplikācijas, tajā skaitā 51 nāves gadījumu, nodrošinot vismaz 3,2 miljonu eiro ietaupījumu.
Lietojot mūsdienīgus diabēta medikamentus pietiekamās devās un atbilstošās kombinācijās, būtu iespējams novērst ļoti smagas sirds un asinsvadu komplikācijas, kas ir biežākais diabēta slimnieku invalidizācijas un nāves cēlonis, pacientiem mazāk būtu nepieciešami asinsvadu sieniņu stiprināšanai lietotie stenti. Aprēķini rāda, ka viena asinsvadu stenta implantēšana miokarda infarkta pacientam veselības budžetam izmaksā divus līdz trīs tūkstošus eiro. Tā kā diabēta pacienti pieder pie augsta riska grupas, tad, lai uzlabotu diabēta ārstēšanu ar moderniem medikamentiem un to kombinācijām, papildus būtu nepieciešams aptuveni viens miljons eiro. Tas novērstu vajadzību lietot stentus aptuveni 210 pacientiem gadā, kas palīdzētu ietaupīt līdz vienam miljonam eiro tiešajās izmaksās, bet, ņemot vērā ietaupījumu no netiešajām izmaksām par ārstu vizītēm, darba nespējas apmaksu, invaliditātes pabalstiem un rehabilitāciju, ietaupījums sasniegtu līdz pat 20 miljoniem eiro gadā.
Tie ir tikai daži piemēri, kas ļoti uzskatāmi apliecina, ka netiešo izmaksu dēļ zāļu efektivitāte ir jāvērtē plašāk, nekā salīdzinot tikai "veco" un "jauno" medikamentu cenu, kā to lielākoties dara patlaban.
Veselības ministrijas un Ministru kabineta pēdējā laika lēmumi, kas saistīti ar lielāka finansējuma nodrošināšanu veselības aprūpei, ir vērtējami atzinīgi, jo ietver arī diezgan skaidru virzību ne vien uz labāku veselības rezultātu sasniegšanu, bet arī efektīvāku naudas izmantošanu. Arī uz budžeta deficīta rēķina veselības aprūpei papildus piešķirtie 34 miljoni eiro atbilstoši Eiropas Komisijas nosacījumiem jāizlieto, nodrošinot atbilstošu efektivitāti.
Droši var teikt, ka nesen sagatavotie rīcības plāni infekcijas slimību ierobežošanai un onkoloģijas pakalpojumu uzlabošanai dod cerības labākai šo slimību grupu pacientu ārstēšanai, jo paredz modernu un iedarbīgu medikamentu izmantošanu. Šāda soļa pareizība pierādījās jau pērn, kad lielāks finansējums ļāva lietot modernu un efektīvu terapiju C hepatīta ārstēšanai, īsā laikā dodot rezultātu un izārstējot lielāku skaitu pacientu. Arī onkoloģijā nepieciešams šāds nozīmīgs pavērsiens, jo diemžēl Latvijā mūsdienīgu onkoloģisko zāļu gandrīz nav, esam pēdējā vietā Eiropā, vērtējot pēc šo medikamentu pieejamības pacientiem.
Eksperti atzīst, ka nepietiekamā finansējuma apstākļos Latvijas mediķi tomēr spējuši sasniegt ļoti labus rezultātus. Par to varam pateikties tiem ārstiem, medicīnas māsām un citam personālam, kas vēl nav zaudējuši entuziasmu un turpina strādāt šādos apstākļos ar novecojušiem līdzekļiem.
Efektīvu medikamentu zemās pieejamības galvenais iemesls ir nepietiekams finansējums, tādēļ šo bēdīgo situāciju var mainīt ar lielāka kompensējamo zāļu budžeta palīdzību, reizē sabiedrībai nodrošinot arī veselības un ekonomiskos ieguvumus.