Andreass Kadi: Enerģijas dzērienu likumprojekts. Mīti un patiesība  (21)

Respektēsim Eiropas tiesiskumu

Rūpēties par bērnu un pusaudžu veselību ir pareizi un to vajag darīt, par to domāts arī ES likumdošanā, tāpēc Eiropas tiesību principi nebūtu ignorējami tik klaji. Normas, kas iekļautas Enerģijas dzērienu aprites likumprojektā, kurš pašlaik atrodas Latvijas parlamentā, viennozīmīgi rada konkurences priekšrocības citiem kofeīna produktiem (kafijai, tējai, kolas dzērieniem u.c.), kā arī liek šķēršļus godīgai konkurencei un palielina nevienlīdzību mazumtirdzniecības sektorā un reklāmas sektorā. Tik radikāli ierobežojumi nav pamatoti un proporcionāli.

Publiskie apgalvojumi par to, ka Eiropas Komisija esot piekritusi Latvijas likumprojektam, nav patiesi. Jāatgādina arī, ka septiņas ES dalībvalstis stingri iebilda pret Latvijas izstrādāto Enerģijas dzērienu likumprojektu, norādot uz konceptuālām nepilnībām likumprojektā.

Te vietā minēt kaut vai Vācijas piemēru. 2015. gada aprīlī Vācijas lauksaimniecības un ģimenes lietu ministri publiski atzina, ka enerģijas dzērienu tirdzniecība jauniešiem aizliegta netiks, jo tam nav pamatojuma, tāpat arī pastāv tiesvedības riski.

Izbrīnu rada fakts, ka neviena no Latvijas institūcijām, to skaitā arī Tieslietu ministrija, vēl arvien nav izvērtējusi tiesvedības draudus attiecībā uz brīvās preču kustības ierobežošanu Eiropas Savienībā.

Ar sabiedrības veselību saistītie jautājumi ir ārkārtīgi svarīgi, tāpēc uzskatu, ka sabiedrībai ir tiesības būt informētai un iegūt patiesu un objektīvu informāciju par normām, ko likumdevēji vēlas iekļaut topošajā likumprojektā. Tāpēc aicinu paskatīties uz šo tēmu racionāli.

Enerģijas dzērienu patēriņš - manipulācijas ar skaitļiem

Pamatojot likumprojekta nepieciešamību, Latvijas institūcijas un daži politiķi atsaucas uz 2013. gada martā publicētā ekonomikas pētnieces Silvijas Cukoni (Silvia Zucconi) un autoru kolektīva pētījumu, kas uzrāda šķietami dramatiskus datus - enerģijas dzērienus lieto lielākā daļa jeb 68% aptaujāto pusaudžu.

Latvijā 2014. gada sākumā veiktā SKDS un Latvijas Ārstu biedrības aptauja "Latvijas iedzīvotāju kofeīna un cukura patēriņš", kas publicēta žurnālā "Latvijas ārsts" 2014.gada februārī, rāda pavisam atšķirīgu ainu - pusaudži kofeīnu uzņem 47% apjomā no tējas, 31% no kafijas, 11% no kolas tipa dzērieniem, 8% no šokolādes, karstās šokolādes, kakao, bet vismazāko daļu veido enerģijas dzērieni - tikai 3% no kopējā uzņemtā kofeīna.

Atšķirība starp šiem skaitļiem - 68% patēriņš Eiropā un 3% Latvijā - ir dramatiska. Tāpēc dīvaini, ka ne ieinteresētajām pusēm, ne likumdevējam nerodas nekādas aizdomas un jautājumi.

Reālā situācija ir šāda: Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2015. gada maijā publicētajā "Zinātniskajā atzinumā par kofeīna nekaitīgumu" norādījusi uz vairākām ievērojamām metodoloģiskām nepilnībām S.Cukoni pētījumā un tādēļ šos datus saviem secinājumiem neizmantoja. Pie viena piebildīsim, ka S.Cukoni un līdzautoru pētījumā atzīts, ka enerģijas dzērieni ir drošs pārtikas produkts, turklāt šajā pētījumā nav iekļauti nekādi dati saistībā ar Latviju.

Ražotāju un izplatītāju pašregulācija - pareizais solis

Paliek jautājums - kā tomēr nodrošināties pret kofeīnu saturošo produktu pārmērīgu lietošanu? Jautājumus par pārtikas produktu, arī enerģijas dzērienu, marķējumu regulē ES regula Nr.1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Saskaņā ar šo regulu, uz dzērienu, kuros kofeīna saturs pārsniedz 150 mg/l (piemēram, enerģijas dzērieniem), etiķetēm ražotājiem ir jānorāda kofeīna daudzums uz 100 ml, kā arī jāsniedz konsultatīvs paziņojums. Par šādu brīdinājumu kā pietiekamu ir vienojušās dalībvalstis, lai pasargātu noteiktas patērētāju grupas, pirmām kārtām bērnus. Ironiski, ka par kafiju un tēju, kas ir galvenie kofeīna uzņemšanas avoti, šāda informācija nav jānorāda.

Eiropas bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācija (UNESDA) ir izstrādājusi arī Enerģijas dzērienu marķējuma un mārketinga kodeksu, kuru UNESDA biedri Eiropā ievēro kopš 2011. gada un kurš spēkā arī Latvijā.

Pirms dažiem gadiem Veselības ministrija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija un Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija parakstīja Sadarbības memorandu, kas izslēdz bērniem adresētu bezalkoholisko dzērienu reklāmu, un visi partneri to uzskatīja par veiksmīgu soli kopīgu mērķu realizēšanai.

Nozares ētikas kodeksi un minētais Latvijas pašregulācijas memorands paredz arī dažādas citas aktivitātes - nozares pārstāvji apņemas iesaistīties sabiedrības izglītošanā par sabalansēta uztura un aktīva dzīvesveida nozīmīgumu, kā arī sadarbībā ar atbildīgajām valsts institūcijām veicināt veselīgu pamatprincipu ieviešanu iedzīvotāju ikdienā.