Liels zīmols mazai valstij
Diemžēl izskatās, ka atbilde ir nē. Februārī publicētajā spāņu kompānijas "Bloom Consulting" veiktajā starptautiskajā nacionālo zīmolu reitingā tūrisma jomā Latvija ieguvusi tikai 30. vietu, sevišķi zemu vērtējumu izpelnoties investīciju piesaistes ziņā un paliekot pēdējā starp Baltijas valstīm. Par apgrūtinājumu iekarot jaunus ārējos tirgus valsts neskaidrā un neatpazīstamā valsts tēla dēļ bieži un daudz sūdzējušies arī Latvijas uzņēmēji. Spēcīgs zīmols ne tikai atvieglo iepazīstināšanu ar savu valsti, atrodoties ārzemēs un runājot ar cittautiešiem, bet ir izšķirīgs faktors tūrisma veicināšanā un eksporta palielināšanā. Var jau kārtējo reizi attaisnoties, piesaucot nelielo teritoriju un nepietiekamos līdzekļus... Tomēr mazām valstīm šajā ziņā ir arī privilēģijas - atrast tikai dažas dabiskās priekšrocības un mērķtiecīgi padarīt tās par valsts vizītkarti.
Kultūrai ir jākļūst par Latvijas vizītkarti
Par to es esmu pārliecināts joprojām - viens no Latvijas spēcīgākajiem trumpjiem ir kultūra. Šogad Rīgai kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu, mums tika piešķirta iespēja parādīt pasaulei savu spēku, talantu un tradīcijas. Arī par līdzekļu trūkumu sūdzēties īsti nevarējām - kopējās projekta izmaksas - 17,3 miljoni eiro, bet tieši kultūras notikumu reklamēšanai ārvalstīs Eiropa bija gatava piešķirt apmēram 1,3 miljonus eiro.
Diemžēl iepirkumu konkurss izgāzās, vainīgie tā arī netika noskaidroti, un rezultātā šī kampaņa tiks uzsākta rudenī, atsevišķos tirgos (piemēram, Lielbritānijā) kā galveno plānojot akcentēt atbraukšanu par labu cenu, izdarot milzu pakalpojumu ne jau mūsu kultūrai, bet - aviokompānijai Ryanair. Lai gan oficiāli statistikas dati būs zināmi tikai gada beigās, avīzē Diena 1. jūlijā publicētā informācija liecina, ka nozaru pārstāvju domas par Rīga 2014 izraisīto interesi ārvalstīs dalās. Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste apgalvo, ka Rīga kā Eiropas galvaspilsēta tūristu skaitu nav ietekmējusi, bet citi ir pozitīvāk noskaņoti, uzskatot, ka ar Rīgas jaunais statuss ir sevi attaisnojis arī bez plānotās reklāmas kampaņas. Mierinājumam tiek piesaukti arī statistikas dati, uzsverot, ka arī citām valstīm galvaspilsētas statuss nav nesis milzu atdevi, bet - kāpēc gan mēs šajā ziņā nevarējām izcelties?
Pietrūkst svētku sajūtas Rīgas ielās
Var jau uzskatīt, ka tie galvenokārt ir svētki mums pašiem, bet atkal - 45% iedzīvotāju nav pamanījuši, ka Rīga šogad ir Eiropas galvaspilsēta (TNS un LNT veiktā pētījuma dati), bet trešdaļa no viņiem atzīst, ka arī negrasās šos pasākumus apmeklēt. Tāpat jāpiekrīt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam, ka sajūta - ir izdarīts maksimums - joprojām nerodas. Sevišķi, kad jānoskatās uz pie slēgtā kinoteātra "Splendid palace" neizpratnē stāvošajiem tūristiem vai jācenšas atrast vēlamo informāciju haotiski organizētajā mājaslapā.
Turpretim pagājušajā svētdienā operas skvērā notiekošais koncertuzvedums "Dzimuši Rīgai" atkal spilgti pierādīja, ka mēs esam kultūras lielvalsts un protam noorganizēt izcili augsta līmeņa notikumus. Tikai acīmredzot - ne ilgtermiņā. Rīgas 2014 ietvaros norisinās ļoti labi, kvalitatīvi pasākumi, tikko ar vērienu uzsākta arī Pasaules koru olimpiāde, taču svētku sajūtas Rīgas ielās joprojām nav. Beidzot ir jāizmanto visas iespējas un jāsāk domāt ilgtermiņā, ne tikai jāsaņemas uz īsiem, spožiem sprintiem. Valstiski un jebkurā jomā. Atgādināšu, ka janvārī Latviju sagaida vēl viens starptautisks ilgtermiņa pārbaudījums - prezidentūra Eiropas Savienībā.