Pēdējo gadu laikā vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis mēģinājušas ieviest un ieviesušas nodokļus specifiskiem pārtikas produktiem un to sastāvdaļām, piemēram, konfektēm, saldējumiem, dzērieniem, cukuram, taukiem un sālij. Šo iniciatīvu pamatā bija sabiedrības veselības faktori. Taču, vai šīs iniciatīvas pilda iecerēto, tas joprojām nav skaidrs.

Latvijā šī iniciatīva nav paredzēta sabiedrības veselības uzlabošanas nolūkos, bet gan budžeta ieņēmumu palielināšanai. Šāda veida akcīze pārtikai, kas savā ziņā ir papildus slēptais nodoklis, noteikti būtiski ietekmēs sabiedrības patēriņa ieradumus, gan arī biznesa sektoru kopumā, samazinot pieprasījumu un pat sašūpojot ražotāju ekonomiskos rādītājus. Uzņēmējiem būs jāpalielina produkcijas cena, jo radīsies papildus administratīvās izmaksas - cenā būs jāiekļauj šī nodokļa administrēšana un kontrole. Droši vien arī valstij būs jāizveido jauna struktūra šī nodokļa administrēšanai. Rezultātā par visu to maksās pircējs.

Eiropas Komisijas pasūtītajā 2014. gada pētījumā par pārtikas nodokļu ietekmi ir secināts, ka pārsvarā gadījumu šāds nodoklis paaugstina cenas attiecīgajiem produktiem, kā arī rosina patērētājus izvēlēties lētākos produktus, kas ne vienmēr ir kvalitatīvi.

Akcīzes nodokļa ieviešana pārtikas produktiem, piemēram, desām, visvairāk šajā gadījumā ietekmēs trūcīgāko Latvijas patērētāju, un viņa pirkumu grozs pēc nodokļa ieviešanas var kļūt tukšāks vai arī tajā būs stipri lētāki un zemākas kvalitātes produkti. Latvijā jau tā viens cilvēks uz pārtiku tērē ievērojami vairāk nekā citās valstīs, piemēram Vācijā vai ASV, un arī PVN likme mums ir salīdzinoši augsta.

Kā novērtējuši eksperti, akcīzes nodoklis nereti ir novedis pie neadekvāta cenu kāpuma. Izmantojot situāciju, rodas labvēlīga vide manevriem ar cipariem, un rezultātā pārtikas produkta cena var pakāpties daudz augstāk nekā to ietekmē pats nodoklis. Līdz ar to šajā gadījumā būtu nepieciešams parūpēties, lai cenu paaugstināšana notiktu pēc iespējas godīgāk - līdzīgi, kā tas notika ar pāreju uz eiro. Uzņēmumi tika mudināti būt "godīgiem eiro ieviesējiem". Taču šajā gadījumā patērētājam var sagādāt grūtības sekot līdzi tam, vai cena tiešām ir paaugstināta jaunā nodokļa apmērā, vai tā paaugstināta mākslīgi.

Kā liecina EK pētījums, ražotāji dažkārt izmainījuši produktu sastāvu, izmantojot lētākas izejvielas, lai tos mazāk skartu jaunieviestie  nodokļi un lai tie spētu joprojām būt konkurētspējīgi.

Kā piemēru var minēt Dāniju, kur 2011. gadā tika ieviests līdzīgs nodoklis produktiem, kas attiecās gan uz gaļas, gan piena produktiem. Šis nodoklis tika piemērots ražotājiem, ja konkrēto produktu gada apgrozījums pārsniedza 50 tūkstošus DKK un nodoklis attiecās uz importu. Taču 2013. gadā šo iniciatīvu atcēla. Arī Dānijā tika novērots, ka produktu cenas izauga neadekvāti un pieprasījums pēc tiem samazinājās.

Ir skaidrs, ka valstij ir jārūpējas par budžeta ieņēmumiem, kā arī jārūpējas par sabiedrības veselību. Taču būtu uzmanīgi jāpārskata pārtikas produktu klāsts, uz kuriem attiecināt šāda veida nodokļu iniciatīvas, lai neuzliktu papildus apgrūtinājumus trūcīgākajiem Latvijas cilvēkiem, kuriem desas vai siers jau tā ir rets gardums.