Foto: LETA
Skaidrs, ka Latvijā dažādās jomās ir nepieciešams veikt reformas, un tas nereti jādara tā, lai noteikti darbi notiktu pēctecīgi un bez lieka skaļuma. Un tieši tas ir raksturīgs valdībai, kura šajās dienās atzīmē savas pastāvēšanas pirmo gadadienu.

Protams, katrai reformai ir savi opozicionāri, kas ir normāli, kas ir pareizi. Turklāt šajā gadījumā ar vārdu "opozicionāri" biju domājis nevis politisko opozīciju parlamentā, bet gan dažādus viedokļu paudējus, kurus neapmierina viens vai otrs ieplānotais pasākums.

Svarīgākais ir tas, ka reformas valstī pēdējā gada laikā beidzot ir sākušās. Tas attiecināms uz jomām, kurās ilgstoši nav pieticis politiskās drosmes kaut ko izdarīt – veselības aprūpē un izglītībā. Turklāt abās šajās jomā valdības un tās vadītāja iesaiste reformu veikšanā ir tik liela, kāda nekad vēl nav bijusi.

Jāatgādina, ka, lai spriestu par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli, pērn Latvijas Universitātes Mazajā aulā notika šai jomai veltīta konference, kurā piedalījās pārstāvji no veselības aprūpes nozares, Ministru kabineta, Latvijas Bankas un OECD. Šādā līmenī neviena jautājuma apspriešana mūsu valstī nav notikusi kopš 1991.gada.

Tāpat jāteic, ka arī risinājums tika izvēlēts pareizais – valsts finansēts veselības aprūpes modelis. Ir pienācis laiks saprast, ka Latvijā ir nepieciešama nevis veselības aprūpes reforma, bet gan veselības aprūpes finansēšanas reforma. Ņemot vērā, kāds finansējums līdz šim ir piešķirts medicīnai, var pat teikt, ka Latvijā ir labākie veselības aprūpes pakalpojumi pasaulē. Tādējādi lēmums nodrošināt, ka, īstenojot reformu nodokļu politikā, tiek paredzēts pastāvīgs finansējuma avots veselības aprūpei, ir pilnīgi pareizs.

Arī pats lēmums reorganizēt nodokļu sistēmu ir pareizs, turklāt atzīmēšanas vērts ir fakts, ka ir nosaukts konkrēts laiks, kad jaunā nodokļu politika tiks izstrādāta un to varēs vērtēt sabiedrība – šā gada aprīlis.

Arī izglītības sistēmā uzsāktie procesi ir pareizi – reformētas pedagogu algas, kā arī noteikti termiņi, kuros jāsakārto skolu tīkls. Skaidrs, ka veikt šādas reformas nav viegli, to lielā mērā traucē apstāklis, ka Latvija ir maza valsts, kur visi visus pazīst.

Tātad tas nenotiks ātri, taču arī šajā jomā galvenais ir pats fakts, ka reformu process ir sācies. Jāreformē ir arī augstākās izglītības sistēma, un tāpēc pareizas ir ieceres attiecībā uz Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu (RPIVA). Vienlaikus jāteic, ka šis jautājums acīm redzami nav ticis pareizi komunicēts. Manuprāt, ievērojami pareizāk būtu bijis runāt nevis par RPIVA likvidāciju, bet gan transformāciju.

Jebkurā gadījumā svarīgi ir tas, ka pārmaiņu, reformu process ir sācies, un pirmajam valdības darba gadam tas ir labs sasniegums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!