Foto: Privātais arhīvs
Saskaņā ar valsts uzņēmumu pārvaldības reformas mērķiem 2016.gadā notika 12 lielāko valstij piederošo uzņēmumu padomes veidošanas (atjaunošanas) process. Šī prakse atbildīgajās Ekonomikas, Finanšu, Satiksmes un Zemkopības ministrijās bija atšķirīga, ko ietekmēja gan ministriju izpratne par labu uzņēmumu pārvaldību un padomes lomu, gan zināšanas par atlases procesa organizēšanu.

Vai uzņēmuma padomes darbības rezultātā uzlabosies uzņēmuma konkurētspēja, vērtība, finanšu rezultāti un reputācija - rādīs laiks. Bet gaidas par jaunievēlēto "Latvenergo" padomi ir īpaši augstas, jo "Latvenergo" padomes atlases process tika īstenots atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei un OECD standartiem, kā rezultātā ir izdevies piesaistīt profesionāļus ar atbilstošu pieredzi.

Padomes loma uzņēmumā

Jebkura uzņēmuma padomes efektīva darba priekšnoteikums ir skaidrs pienākumu un atbildības sadalījums. Svarīgi, lai akcionāri (valstij piederošo uzņēmumu gadījumā – ministrijas) nejaucas uzņēmuma ikdienas darbā – tātad valdes kompetencē. Joprojām šādus nepamatotas iejaukšanās piemērus varam novērot. Uzņēmuma padomes loma ir noteikt uzņēmuma mērķus un stratēģiju, kā arī uzraudzīt valdes darbu šo mērķu sasniegšanā.

Padome atbild par valdes locekļu atlasi, veic finanšu uzraudzību, novērtē sasniegtos darbības rezultātus un informē īpašniekus (vadību) par uzņēmuma darbību. Padomes locekļiem jāvelta pietiekams laiks savu pienākumu veikšanai; un tas nav pilna laika darbs. Padomei savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam un padomes locekļi solidāri atbild par savu darbu, kā arī zaudējumiem, ko tie nodarījuši uzņēmumam.

Padomei ir būtiska loma arī svarīgu jautājumu izlemšanā. Noteiktos gadījumos uzņēmuma valdei pirms lēmuma pieņemšanas, piemēram, attiecībā uz būtisku investīciju projektu īstenošanu, ir nepieciešams saņemt arī padomes piekrišanu. Visbiežāk, ja padome šādu piekrišanu nedod, tad uzņēmums attiecīgo projektu neīstenos.

Starptautisks konkurss ar samērīgām prasībām kandidātiem

Priekšnoteikumi, lai panāktu labu rezultātu Latvenergo padomes atlasē, bija starptautisks konkurss, kurā tika izvirzītas augstas, bet samērīgas prasības. Tikai no tiem kandidātiem, kas tika virzīti uz nākamo kārtu, tika prasīts redzējums par Latvenergo nākotnes izaicinājumiem. Tika piedomāts, lai prasības nebūtu ierobežojošas, piemēram, ja nepieciešams profesionālis ar pieredzi finanšu un risku vadībā, prasīt, lai šī pieredze būtu enerģētikas jomā, kur Latvenergo strādā, sašaurinātu potenciālo kandidātu loku.

Atlases procesa laikā tika apzināts plašs pretendentu loks- 536 kandidāti, turklāt kandidātu atlase notika gan Latvijā, gan starptautiski (prioritāri Baltijas un Skandināvijas valstis). Personāla atlases uzņēmums "Fontes Executive Search" uzrunāja un motivēja 250 biznesa vides cilvēkus darbam Latvenergo padomē. Konkursam pieteicās 80 kandidāti no 10 valstīm, kas ir ievērojams skaits, salīdzinot ar citiem padomes locekļu atlases procesiem. Salīdzinājumam - konkursā uz Latvijas Gaisa Satiksmes padomi pieteicās tikai pieci pretendenti, uz Latvijas Pasta padomi – 30 kandidāti, uz Valsts Nekustamo īpašumu padomi – 31 kandidāts.

Iemesli, kāpēc liela daļa kandidātu atteicās kandidēt, bija ar valsts amatpersonas statusu saistītās informācijas publiska atklāšana, jo augstas raudzes biznesmeņi sagaida samērīgu informācijas atklāšanu par savu personīgo finanšu stāvokli, saņemto algu, ģimenes locekļiem. Tāpat daudzi kandidāti atteicās kandidēt, to pamatojot ar bažām par nepamatotu politisku ietekmi uz valsts uzņēmumiem, kas vērojama Latvijā. Par šiem aspektiem jāturpina ekspertu un politiskās elites diskusijas, lai novērstu šķēršļus profesionāļu piesaistei darbam valsts uzņēmumu padomēs nākotnē. Arī centralizēts visu valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlases process veicinātu vienotu un profesionālu pieeju.

Svarīgs priekšnoteikums ir arī procesa caurskatāmība. Ir pilnīgi skaidrs, ka ar sludinājuma publicēšanu ministrijas mājas lapā ir nepietiekami, lai informētu potenciālos kandidātus no biznesa vides. Latvenergo atlases procesā tika proaktīvi informēti potenciālie kandidāti, turklāt tika nodrošināts, ka netiek "nopludināti" potenciālo kandidātu vārdi, ko varēja vērot citos atlases procesos. Informācijas noplūdes neveicina profesionāļu vēlmi piedalīties konkursos uz amatiem valstij piederošajos uzņēmumos.

Papildus tika sagatavots arī skaidrojošs materiāls potenciālajiem kandidātiem par noteiktajām prasībām un pašu atlases procesu. Svarīgi, ka procesa sākumā tika definēts princips, ka šī būs profesionāla un nepolitiska padome. Pozitīvi, ka šo principu izdevās īstenot.

Nominācijas komisijas pilnvaras noteikt atlases stratēģiju

Latvenergo padomes Nominācijas komisijas sastāvu veidoja pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, "Citadele" bankas, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta, kā arī novērotājs no Latvijas arodbiedrības "Enerģija". Nominācijas komisija vienojās par caurskatāmu un efektīvu atlases stratēģiju, kuras īstenošanu atbalstīja ministrija un personāla atlases uzņēmums "Fontes". Kopumā kandidātu atlase notika četrās kārtās, vērtējot kandidātu atbilstību prasībām un redzējumu par Latvenergo izaicinājumiem, intervējot 14 kandidātus klātienē, kā arī personāla atlases uzņēmumam veicot sociālo kompetenču padziļinātu novērtēšanu "īsajā sarakstā" iekļautajiem 9 kandidātiem.

Šī pieredze ir atšķirīga no citiem procesiem, kur Nominācijas komisija iesaistījās tikai kandidātu pieteikumu izvērtēšanas posmā. Respektīvi, nominācijas komisija neiesaistījās ne atlases stratēģijas definēšanā, ne prasību noteikšanā. Atlases process kopumā un nominācijas komisijas darbs nedrīkst kļūt par formalitāti iepriekš zināmu kandidātu apstiprināšanai.

Sabalansēts padomes sastāvs, savstarpēji papildinošas kompetences

Latvenergo padomē strādās A.Ozoliņš (padomes priekšsēdētājs), A.Liepiņš (padomes priekšsēdētāja vietnieks) M.Bičevskis, B.Rubesa un M.Sedlackis. Šis padomes sastāvs ir sabalansēts, jo padomes locekļiem kopā ir nepieciešamās kompetences, iemaņas un pieredze uzņēmumu stratēģiju izstrādē un īstenošanā, finanšu uzraudzībā, korporatīvajā pārvaldībā. Visus padomes locekļus raksturo arī izpratne par Latvenergo darbības principiem, svešvalodu zināšanas, laba reputācija un ievērojama pieredze vadošos amatos. Īpaši jāuzsver arī divu padomes locekļu padziļinātās zināšanas par enerģētikas jomu - M.Sedlackis iepriekš bijis projektu vadītājs Boston Consulting Group un konsultējis enerģētikas nozares uzņēmumus, savukārt A.Liepiņš vairāk kā 10 gadus bijis valsts sekretāra vietnieks Ekonomikas ministrijā, kas atbild par enerģētikas politiku.

Latvenergo padomes sastāvā visi ir neatkarīgi padomes locekļi. Tas nodrošina to, ka padome savus pienākumus var veikt ar objektīvu skatu, lēmumus pieņemt uzņēmuma interesēs.

Latvenergo padomes atlasei ir laba "pēcgarša". Es patiesi ceru, ka šo pozitīvo Latvenergo padomes atlases pieredzi izmantos arī citi valsts kapitālsabiedrību akciju turētāji, uzņēmumu īpašnieki no publiskā un privātā sektora Latvijā, jo labai pārvaldībai un efektīvai padomei ir būtiska ietekme uz uzņēmuma konkurētspēju, darbības rezultātiem un efektivitāti.

Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs, Latvenergo padomes nominācijas komisijas loceklis

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!