Sekojot Lietuvas piemēram un starptautiski atzītai praksei, arī Latvijā 2016.gadā jāizveido profesionālas padomes, nosakot, ka neatkarīgie padomes locekļi veido vismaz pusi no padomes sastāva lielākajos valsts uzņēmumos, tādos kā Latvenergo, Latvijas Dzelzceļš, Latvijas valsts meži un Latvijas pasts.
Sekmīga valsts kapitālsabiedrību pārvaldība Latvijā ir īpaši būtiska, ņemot vērā šo uzņēmumu nozīmīgo lomu ekonomikā: valsts uzņēmumos strādā 6,25% no visiem nodarbinātajiem, savukārt to kopējais apgrozījums ir aptuveni 18% no IKP[i]. Starptautiskā prakse liecina, ka profesionāla un labi organizēta uzņēmuma padome ir efektīvākais instruments uzņēmuma valdes pārraudzībai, nodrošinot uzņēmuma stratēģijas izvērtēšanu, valdes atlasi, darbības rezultātu novērtēšanu, kā arī finanšu uzraudzību un pārskatāmības nodrošināšanu akcionāriem un sabiedrībai.
Turklāt izplatīta prakse, kas nostiprināta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD)[ii], Pasaules bankas[iii], Nasdaq[iv] un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI)[v] rekomendācijās, ir padomes sastāvā iekļaut neatkarīgus padomes locekļus, tādējādi nodrošinot maksimāli objektīvu padomes darbu ar mērķi veicināt uzņēmuma vērtības ilgtermiņa pieaugumu un darbības efektivitāti.
Jau ierasts, ka uzņēmumu ikgadējo pārskatu auditēšanai tiek piesaistīti kvalificēti auditori, kuri sniedz akcionāriem objektīvu informāciju par uzņēmuma patieso finanšu stāvokli un darbības rezultātiem. Līdzīgu pieeju jāievieš attiecībā uz valsts uzņēmumu padomēm. Neatkarīgumam ir daudz definīciju, tomēr jēdziens "neatkarīgs padomes loceklis" jāsaprot kā spēja neatkarīgi spriest un domāt, paust savu viedokli. Neatkarīgs padomes loceklis, veicot amata pienākumus, nerīkojas politisku apsvērumu vadīts.
Novērtējot padomes locekļa neatkarību, ir jāņem vērā kandidāta iepriekšējie un pašreizējie amati; personīgās, profesionālās un ekonomiskās attiecības ar kapitālsabiedrību un tās valdes locekļiem vai meitas sabiedrībām, kā arī ar akcionāriem, tajā skaitā ministriju, kas ir valsts kapitāla daļu turētāja. Piemēram, ja pēdējo 2-3 gadu laikā padomes loceklis būs strādājis vai saņēmis atlīdzību uzņēmumā vai ministrijā, kas ievelē padomes locekli, viņš saskaņā ar starptautisko praksi nebūs uzskatāms par neatkarīgu. Tāpat par neatkarīgu padomes locekli nebūs uzskatāms kapitālsabiedrības revidents vai darbinieks sabiedrībā, kura veic ārējā revidenta funkcijas.
Valsts uzņēmuma uzraudzības padomes institūta iedzīvināšana, tajā skaitā neatkarīgu valsts uzņēmumu padomes locekļu ievēlēšana, ir tieši saistīta ar to, kā Latvijā tiks īstenots padomes locekļu atlases process un cik neatkarīgas būs pašas nominācijas komisijas, kas izvērtēs kandidātus. Tāpēc profesionālu personāla atlases kompāniju iesaiste jānosaka par obligātu nosacījumu lielo valsts uzņēmumu vadības atlasē.
Pirms padomes locekļu atlases nepieciešams veikt nepieciešamo kompetenču novērtējumu, kā arī jādefinē atlases prasības, kritērijus. Jāuzsver, ka kapitālsabiedrības padomes locekļiem kopā jābūt visām nepieciešamajām profesionālajām iemaņām un kompetencēm, ar darba pieredzi privātajā sektorā, ideālā gadījumā kas iegūta, darbojoties biržā kotētā vai starptautiskā uzņēmumā.
Tāpat padomes locekļiem jābūt ar finanšu un juridisko kompetenci un pieredzi kapitālsabiedrības darbības nozarē. Potenciālais kandidātu saraksts ir jāveido no vairākiem avotiem - no kandidātiem, kas pieteikušies pēc sludinājuma publicēšanas; kurus izvirzījušas iesaistītās puses (ministrijas, uzņēmumi, nozaru organizācijas u.c.); kā arī kandidātu sarakstā jāiekļauj tos kandidātus, kurus no savas datu bāzes iesaka personāla atlases kompānija.
Tuvākajā laikā Ministru kabinetam būs jāpieņem lēmums par Pārresoru koordinācijas centra izstrādāto kārtību, kādā tiks nominēti valdes un padomes locekļu kandidāti darbam valsts kapitālsabiedrībās. Vai tiks nodrošināts caurskatāms un no politiķu tiešas ietekmes neatkarīgs profesionāļu atlases process? Vai valsts kapitālsabiedrības tiks objektīvi un veiksmīgi uzraudzītas? Tieši šajā kārtībā ir jānostiprina starptautiski atzītā prakse, nosakot, ka padomes locekļiem lielākajos valsts uzņēmumos jāveido pusi no padomes sastāva.
[i] Review of the Corporate Governance of State-owned Enterprises. Latvia (OECD, 2015) http://www.oecd.org/daf/ca/OECD-Review-Corporate-Governance-SOE-Latvia.pdf
[ii] Guidelines on Corporate Governance of State-Owned Enterprises (OECD, 2015) http://www.oecd.org/corporate/guidelines-corporate-governance-soes.htm
[iii] Corporate governance of state-owned enterprises: A Toolkit (The World Bank, 2014) https://openknowledge.worldbank.org/handle/10986/20390
[iv] Korporatīvās pārvaldības principi un ieteikumi to ieviešanā (Nasdaq, 2010) http://www.nasdaqomxbaltic.com/files/riga/corp_gov_May_2010_final_LV.pdf
[v] Valsts uzņēmumu pārvaldības vadlīnijas Baltijas valstīs (2010); Biržā nekotētu uzņēmumu korporatīvās pārvaldības vadlīnijas un principi Baltijas valstīs (2011); Governance of State-owned Enterprises in the Baltic States (2012), Vadlīnijas efektīvam padomes darbam Rokasgrāmata valsts uzņēmumiem (2014). Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts: http://corporategovernance.lt/en/policy-and-research-16.html
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
