Foto: LETA
Ik reizi neilgi pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām valdošie politiķi televīzijas ekrānos un avīžu slejās mums klāsta par Krievijas agresiju. Un, jo tuvāk vēlēšanas nāk, jo tā agresija proporcionāli kļūst lielāka, līdz visi sākam ticēt, ka nudien Krievija jau uzglūn.

Šāds pats scenārijs bija arī pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām, kad 2014.gada 4.septembrī (Saeimas vēlēšanas 4.oktobrī) tika paziņots gan par aizsardzības budžeta palielināšanu, gan uz tā rēķina plānoto 123 bruņutransportieru iegādi no Lielbritānijas par 39,4 miljoniem mārciņu (47,670 miljoni eiro) - ar mērķi stāties pretī Krievijas agresijai. Turklāt Latvijas bilance bruņutransportieru ziņā bija mērāma ar absolūtu nulli (Lietuvai 2013. gadā bija - 197 ASV bruņutransportieri, bet Igaunijai - 88 somu ražojuma SISU).

Tātad izlemts - pērkam bruņutransportierus, ko sūtīt pretī agresoram. Diemžēl, kad nu tie bruņutransportieri mums ir piegādāti un ar dižošanos sākam šos ieročus plašākai publikai atrādīt, atklājas lieli un nepatīkami brīnumi:

1. Izrādās, iepriekšējie aizsardzības ministri ir samelojošies par 47,6 miljoniem eiro. Tagad šim nolūkam nepieciešami jau 250 miljoni. Attiecīgi, ja pirms vēlēšanām var runāt par 50 miljoniem apbruņojumam, bet nulles pielikumu skolotājiem, medicīnai vai pensiju indeksācijai, tad pēc vēlēšanām šo ciparu var vismaz piecas reizes uzskrūvēt.

2. Bruņutransportieri nav vienkārši - Lielbritānija tos ražo kopš 1960-70.gadiem, un, ne bez ironijas var teikt, tie ir tik atbilstoši mūsdienu kara draudiem, ka pati Lielbritānija ir pieņēmusi lēmumu ar 2020.gadu tos vairs nelietot, bet gan apgādāt savu armiju ar jauna tipa tehniku. Zīmīgi, bet tieši 2020.gadā Latvija plāno pabeigt Latvijas armijas mehanizācijas projektu. Tā teikt, uz Lielbritānijas metāllūžņu (Folklendu kara veterānu) rēķina. Latvijas lēmums izbrīnīja vairākus ekspertus pat Lielbritānijā.

3. Analizējot detalizētāk, ko tad mēs iegādājāmies, Aizsardzības ministrijas skaidrojums liek aizdomāties par traktoriem. Tātad - iepirktam bruņutransportierim (344 tūkstoši eiro gabalā) vēl bija nepieciešams - par 337 tūkstošiem eiro iegādāties sakaru un tēmēšanas iekārtas; par 87 tūkstošiem - kaujas prettanku ieročus; par 62 tūkstošiem - bruņas, palaišanas ierīces utt., kopumā - šajos 344 tūkstošu vērtajos tankos papildus investējot vēl 527 tūkstošus eiro. Rodas vienkāršs jautājums - ko tad mēs vispār iegādājāmies? Kasti ar riepām? Turklāt pati cena - 344 tūkstoši eiro par šo traktoru, kad interneta sludinājumu portālos to var atrast par 10, 19, 30 tūkstošiem mārciņu, kaut kā izskatās par traku.

4. 123 bruņutransportieri mums izmaksāja 107 miljonus eiro. Pārējos 143 ir plānots ieguldīt infrastruktūrā - vadītāju apmācībā, patronu iegādei, ceļu izbūvei, angāru celšanai. 143 miljonus, lai ar šiem traktoriem varētu braukt? Atbraucām. Par šo naudu varētu tanku rūpnīcu uzcelt.

5. 2015.gada 14.jūlijā Vējonis un Gribauskaite apsprieda starp Baltijas valstīm kopīga bruņojuma iegādi. Kādus tad bruņutransportierus iegādājusies Igaunija un Lietuva?

1. Igaunija - 2014.gadā no Nīderlandes iegādājās 6-7 gadus vecus Vācijas ražojuma 21. gadsimta bruņutransportierus 44 CV-9035NL (ir aktīvajā Dānijas, Šveices, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas dienestā) par aptuveni 100 miljoniem eiro (tie ietver gan personālsastāva apmācību, gan rezerves daļu piegādi). Lai kāpinātu aizsardzības spējas, Igaunija no Norvēģijas šogad iegādāsies vēl šo bruņutransportieru 35 platformas, kuras pārveidos sev vēlamajā modifikācijā.

2. Lietuva - šomēnes parakstīs līgumu par 88 jaunu 21. gadsimta bruņutransportieru GTK Boxer iegādi no Vācijas par aptuveni 350 miljoniem eiro.

Karu negribu. Bet jājautā, vai mūsu aizsardzības ministri ir pie pilna prāta? Kurš no viņiem dos pavēli ar novecojošu tehniku doties karā? Vai tā kaut jel uz mirkli var stāties pretim Krievijas bruņojuma efektivitātes rādītājiem, kad to iespaidā pārbruņojas Lielbritānija, Vācija, Francija u.c.?

Vai Latvijas aizsardzības ministriem tik spēcīgi nav jāmīl Latvijas tauta, lai tik idiotiski rīkotos? Vai arī tā Krievijas agresija ir vienkārši izauklēta, lai uz tā pamata Latvijas budžetu laupītu? Runājot līdzībās, mēs tā esam sapņojuši par savu nokiu, ka acīmredzot to arī esam nopirkuši. Visiem citiem kaimiņiem - samsungi un aifoni!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!