Attiecības maiņa neilgi pirms Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas - pārējās republikas pilsētās (15,5:1) vēl būtiskāk iezīmēja atšķirīgo pieeju starp Rīgu un pārējām republikas pilsētām.
Jūs vēstulēs nepieminat faktu, ka skolēnu skaits dienas programmās uz 1 km2 Rēzeknē ir 197,72 un Valmierā - 187,00 skolēni. Ar ko situācija šajās pilsētās ir būtiski atšķirīga no Rīgas pilsētas?
IZM izvēlētais kritērijs – skolēnu skaits dienas programmās uz 1 km2 – nevar būt izšķirošais, lai noteiktu normēto skolēnu (bērnu) skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi. Tāpēc Rīgas pilsētas pašvaldība atkārtoti iebilst pret 2016.gada 5.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.447 "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" 9.punktu, kurā ir noteikts, ka no 2016./2017. mācību gada normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba likmi Rīgā (16,5:1) un pārējās republikas pilsētās (15,5:1) būs atšķirīga.
Vēstulēs Jūs minat, ka salīdzinot ar apstiprināto mērķdotāciju 2016.gadam, jaunajā pedagogu darba samaksas modelī plānotais pieaugums republikas pilsētām vidēji būs 10,5%.
Pamatojoties uz noteikumiem Rīgas pašvaldība veica aprēķinus un prognozē tikai līdz 3 % pieaugumu. Kāpēc pret Rīgu kā vienu no republikas pilsētām tiek piemērota tik būtiski atšķirīga attieksme?
Samaksa par 21 stundas pedagoga likmi līdz šim vidēji Rīgā bija EUR 551 (30 stundas - EUR 787), bet jaunajā pedagogu atalgojuma modelī noteikta zemākā pedagoga alga - EUR 680 par 30 stundu pedagoga likmi. Lai palielinātu samaksu par likmi pedagogam, skolas direktoram būs jātarificē mazāks stundu skaits skolas mācību plāna īstenošanai un atbalsta pasākumiem skolēniem. Viena normētā izglītojamā vidējā izmaksa Rīgas pilsētā būs viszemākā valstī!
Nav skaidrs, kā varēs īstenoties Jūsu vēstulē ar jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanu solītais pieaugums Rīgas pilsētā par 4,3 miljoniem gadā (masu medijos IZM pārstāvis intervijā jau minēja tikai 1,5 miljonus gadā)?
Apdraudēta būs arī tālākā mazo minoritāšu skolu un internātskolu eksistence (Rīgas Ukraiņu vidusskola, Rīgas Lietuviešu vidusskola, Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola, Rīgas Igauņu pamatskola, Š. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola, Jankas Kupalas Rīgas Baltkrievu pamatskola, Rīgas Mūzikas internātvidusskola un Rīgas Lastādijas internātpamatskola) Rīgas pilsētā. Mazo minoritāšu skolas īsteno īpašas izglītības programmas, kuras nenodrošina citas skolas Rīgas pilsētā. Kas notiks ar šīm skolām, kad pašvaldība vairs pēc diviem gadiem nedrīkstēs pārdalīt valsts mērķdotāciju? Vai Jūs uzskatāt, ka šīs skolas būtu jāslēdz?
Ieviešot jauno pedagogu atalgojuma modeli Rīgas pašvaldībai no valsts mērķdotācijas būs jāpārdala finansējums skolām, kuras nevarēs nodrošināt mācību plāna īstenošanu, ilgstoši slimojošo apmācībai, reemigrējušo un imigrantu atbalsta pasākumu nodrošināšanai, aizvietošanai un pedagogu darba nespējas lapu apmaksai. Pašvaldībai pārdalei nepieciešamais finansējums no valsts mērķdotācijas būs būtiski lielāks nekā prognozējamais pieaugums. Tas nozīmē, ka, veicot finansējuma pārdali starp Rīgas pilsētas skolām, pasliktināsies esošā situācija vēl lielākā daļā Rīgas skolu.
Rīgai, nodrošinot līdzvērtīgu situāciju kā pārējās republikas pilsētās – skolēnu skaita attiecību pret pedagoga likmi nosakot 15,5:1, situācija būtiski uzlabosies. Tiks iegūts nepieciešamais finansējums, lai varētu pārdalīt finansējumu gan mazo minoritāšu skolām un internātskolām, gan aizvietošanai, gan ilgstoši slimojošo un reemigrējušo un imigrantu atbalsta pasākumu nodrošināšanai, nepasliktinot situāciju pārējās Rīgas skolās. Tad Rīgas pilsētā varētu būt Jūsu vēstulē minētais plānotais vidējais pieaugums republikas pilsētām, tai skaitā Rīgai - 10% apmērā, kas būtu tikai godīgi attiecībā pret Rīgas pedagogiem un kuriem tiktu nodrošināts solītais algas pieaugums.
Mēs uzskatām, ka atšķirīga normētā skolēnu skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba likmi Rīgas pilsētā (16,5:1) un pārējās republikas pilsētās (15,5:1) ir diskriminējoša pret Rīgas pilsētu un netiek pildīti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Cooperation and Development – OECD) aizrādījumi par nepieļaujamām atšķirībām pedagogu atalgojumā, kuri veic vienu un to pašu darbu.
Rīgas pilsētas pašvaldība uzskata, ka ir jābūt noteiktam vienādam/samērīgam bērnu skaitam pret vienu pedagoga mēneša darba likmi visās republikas pilsētās, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu attiecībā pret visām republikas pilsētām.
Rīgas pilsētas pašvaldība lūdz grozīt Noteikumu 9.punktā noteikto normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi Rīgā no 16,5:1 uz 15,5:1.