Andris Ķikāns: Skumjā pasaka jeb 'ķeriet zagli!'  (90)

Bet jūs, tā vietā, lai sabojājušos produktu vienkārši izmestu, rakstāt nebeidzamas sūdzības Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Satversmes aizsardzības birojam vai premjerministrei personīgi, vainojot piena ražotāju jūsu naudas izsaimniekošanā.

Situācija, nenoliedzami, šķiet komiska. Taču tieši šāds, varbūt nedaudz pārspīlēts piemērs laikam visprecīzāk atbilstu tām diskusijām, kas medijos izvērsušās ap tā dēvēto Skolas.lv lietu, respektīvi, par e-pārvaldes projektu izglītības nozarē, kas ilgus gadus vilkts garumā, taisīts un pārtaisīts un beidzot nonācis līdz, teikšu atklāti, likumsakarīgam iznākumam. Un, protams, kā jau šādos gadījumos pienākas - arī vainīgā meklēšanai un tam, kurš tad būtu sienams pie publiskās soda siekstas šajā gadījumā. 

Diemžēl gan medijos, gan arī diskusijās valsts iestādēs pārsvarā gadījumu ir viedoklis, ka vainīgie ir ražotāji. Un, gluži kā augstāk aprakstītajā piemērā ar piena paku, vaina par neizceptajām pankūkām tiek novelta uz uzņēmējiem, kas produktu - šajā gadījumā Skolas.lv projektu ir izstrādājuši. Tātad uzņēmumu Datorzinību centrs.

Ja problēma būtu vien tajā, ka kādam esošam vai bijušam pasūtītāju - Izglītības un zinātnes ministrijas - ierēdnim ir vēlme noņemt atbildību no saviem pleciem, tad tā būtu tikai pusbēda, jo vai tad nav dzirdēti šādi gadījumi teju vai jebkurā nozarē. Varētu pasmīnēt un aizmirst. Taču IT nozare ir ļoti specifiska un tajā īpaši svarīga nozīme uzņēmuma reputācijai nemitīgi mainīgajā tirgū. Tādēļ Datorzinību centra vārda valkāšana medijos ievērojami ietekmē uzņēmuma reputāciju un tātad - arī attīstību. Un šobrīd esam nonākuši tik tālu, ka, neminot nekādus konkrētus pārmetumus tieši Datorzinību centram, šaubas ir radušās arī par e-veselības projektu un tā potenciālo neveiksmi, kā arī citiem mūsu uzņēmuma realizētajiem darbiem.

Mēs kategoriski nevaram piekrist šādai notikumu interpretācijai. Jo mūsu uzdevums projektā Skolas.lv bija kvalitatīvi un atbilstoši darba uzdevumam nodrošināt produkta tehnoloģisko izstrādi, uzstādīšanu un, vienkāršoti izsakoties, iedot pasūtītājam rokās šo preci ar visām tā lietošanas instrukcijām, taču informācijas sistēmas ieviešanas process, nepieciešamo cilvēku un finanšu resursu plānošana, kā arī atbalsta sniegšana gala lietotājam jau ir tikai un vienīgi pasūtītāja - Izglītības un zinātnes ministrijas - atbildība. 

Starp citu, tāpat kā paša darba uzdevuma precīza izstrāde un laika grafika ievērošana no pasūtītāja puses, kas katram, kurš kaut turējis rokā viedtelefonu, ir skaidrs - nemitīgi un strauji mainīgajā tehnoloģiju nozarē tas, kas bijis aktuāls pirms pieciem gadiem, šobrīd ir neglābjami novecojis. Taču valsts pārvaldes sistēmas neelastīguma un, galvenais, nekompetences dēļ mēs atkal un atkal turpinām kāpt uz viena un tā paša grābekļa.

Un problēmas šajā ziņā, manuprāt, ir trīs. Pirmā - no pasūtītāja (respektīvi, valsts) puses ir akūts atbilstošas kvalifikācijas speciālistu trūkums. Turklāt šie speciālisti, ko pasūtītājs nozīmējis būt atbildīgiem par projektu, mainās biežāk nekā gadalaiki. Piemēram, Skolas.lv gadījumā mēnešiem ilgi netika nodrošināta paveikto darbu pieņemšana, bet vairākus laika periodus pat kontaktpersona, kas par projektu atbildētu. Uzsvērsim, nevis vienkārši kādu projektu, bet projektu, kura vērtība ir mērāma skaitļos ar sešām nullēm. 

Otrā - nespēja nodrošināt atbilstošu sadarbību starp paša pasūtītāja struktūrvienībām, lai sagatavots un izstrādāts projekts neiegultu plauktā, piemēram, tādēļ, ka trūkst serveru, uz kuriem izstrādāto produktu izvietot, vai tādēļ, ka nav gatavi saistītie projekti, kam vispār pats pamatprodukts ir domāts (serveri, kas nodrošinātu Skolas.lv darbu, tika uzstādīti tikai 16 mēnešus pēc tam, kas Skolām.lv jau būtu jāsāk darboties, bet informācijas sistēmas, ar kurām produktam paredzēts sadarboties, nebija izstrādātas vēl krietnu laiku). Un trešā - nespēja pašu produktu aizgādāt līdz gala lietotājam, kā Skolas.lv gadījumā - skolām.

Gala rezultāts ir tāds, kāds nu tagad sanācis. Atsevišķas Skolas.lv sadaļas ir pārņēmuši privāti uzņēmēji, vēl citas - joprojām gaida ieviešanu, bet nu jau - pavisam citos apstākļos. Lai vai kā - rodas iespaids, ka kādam vainas novelšana uz uzņēmējiem ir izdevīga, jo ļauj izvairīties no atbildēm uz ļoti neērtiem jautājumiem par IZM pusē neizdarītajiem darbiem - kas nenodrošināja projekta vadībai un ieviešanai atbilstošos cilvēkresursus, kas nesagādāja serverus strādātspējīgas sistēmas darbināšanai, kas neizveidoja pienācīgu sistēmas ieviešanas plānu.

P.S. Interesanti, ka pats projekts Skolas.lv joprojām ir darboties spējīgs un ieviešams skolās. Ja vien, protams, būtu vēlme un kompetence lietot patiešām - esmu pārliecināts - labu un kvalitatīvu produktu.