Pirmkārt, šis jautājums ļauj novērot dziļi ieausto rasismu pietiekami plašā Latvijas sabiedrības daļā. Protams, visi nav idioti, bet idioti klaigā visskaļāk, kas rada iespaidu, ka rasisms ir inficējis mūs visus gluži kā tāds bēglis. Beidzot ir noticis šī sentimenta transfērs no krieviski runājošiem, kas bija kļuvis par pašsaprotamu ikdienas rutīnu, uz cilvēkiem, ko vēl neesam redzējuši un kas tāpēc ļauj idiotu fantāzijai lidot pāri robežām un radīt velniem līdzīgus necilvēkus, kas barosies uz mūsu nodokļu-maksātāju tīrajām, skaistajām, latviskajām un smagi strādājošajām asinīm.
Jebkurš viedoklis, kas pauž rasu sajaukšanos, ir fundamentāli nevērtīgs un jums vajadzētu pārstāt draudzību ar šo cilvēku gan dzīvē, gan tviterī. Brīdī, kad sāksiet veidot savu viedokli par bēgļiem, lūdzu, jūs atcerēties, ka mēs runājam par dzīviem cilvēkiem, kas elpo, mīl, cieš, bēdājas, priecājas, gluži tāpat kā mēs, un šobrīd meklē izeju no situācijas, kurā viņu draugi tiek nošauti, sievietes izvarotas, bērni paverdzināti, vai mazliet labākā gadījumā: viņu māju uzspridzināja un draudēja uzspridzināt arī viņus.
Jūs varat izvēlēties nesniegt palīdzīgu roku, bet domāt, ka šie cilvēki ir bioloģiski citādāki un mazvērtīgāki nekā mūsu latviešu idioti, jo viņiem ir tumša āda, ir izvēle neiedziļināties jautājumā. Zinātnieki tiešām ir ļoti centušies pierādīt, ka pastāv dažādas cilvēku rases ar dabiski atšķirīgiem intelektiem un darba spējām, bet beigās nekas cits viņiem neatlika, kā vien atzīt, ka rase ir sadomāts koncepts, kas neizskaidro šīs cilvēku atšķirības. Ja šī rasu sajaukšanās nozīmē, ka man pāris gadu laikā kļūs tumšāka āda, tad vokālākie bēgļu pretinieki klusībā ir visu solāriju īpašnieki.
Tālāk. Centīsimies tikt vaļā no liekulības - kopš 2004. gada un, it īpaši sākot ar 2008. gadu, Latvija kļuva par bēgļu nāciju. Aktīvi braucām uz Lielbritāniju, Īriju, Norvēģiju un jaucām mūsu tīrās asinis ar viņu asinīm. Mēs bijām ekonomiskie migranti, bet tik un tā bijām migranti. Arī Jānis, kas pārcēlās no laukiem uz Rīgu, ir sasodīts bēglis - pameta zemnieka karjeru, lai būtu projekta vadītājs. Varam muļķīgi ticēt, ka mēs taču esam strādīgi un ka braucām meklēt darbu, nevis tupēt Muceniekos.
Pajautājiet Edgaram, kurš šobrīd skvoto un skipo Anglijas dienvidos, kā viņam ir ar darba meklējumiem brīdī, kad saņem čeku no Lielbritānijas valdības. Bet Naidžels Faradžs un UKIP taču bija idioti, mēs tādi neesam.
Fakti ir skaidri - Latvija ir Eiropas Savienībā; mums kā nepaklausīgam skolēnam ir jāatgādina, ka ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Esošā bēgļu politika ir negodīga un darbojas par labu Centrāleiropas un Ziemeļeiropas valstīm - saskaņā ar Dublinas regulu valsts, kas pirmā uzņem bēgli, ir par to atbildīga, un tas nostāda Eiropas dienvidu valstis neapskaužamā situācijā. Iedomājieties, ja Krievijā izceļas mežonīgs pilsoņu karš un rīt pie robežas stāv 100 000 bēgļi no Krievijas.
Kādu tūkstoti varētu censties stumt atpakaļ, bet nebūs pārāk efektīvi. Ziniet, kas būs efektīvi? Sadalīt šos bēgļus starp ES valstīm. Ko jūs domātu tad par Portugāļu twitter idiotiem, kas sūdzas par rasu sajaukšanos?
Politiski saprātīgs lēmums būtu apliecināt Latvijas gatavību piedalīties grūtu jautājumu risināšanā un uzņemties šo ''slogu'' kā vienai no Eiropas Savienības valstīm un demonstrēt izpratni, vēlmi sadarboties, veidot godīgu un taisnīgu politiku un audzēt "politiskus muskuļus", nevis pīkstēt kā bērnam, kuram negribas iet vannā. Es mūsu premjerministres vietā dubultotu Latvijas kvotu un rādītu piemēru pārējām valstīm.
Tālāk. Latvijā ir daudzas nesakārtotas jomas un iekšējas problēmas, kas prasa uzmanību un profesionālu rīcību. Joprojām esam samērā nabadzīgi, jo SVF un Dombrovskis mūs kārtīgi izvaroja, bet esam iemācījušies lepoties ar to. Tomēr mūsdienās problēmas vairs nav tikai lokālas; tauriņš ASV biržā pavēzēja spārnus un izraisīja pašnāvību vilni Latvijā. Mums, protams, ir jāpieprasa no politiķiem, lai viņi risina iekšējas problēmas, bet tas nenozīmē, ka varam aizmirst par pasauli mums visapkārt. Turklāt pastāv iespēja, ka bēgļi varbūt atrisinās tās mūsu grūtības, ko paši nejēdzam atrisināt.
Bēgļu izmitināšana un integrācija maksās naudu, bet tiem, kas ir apsēsti ar šo argumentu, ieteiktu to skatīt kā investīciju. Lielākā daļa bēgļu iemācīsies latviešu valodu, varbūt pat lamāties krievu valodā, dabūs to darbu, ko Kristaps un Ilzīte negribēja, tas radīs lielāku pieprasījumu darba tirgū, atļaus darba devējiem iegūt kvalificētākas darbarokas, palielinās apgrozību un ražošanas kapacitāti, tas nozīmē, ka būs vairāk naudas, lai palielinātu mūsu nožēlojamos bērnu pabalstus. Latvijā ir notikusi demogrāfiska katastrofa, kas nepalīdz atjaunot ekonomiju.
Smadzenes un rokas ir aizbraukušas un atpakaļ nebrauks. Ekonomiski saprātīgs lēmums būtu iepludināt smadzenes un rokas no citurienes, piesaistīt cilvēkus, kas būs priecīgi par iespēju šeit strādāt. Esmu gatavs galvot, ka latviešu patiesā problēma pēc kāda laika būs nespēja dabūt darbu, jo mēs būsim mazāk kvalificēti un slinkāki. Diemžēl 250 bēgļi nespēs no jauna uzcelt Latvijas ekonomiku. Tāpēc jau saku - dodiet mums tūkstoti!
Noslēgumā - esmu apskatījis tikai jautājuma populārākās ievirzes. Esmu centies īsi izteikt savu galveno ideju, ka jebkurš cilvēks, kas ir pret bēgļiem Latvijā, ir idiots, jo nesaprot šo jautājumu un izrāda aktīvu vēlmi neanalizēt problēmu no vairākiem skatpunktiem. Visticamāk šis idiotisms sakņojas bailēs no citādā, lai gan mums visapkārt ir cilvēki, kas ir citādi. Varbūt tās ir bailes, ka šo citādumu mēs nespēsim kontrolēt. Jebkurā gadījumā - bailes nav atbilde. Bailes tikai rada idiotiskus uzskatus. Aicinu nebaidīties.
Nākamreiz centīšos atbildēt uz citiem un jauniem idiotu viedokļiem kā arī vērtīgiem iebildumiem, kas saistās ar mūsu nekompetenci integrācijas jautājumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
