Pirms gada uzvirmoja strīds par to, ka sākusies tirgošanās ar pašvaldību domēna vārdiem.[i] Pašvaldību vadītāji izteica sašutumu, ka pašvaldības ir nostādītas ķīlnieku lomā, jo krīzes laikā tām tiek piedāvāts pirkt domēna vārdus par naudu, kuras tām nav. Šķiet, ka attiecīgo domēna vārdu tirgotājs tā arī neatrada nevienu pircēju un netika pie viegli kārotās peļņas. Tomēr šī situācija parādīja, ka sabiedrībā valda neizpratne, kas ir domēna vārdi un kā risināt ar tiem saistītos strīdus. [..]
Tie strīdi, kuri nonāk līdz tiesai, liecina, ka domēna vārdu neskaidrā tiesiskā regulējuma dēļ prāvniekiem nav vienotas izpratnes par piemērojamām tiesību normām. Līdz ar to arī tiesu nolēmumos novērojama prakse, kura atšķiras no Eiropas Savienības un pasaules tendencēm. Tādēļ šajā rakstā tiks apskatīti nedaudzie pieejamie Latvijas tiesu nolēmumi domēna vārdu strīdos, kā arī izteikti priekšlikumi vienotas prakses attīstīšanai. Vienlaikus jāatzīst, ka domēna vārdu jautājumiem Latvijas tiesībzinātnieki uzmanību pievērsuši jau iepriekš.[ii] Tomēr arī tajos izteiktie viedokļi līdz galam neatklāj domēna vārdu strīdu risināšanas ceļus, arī tajos izteiktās idejas zaudējušas aktualitāti, jo augstākā līmeņa domēna .lv reģistra turētājs labojis savus noteikumus.
Kas ir domēna vārds un kāpēc jāstrīdas
[4] Domēna vārda definīcija atrodama vairākos avotos. Tā WIPO skaidro, ka "domēna vārdi ir cilvēkiem saprotamā formā attēlotas interneta mājaslapu adreses"[iii]. Savukārt augstākā līmeņa domēna .lv (turpmāk - ALD .lv) reģistra turētāja piedāvātajos noteikumos teikts, ka domēna vārdi ir "pēc noteiktiem principiem veidotas un ar punktu atdalītas simbolu virknes, kas reprezentē ciparu formā izteiktu tīkla adresi"[iv]. Tātad pēc būtības domēna vārdi dublē interneta vietņu adreses, kuras ir izteiktas garā ciparu kombinācijā jeb tā sauktajā interneta protokola (IP) numurā. Domēna vārdi atvieglo interneta lietotāju dzīvi, jo, lai atrastu mājaslapu, tiem nav jāatceras garas ciparu kombinācijas. Šim nolūkam interneta adreses lodziņā tie var ievadīt ērtu, skanīgu domēna vārdu, piemēram, "auglis.lv".
[5] Šeit gan svarīgi piebilst, ka domēna vārds nošķirams no augstākā līmeņa domēna (ALD). ALD ir burtu kombinācija, kas atrodas aiz domēna vārda (pēc punkta).[v] Tas ir "globālā tīmekļa [..] vispārējās savstarpējās savietojamības būtisks elements"[vi]. ALD tiek attēlots vai nu kā valsts kods, piemēram, .lv, .uk, .eu, vai arī kā sugas (generic) vārds, piemēram, .com (saīsinājums no commerce), .org (no organisation), .gov (no government). Līdz ar to apskatāmajā piemērā vārds "auglis" ir domēna vārds, savukārt ".lv" ir ALD, kurā attēlots Latvijas kods. [..]
[7] Strīdus saistībā ar domēna vārdiem nosacīti var iedalīt trīs grupās: a) domēna vārda aizņemšana (cybersquatting), b) domēna vārda pirmtiesība un c) domēna vārda piesavināšanās (hijacking). Turpmāk sniegts šo strīdu raksturojums.
1) Domēna vārda aizņemšana
[8] Pirmās grupas strīdi attiecas uz tādiem domēna vārdiem, kuri acīmredzami asociējas ar citu personu. Šādu vārdu reģistrācija, ko bez atļaujas veikusi trešā persona, kļūst par nelikumīgu citai personai piederoša vārda, piemēram, preču zīmes, lietošanu. Tēlaini šo situāciju varētu apzīmēt ar nelikumīgu tupēšanu citam piederošā īpašumā, no kā arī cēlies šīs darbības angliskais nosaukums - cybersquatting.[vii]
[9] "Tupēšanai" cita domēna vārdā ir raksturīgi tas, ka domēna vārda turētājam var pat nebūt pašam īstas vajadzības pēc domēna vārda. Šāda domēna vārda turētāja nolūks visbiežāk ir gūt labumu, vai nu pārdodot domēna vārdu, vai nu piesaistot uzmanību savai mājaslapai ar populāra domēna vārda lietošanu, vai arī vienkārši kavēt tiesīgās personas biznesu, neļaujot tai reģistrēt attiecīgo domēna vārdu. Ja "tupētājiem" nav iespējas reģistrēt vārdam (piemēram, preču zīmei) identisku apzīmējumu, jo to jau ir paveikusi pati tiesīgā persona, "tupētājs" dažkārt reģistrē domēna vārdu, kas ir sajaucami līdzīgs ar strīdus vārdu. Šādā gadījumā domēna vārda reģistrētājs paļaujas uz interneta lietotāju kļūdām. Šo kļūdu rezultātā interneta lietotājs tā vietā, lai atrastu sevis meklēto populāro mājaslapu, nokļūst interneta vietnē, kurā atrodas dažādas reklāmas. Savukārt šādu reklāmu apskatīšanās rada ienākumus domēna vārda turētājam, kas arī izskaidro šo personu motivāciju šādu domēna vārdu reģistrācijai.[viii] Visai droši var apgalvot, ka šīs grupas strīdi ir visizplatītākie.
[10] Šāda veida strīdi tikuši skatīti arī Latvijas tiesās, piemēram, saistībā ar domēna vārda "hipokredits.lv" reģistrēšanu.[ix] Šo domēna vārdu bija reģistrējusi SIA "Hipokredits", kura nodarbojās ar kreditēšanas pakalpojumiem. Valsts akciju sabiedrību "Hipotēku un zemes banka" (turpmāk - Hipotēku banka), kurai piederēja preču zīmes "hipo", "HipoNet" un "HipoNet.lv.internetbanka", vērsās Rīgas apgabaltiesā, lūdzot tiesu uzlikt SIA "Hipokredits" pienākumu pārtraukt Hipotēku bankas preču zīmju nelikumīgu izmantošanu un uzlikt pienākumu tai dzēst domēna vārda "hipokredits.lv" reģistrāciju. Hipotēku bankas ieskatā, patērētāji tika maldināti attiecībā uz SIA "Hipokredits" piedāvātā produkta izcelsmi, jo var uztvert tās reģistrēto domēna vārdu "hipokredits.lv" kā ar Hipotēku banku saistīto vietni, kas piedāvā Hipotēku bankas produktus. Gan Rīgas apgabaltiesa, gan arī Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta prasību apmierināja.
2) Domēna vārda pirmtiesība
[11] Otrās grupas strīdi saistīti ar tādiem domēnu vārdiem, kurus var likumīgi reģistrēt un lietot vairāk nekā viena persona. Šādās situācijās tiesības uz domēna vārdu ir ieguvusi pirmā persona, kas domēna vārdu reģistrējusi.[x] Piemēram, fiziska persona vēlas reģistrēt savu uzvārdu kā domēna vārdu mājaslapai, kurā tā ievietos informāciju par sevi. Tajā pašā laikā šis uzvārds ir identisks kāda uzņēmuma preču zīmei. Šajā situācijā fiziskajai personai būs tiesības savu uzvārdu reģistrēt kā domēna vārdu, savukārt preču zīmes īpašniekam, kurš būs nokavējis attiecīgā vārda reģistrēšanu, nebūs tiesību iebilst pret šādu reģistrāciju.
[12] Šāda veida strīdi Latvijā novērojami mazāk. Viens no tādiem saistīts ar domēna vārda "vegas.lv" reģistrāciju.[xi] Šo domēna vārdu bija reģistrējusi SIA "Post-Nevada", pamatojoties uz tās preču zīmes tiesībām. Zemnieku saimniecībai "Vegas", ņemot vērā tās nosaukumu, arī bija acīmredzama tiesiska interese uz šo vārdu. Tāpēc tā vērsās Rīgas Centra rajona tiesā ar prasības pieteikumu. Tomēr prasība tika iesniegta pret NIC, nevis pret domēna vārda turētāju. Zemnieku saimniecība "Vegas" lūdza tiesai uzlikt NIC par pienākumu atcelt domēna vārda "vegas.lv" reģistrāciju un piešķirt to prasītājam. Prasība tika noraidīta gan pirmās instances, gan apelācijas instances tiesā. Abu instanču tiesas pamatoti norādīja, ka, neapstrīdot SIA "Post-Nevada" tiesības, nevar apmierināt prasību par domēna vārda nodošanu prasītājam. Tiesu ieskatā, šādā gadījumā spriedums faktiski uzliktu pienākumus SIA "Post-Nevada", kas nav procesa dalībnieks, un tādējādi tāds spriedums, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 427. pantu, būtu atceļams.
3) Domēna vārda piesavināšanās
[13] Trešās grupas strīdi saistīti ar prettiesisku citam piederoša domēna vārda piesavināšanos, ko angliski apzīmē ar hijacking. Šie piesavināšanās gadījumi atšķirībā no pirmās grupas strīdiem raksturo situācijas, kurās domēna reģistrētājs nevis aizņem nelietotus domēna vārdus, bet gan pretlikumīgiem līdzekļiem iegūst jau reģistrētus domēna vārdus.[xii]
[14] Latvijas tiesu praksē skatīti arī šādu kategoriju strīdi, un tam spilgts piemērs ir domēna vārda "forex.lv" reģistrācijas strīds.[xiii] Biedrība "F....lv."[xiv] (turpmāk - Prasītājs) 2008. gada 9. decembrī vērsās Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā ar prasību pret Biedrību "F..." un V.S. par zaudējumu piedziņu, domēna vārda lietošanas tiesību pārreģistrācijas uz Biedrību "F..." atzīšanu par spēkā neesošu, pienākuma uzlikšanu pārreģistrēt domēna vārda lietošanas tiesības par labu Prasītājam. Prasītājs skaidroja, ka ticis nodibināts, lai izveidotu akciju tirgotāju biedrību un organizētu oficiālas akciju tirgotāju sanāksmes. Tāpēc 2005. gada septembrī Prasītājs reģistrēja domēna vārdu "forex.lv". Taču 2008. gada maijā Prasītājs konstatēja, ka domēns fiziski nedarbojas. No NIC tas uzzināja, ka Prasītāja dibinātājs un valdes loceklis V.S. biedrības vārdā atteicies no domēna vārda lietošanas tiesībām par labu sev kā fiziskai personai. Pēcāk V.S. reģistrēja jaunu biedrību ("F..."), uz kuru tas arī pārreģistrēja strīdus domēna vārdu. Pēc tam domēna vārds piesaistīts mājaslapai, kura nodrošina plašu informāciju par valūtas tirgu un valūtas operācijām. Tādējādi, prasītāja ieskatā, šī biedrība veic līdzīgus uzdevumus kā Prasītājs. Prasītājs uzskata, ka šāda V.S. rīcība ir negodprātīga, neatļauta un pretlikumīga, ņemot vērā, ka V.S. kā Prasītāja dibinātājs un valdes loceklis rīkojies pretēji biedrības izvirzītajiem mērķiem. Pirmās instances tiesa Prasītājam piekrita un prasību apmierināja.
Materiālās normas
[15] Latvijā nav speciālā likuma, kurš regulētu ar domēna vārdiem saistītos jautājumus. Tādēļ prasības uz domēna vārdiem tiek pamatotas ar dažādiem normatīvajiem aktiem.
[16] Visbiežāk prasītāji atsaucas uz likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (turpmāk - Preču zīmju likums) pārkāpumu, mēģinot īstenot savas izņēmuma tiesības aizliegt izmantot preču zīmei līdzīgus apzīmējumus.[xv] Uz šī likuma normām prasība pamatota strīdos par domēna vārdiem "spilva.com"[xvi], "hipokredits.lv"[xvii], "revalhotel.lv"[xviii], "vegas.lv"[xix], "tui.lv"[xx], "pastabanka.lv"[xxi], "ithal.lv" un "ithal-latvija.lv"[xxii]. Lai arī atsevišķās lietās Preču zīmju likums ir palīdzējis atcelt domēna vārda reģistrāciju, tas nevar atrisināt visus strīdus saistībā ar domēna vārdu reģistrāciju, jo likums attiecas uz šauriem dzīves gadījumiem.
[17] Preču zīmju likuma 4. panta sestā daļa piešķir preču zīmes īpašniekam izņēmuma tiesības aizliegt citām personām komercdarbībā izmantot preču zīmei sajaucami līdzīgu apzīmējumu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski vai līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, kuriem reģistrēta preču zīme. Tādējādi prasītājam, pirmkārt, jāpierāda, ka strīdus domēna vārds tiek lietots komercdarbībā, otrkārt, ka domēna vārds ir sajaucami līdzīgs vai identisks preču zīmei, un, treškārt, ka domēna vārds tiek lietots saistībā ar identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem. Preču līdzība gan nav jāpierāda, ja domēna vārdā lietota Latvijā plaši pazīstama preču zīme.[xxiii] Spriedums "pastabanka.lv" lietā[xxiv] gan rāda, ka pierādīt preču zīmes plašo pazīstamību nav vienkārši. Turklāt Preču zīmju likuma normas nepalīdzēs atcelt reģistrāciju, ja domēna vārda turētājs reģistrēto domēna vārdu nebūs sācis lietot, bet reģistrējis to, lai pārdotu vai nepieļautu tā reģistrēšanu tiesīgajai personai.
[18] Kritiskas atziņas par Preču zīmju likuma piemērošanu domēna vārdu strīdos izteiktas arī tiesu praksē: "[Preču zīmju likums] neregulē līdzīgas tiesiskās attiecības, jo preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir [..] apzīmējumi, kurus lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un lai norādītu uz to izcelsmi, raksturu un īpašībām, turpretī domēna vārdus nelieto preču un pakalpojumu apzīmēšanai."[xxv] Šāds tiesas secinājums, šķiet, ir tikai daļēji pareizs. Tik tiešām domēna vārds var neattiekties uz preču un pakalpojumu apzīmēšanu, it sevišķi, ja tas piesaistīts nekomerciāla rakstura mājaslapām. Tomēr ļoti bieži domēna vārds var iemiesot preču zīmi un tas tiešā mērā var attiekties uz precēm vai pakalpojumiem, kas aprakstīti attiecīgajā mājaslapā. Būtu nepareizi apgalvot, ka, piemēram, banku pakalpojumu reklāmā minētā interneta mājaslapas adrese interneta lietotājiem neasociētos ar šīs bankas pakalpojumiem. Turklāt arī WIPO ir atzinusi, ka domēna vārdi var būt komercdarbības identifikatori, kuri var nonākt pretrunā ar citiem komercdarbības identifikatoriem.[xxvi]
[19] Atsevišķos gadījumos prasītāji pamatojas arī uz Konkurences likuma normām. Jau minētajā "hipokredits.lv" lietā tiesa piekrita, ka, iekļaujot preču zīmi "hipo" domēna vārdā "hipokredits.lv", atbildētāja ir pārkāpusi Konkurences likuma 18. panta trešās daļas 1. punkta noteikumus. Šī norma nosaka, ka "negodīga konkurence var izpausties [..] darbībās, ja to rezultātā ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana: cita tirgus dalībnieka [..] likumīgi lietota nosaukuma, atšķirības zīmju un citu pazīmju izmantošana vai atdarināšana, ja tas var maldināt attiecībā uz tirgus dalībnieka identitāti". Jāatzīmē, ka tiesa šo normu piemēroja, neanalizējot, vai ar konkrētās preču zīmes izmantošanu varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana, bet uzskatīja par pietiekamu faktu, ka vārds "hipo" ir iekļauts domēna vārdā. Šķiet, ka no konkurences tiesību viedokļa šāds secinājums ir nepareizs, jo norma pieprasa izvērtēt, vai šāda apzīmējuma iekļaušana domēna vārdā var deformēt konkurenci. Citiem vārdiem sakot, "tikai pastāvot visām minētajām pazīmēm, iespējams konstatēt konkrēto pārkāpumu"[xxvii]. Iespējams, ka tieši šo apstākļu pierādīšanas sarežģītība izskaidro relatīvi mazo domēna strīdu skaitu, kur prasība pamatota ar Konkurences likuma normām.[xxviii]
[20] Var būt arī situācijas, kad reģistrētais domēna vārds pārkāpj kādu profesionālo apvienību regulējošos normatīvos aktus. Tā tas noticis arī strīdā starp kādu notāri un Zvērinātu notāru padomi.[xxix] Zvērinātu notāru padome uzskatīja, ka šī notāre, reģistrējot domēna vārdu "notariats.lv", pārkāpusi Notariāta likumu un Zvērinātu notāru ētikas kodeksu, kas paredzēja ierobežojumus notāra darbības reklamēšanai un interneta mājaslapu adrešu veidošanas principus. Zvērinātu notāru padome uzlika notārei disciplinārsodu un uzlika pienākumu nodrošināt tās interneta mājaslapas atbilstību spēkā esošajām normām. Lēmums tika pārsūdzēts, līdz nokļuva Augstākās tiesas Senātā, kurš to atstāja spēkā. Senāts norādīja, ka "zvērināts notārs nevar sev piedēvēt visa notariāta, t. i., notariālo aktu pārzināšanas tiesiskās sistēmas, nosaukumu". Būtiska ir Senāta piebilde: "Pieteicējai netiek atņemts domēna vārds, bet liegta tajā savas prakses reklamēšana." Šķiet, ka šajā piebildē slēpjas arī konkrētās lietas absurdums. Zvērinātu notāru padome neļauj domēna vārdu "notariats.lv" pieteicējai izmantot, bet tā arī neprasa atcelt šī domēna vārdu reģistrāciju. Tā rezultātā, ievadot interneta adresi www.notariats.lv, lietotāji nokļūst nevis mājaslapā, kas raksturo "visu notariātu", bet gan automātiski tiek novirzīti uz interneta mājaslapu ar adresi http://www.dacecakla.lv/ .
[21] Tomēr ir arī domēna vārdu prasības, kuras pamatotas ar vispārīgajām Civillikuma normām. Tā, strīdā par "forex.lv" prasītājs atsaucies uz Civillikuma 1. un 1415. pantu.[xxx] Tiesa, kā jau iepriekš minēts, atzina prasību par pamatotu. Tā norādīja, ka V.S. kā Prasītāja valdes loceklis, atsakoties no domēna "forex.lv" lietošanas tiesībām par labu sev kā fiziskai personai, nav rīkojies atbilstoši biedrības statūtos noteiktajam, jo šāda darbība ir pretēja biedrības mērķiem un uzdevumiem un pat padara apgrūtinātu to sasniegšanu. Līdz ar to tiesas secina, ka šādas V.S. darbības bijušas pretējas Civillikuma 1. pantā nostiprinātajam labas ticības principam. Tādējādi saskaņā ar Civillikuma 1415. pantu tiesa atzinusi domēna vārda "forex.lv" pārreģistrāciju uz Atbildētāja vārda par spēkā neesošu.
[22] Latvijas tiesu praksē bijuši arī gadījumi, kad piemēroti Vienotie domēnu vārdu strīdu risināšanas noteikumi (Uniform Domain Name Dispute Resolution Policy) (turpmāk - UDRP)[xxxi]. Šos noteikumus 1999. gadā izstrādājusi Interneta vārdu un adrešu piešķiršanas korporācija (Internet Corporation for Assigned Names and Numbers (turpmāk - ICANN)), lai regulētu strīdus starp domēna vārdu turētājiem un trešajām personām. UDRP 1. pantā paredzēts, ka UDRP atsauces veidā tiek iekļauta domēna vārda reģistrācija līgumā un tādējādi domēna vārda turētājam rodas pienākumi tos ievērot. UDRP paredz, ka domēna vārda turētajam var atņemt tiesības uz domēna vārdu, ja, pirmkārt, strīdus domēna vārds ir identisks vai sajaucami līdzīgs ar trešās personas preču zīmi; un, otrkārt, domēna vārda turētajam nav tiesības vai tiesiskas intereses attiecībā uz domēna vārdu; un, treškārt, domēna vārds ir ticis reģistrēts un lietots negodprātīgi.[xxxii] No minētā izriet, ka aizskartajai personai jāpierāda visi trīs iepriekšminētie elementi, lai tā varētu panākt strīdus domēna vārda atcelšanu.[xxxiii] Turklāt UDRP paredz strīdu risināšanu, pamatojoties tikai un vienīgi uz preču zīmju tiesībām.
[23] Atsauce uz UDRP bija iekļauta arī NIC apstiprinātajos Domēna vārdu strīdu risināšanas noteikumos ".lv" augstākā līmeņa domēnu reģistrā. Taču tie zaudēja spēku 2009. gada 1. jūlijā, kad stājās spēkā Domēna vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv (turpmāk - Domēnu lietošanas noteikumi).[xxxiv] Šie noteikumi nosaka domēna vārda lietotāja un NIC savstarpējās saistības, paredz prasību ievērot trešo personu tiesības, tomēr neparedz priekšnoteikumus domēna vārdu atcelšanai, līdzīgus tiem, kas norādīti UDRP. Saskaņā ar Domēnu lietošanas noteikumiem NIC tikai skata, vai domēna vārds atbilst tehniskajām prasībām, vai tas nav rupjš, nepieklājīgs vai aizskarošs un vai personai ir atbilstošs vārds, uzvārds, ja tā vēlas tos izmantot domēna vārdam.
[24] Laikā, kad Domēnu strīdu risināšanas noteikumos bija atsauce uz UDRP, to piemērošanu apšaubīja arī Latvijas tiesībzinātnieki.[xxxv] Georgijs Poļakovs, analizējot pirmo Latvijas tiesu precedentu domēnu strīdos, kritiski apskatīja jautājumu, cik saistoša Latvijas tiesai ir UDRP un kādā apmērā tā piemērojama.[xxxvi] Šī jautājuma pamatā bija Augstākās tiesas secinājums, ka "Latvijas Republikā nav neviena likuma, ne arī valdības apstiprināta normatīvā akta, kas reglamentētu domēna vārdu reģistrēšanu un lietošanu", un atziņa, ka "Latvijas tiesai jāvadās pēc ICANN ar domēna vārdiem saistīto strīdu risināšanas noteikumiem"[xxxvii]. Šī atziņa gan nav guvusi plašu atbalstu, kā tas ir redzams no minētajiem tiesu spriedumiem.
[25] Izņēmums ir strīds par domēna vārdu "spilva.com", ņemot vērā, ka tas reģistrēts ALD .com reģistrā.[xxxviii] SIA "Spilva" Rīgas apgabaltiesā apstrīdēja domēna vārda "spilva.com" reģistrāciju, pamatojoties uz Preču zīmju likumu un UDRP.[xxxix] SIA "Spilva" norādīja, ka domēna vārds ir identisks tās preču zīmei, Atbildētājs izmanto domēna vārdu saistībā ar produktiem, kurus ražo Prasītājs. Tāpat SIA "Spilva" uzskatīja, ka Atbildētājs domēna vārdu lietojis negodprātīgi, piemēram, lai to pārdotu Prasītāja konkurentiem.[xl] Atbildētājs prasību neatzina un norādīja, ka interneta domēni nav uzskatāmi par preču zīmju izmantošanu. Neskatoties uz šiem argumentiem, Rīgas apgabaltiesa sprieda par labu Prasītajam un, pamatojoties uz UDRP 4.a punktu, atzina, ka domēna vārds ir identisks ar SIA "Spilva" preču zīmēm, ka domēna vārda turētājam nav likumīgu tiesību uz domēna vārdu un ka domēna vārds ir reģistrēts nelabticīgi.
[26] Lai arī UDRP nav normatīvā akta spēka, neatrisināts ir jautājums, vai UDRP ir tikai līguma noteikums vai arī tam varētu būt ieraduma tiesību raksturs. Tiesību doktrīnā skaidrots, ka "civiltiesiskajā apgrozībā pastāvošās paražas ir tiesību subjektu vai subjektu grupu akceptēti tiesiskās rīcības noteikumi, kam nav normatīvā akta spēka"[xli]. Šķiet, ka šie noteikumi ir kaut kas vairāk nekā tikai atsauce reģistrācijas līgumā. Par to liecina apstāklis, ka UDRP tiek piemērots vairumam populārāko ALD (piem., .com, .net, .org.), to atzīst Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra WIPO[xlii], arī Eiropas Savienība ir ietekmējusies no UDRP, ieviešot regulu par ALD ".eu"[xliii]. Vienlaikus jāsecina, ka trešās personas būtu tiesīgas atsaukties uz UDRP tikai apstākļos, ja domēna vārda turētājs savā reģistrācijas līgumā būtu piekritis UDRP noteikumiem. Līdzīgi kā komersantam ir saistošas starptautiskās kodificētās tirdzniecības paražas "Incoterms" tikai tad, ja tas piekritis šo noteikumu kļūšanai par sava līguma neatņemamu sastāvdaļu.[xliv] Tā kā Domēnu lietošanas noteikumos nav atsauces uz UDRP, nav pamatota atsaukšanās uz šiem noteikumiem, apstrīdot ALD .lv reģistrā reģistrētu domēna vārdu.
[27] Savukārt atsaukšanās uz UDRP ir neizbēgama situācijās, kurās, piemēram, saistībā ar ALD .com prasības pieteikums tiek iesniegts nevis valsts tiesā, bet tiek izmantota iespēja apstrīdēt domēnu reģistrāciju kādā no šķīrējtiesām, kurām ICANN piešķīrusi tiesības šādus strīdus skatīt.[xlv] Šīm šķīrējtiesām saskaņā ar UDRP procesa noteikumiem (Rules for Uniform Domain Name Dispute Resolution Policy) strīdi ir jāskata saskaņā ar UDRP.[xlvi] Strīdi, kas attiecas uz ALD .lv, netiek skatīti nevienā no šīm šķīrējtiesām. [..]
Pagaidu aizsardzības līdzeklis vai prasības nodrošināšana
[39] Izceļoties strīdam par tiesībām uz domēna vārdu, prasītājam var rasties pamatota vēlme tiesvedības laikā nepieļaut zināmu atbildētāja rīcību ar strīdus domēna vārdu. Viss process var izrādīties veltīgs vai vismaz krietni sarežģīt prasītāja pozīciju, ja atbildētājs prāvas laikā domēna vārdu nodotu trešajai personai. No prakses redzams, ka strīdnieki izmanto gan prasības nodrošināšanas institūtu, gan arī pagaidu aizsardzības līdzekļus.
[40] Tā, strīdā par domēna vārdu "revalhotel.lv"[xlvii] prasītājs lūdza tiesu noteikt kā pagaidu aizsardzības līdzekli uzlikt par pienākumu NIC apturēt atbildētāja domēna darbību līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā, kā arī aizliegt atbildētājam jebkādā veidā lietot apzīmējumu "revalhotel" komercdarbībā. Rīgas apgabaltiesa šo pieteikumu noraidīja, norādot, ka preču zīmes īpašnieku tiesības neattiecas uz tādiem preču zīmes elementiem, kurus, atsevišķi ņemot, nevar reģistrēt kā preču zīmes. Tiesa norādīja, ka šajā gadījumā ar "reval" tiek apzīmēts vecais Igaunijas galvaspilsētas nosaukums, savukārt "hotels" norāda uz pakalpojumu veidu. Prasītājs par šo lēmumu iesniedza blakus sūdzību, norādot, ka tiesa bez pamata sākusi vērtēt lietu pēc būtības, pie tam arī pārkāpjot prasījuma robežas. Šim argumentam piekrita Augstākās tiesas Civiltiesu palāta, kura uzsvēra, ka šajā lietā apgabaltiesai procesuāli nebija tiesību apstrīdēt prasītāja preču zīmes likumību un tiesiskās aizsardzības apjomu.
[41] Pretējs rezultāts panākts strīdā par domēna vārdiem "ithal.lv" un "ithal-latvija.lv".[xlviii] Šajā lietā tiesa konstatēja, ka pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanai ir pietiekami, ka atbildētājs reģistrējis strīdus preču zīmei ("ITHAL LATVIA") līdzīgu domēna vārdu. Tādēļ tiesa nolēma uzdot NIC bloķēt strīdus domēna vārdus. Šeit gan jāpiebilst, ka domēna vārdu bloķēšana nenozīmē, ka tiek apturēta pati mājaslapas darbība. Mājaslapa turpina darboties, taču domēna vārda turētājs nevar nodot domēna vārdu trešajām personām vai veikt citas ar reģistrāciju saistītās darbības.
[42] Savukārt prasības nodrošināšanas pieteikums saistībā ar domēna vārda strīdu iesniegts "dominantepark.lv" lietā.[xlix] Strīds radās saistībā ar uzņēmuma līgumu, no kura izrietēja atbildētāja uzdevums izgatavot prasītājam mājaslapu un reģistrēt domēna vārdu "dominantepark.lv". Atbildētājs šo uzdevumu izpildīja, bet domēna vārdu reģistrēja uz sava vārda. Ar to nebija mierā prasītājs, kurš uzskatīja, ka atbildētājam bija pienākums domēna vārdu nodot prasītājam. Tāpēc prasītājs vērsās tiesā un papildus prasībai pārreģistrēt domēna vārdu "dominantepark.lv" uz prasītāja vārdu lūdza arī nodrošināt prasību, nosakot aizliegumu atbildētājam atsavināt, dāvināt, apgrūtināt ar lietu tiesībām un saistību tiesībām un pārreģistrēt uz citu personu vārda domēnu "dominantepark.lv". Šo pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa apmierināja un nolēma ierakstīt aizlieguma atzīmi domēna vārdu reģistrā. Prasītājs šajā gadījumā pierādīja, ka prasība ir mantiska rakstura, kā prasības summu norādot domēna vārda reģistrēšanas gada maksu (Ls 8,70). Lai arī ne atbildētājs, ne tiesa neiebilda šādam aprēķinam, domājams, ka prasības summa neatbilst reālajai domēna vārda (precīzāk - lietošanas tiesību) vērtībai. Ir ļoti apšaubāms racionālais pamats uzsākt tiesvedību par tiesībām, kuru cena nepārsniedz desmit latus.
[43] Minētās lietas demonstrē: lai aizliegtu atbildētājam zināmu rīcību ar strīdus domēna vārdu, vienlīdz efektīvs ir gan prasības nodrošināšanas institūts, gan arī pagaidu aizsardzības līdzekļa institūts. Tomēr juridiskā loģika liek uzskatīt pagaidu aizsardzības līdzekļa institūtu par piemērotāku domēnu strīdu risināšanai.
Pirmkārt, Civilprocesa likuma 30.2 nodaļa, kura regulē pagaidu aizsardzības līdzekļa institūtu, tieši attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību. Šī nodaļa ieviesta, pamatojoties uz Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.[l] Lai arī domēna vārdi šajā direktīvā nav tieši pieminēti, tās darbības joma ir maksimāli plaša, aptverot visas intelektuālā īpašuma tiesības.[li] Tā kā domēna vārdi var iemiesot gan preču zīmes, gan arī autortiesību objektus, tie būtu atzīstami par intelektuālo īpašumu. Tādējādi var secināt, ka viens no pagaidu aizsardzības līdzekļa institūta ieviešanas uzdevumiem ir arī interneta domēna vārdu strīdu risināšana.
Otrkārt, piemērojot pagaidu aizsardzības līdzekļa institūtu, prasītājam atkrīt pienākums pierādīt, ka prasība ir mantiska rakstura un nav jānovērtē domēna vārda vērtība.
Treškārt, lai noteiktu pagaidu aizsardzības līdzekli, prasītājam ir mazāka pierādījumu nasta salīdzinājumā ar prasības nodrošināšanas pieteikumu. Prasot pagaidu aizsardzības līdzekli, prasītājam ir jānodemonstrē, ka ir "pamats uzskatīt, ka intelektuālā īpašuma tiesību subjekta tiesības tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas"[lii]. Kā redzams no "ithal-latvija.lv" lietas[liii], reģistrētas preču zīmes iekļaušana domēna vārdā var būt pietiekams pamats šādam uzskatam. Turpretī prasības nodrošināšanas gadījumā prasībai ir jābūt ne tikai ticamai[liv] (pirmsšķietami pamatotai), bet ir arī jāmotivē, ka "sprieduma izpilde varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama"[lv]. Domājams šis uzdevums tomēr prasa vairāk pūļu, nekā pierādīt iespējamu prasītāja tiesību pārkāpumu.
[44] Turklāt ir svarīgi ņemt vērā, ka pastāv arī ārpustiesas līdzekļi, kā nodrošināties pret atbildētāja rīcību ar domēna vārdu prāvas laikā. NIC noteikumos ir iekļauta norma, saskaņā ar kuru domēna vārda lietošanas tiesības aptur, "ja saņemta informācija par strīda par domēna vārda lietošanas tiesībām izskatīšanu tiesā"[lvi]. Tātad no šīs normas izriet, ka, lai bloķētu domēna vārda nodošanu trešajām personām, nav nepieciešams ne tiesas lēmums par prasības nodrošināšanu, ne arī lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekli. Pietiek, ja prasītājs paziņo NIC par vēršanos tiesā pret domēna vārda turētāju. NIC pārstāvji mutvārdu paskaidrojumos ir apstiprinājuši, ka šeit par atbilstošu pierādījumu var kalpot prasības pieteikums ar tiesas zīmogu par saņemšanu.[lvii] Turklāt vēlreiz jāuzsver, ka ar "lietošanas tiesību apturēšanu" šeit tiek domāts aizliegums veikt domēna vārda pārreģistrāciju, nevis neiespējamību piekļūt domēna vārdam piesaistītajai mājaslapai.
Kopsavilkums
[45] Interneta domēna vārdu strīdus var dalīt trīs grupās: 1) domēna vārda aizņemšana, 2) domēna vārda pirmtiesība, 3) domēna vārda piesavināšanās. Šādi strīdi ir aktuāli arī Latvijā. Tomēr visizplatītākie ir pirmās grupas strīdi.
[46] Vairums šo strīdu tiek atrisināti ārpustiesas kārtībā, domēna vārda turētājam un tiesīgajai personai vienojoties par domēna vārda atpirkšanu.
[47] Šiem gadījumiem Latvijā praktiski nav alternatīva strīdu izšķiršanas mehānisma, piemēram, šķīrējtiesas, kura būtu saistoša domēna vārda turētājam. Tajā pašā laikā strīdu skatīšana valsts tiesā ir neefektīva neskaidrā tiesiskā regulējuma, izskatīšanas termiņu un tiesvedības izmaksu dēļ.
[48] Latvijā nav speciālā likuma, kas regulētu strīdu izskatīšanas jautājumus saistībā ar domēna vārdu reģistrāciju. Šajā situācijā prasītāji visbiežāk prasības pamatojuši ar Preču zīmju likumu normām. Ir lietas, kurās tie atsaukušies arī uz Konkurences likuma, Civillikuma un citu normatīvo aktu normām.
[49] Tomēr bez pamata praksē palicis neievērots Civilprocesa likuma 5. pants, kas šādā situācijā pieprasa piemērot likumu, kas regulētu līdzīgas tiesiskās attiecības domēna vārdu strīdiem. Par šādu likumu būtu jāuzskata Regula par ALD .eu ieviešanu un darbību, kura paredz labvēlīgus un skaidrus noteikumus prettiesiski reģistrētu domēna vārdu atcelšanai, kā arī nodrošina iesaistīto pušu interešu līdzsvaru.
[50] Nav pamata atsaukties uz UDRP, ceļot prasību par ALD .lv reģistrā reģistrētu domēna vārdu atcelšanu, jo UDRP nav normatīvs akts. Turklāt kopš 2009. gada 1. jūlija atsauce uz UDRP vairs nav iekļauta ALD .lv reģistra noteikumos.
[51] Kaut arī tiesu praksē ir ticis piemērots prasības nodrošināšanas institūts, lai aizliegtu zināmu atbildētāja rīcību ar domēna vārdu, šādos strīdos tomēr būtu pamatotāk prasīt pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu. Šis institūts ieviests, lai aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī tas paredz mazāku pierādījumu nastu salīdzinājumā ar prasības nodrošināšanu. Vienlaikus jāatceras, ka aizliegumu pārreģistrēt domēna vārdu prāvas laikā var panākt arī ārpustiesas kārtībā, informējot NIC par uzsākto tiesas procesu.
[i] TVNET/LNT top10, 30.08.2010. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/344067-sakusies_tirgosanas_ar_interneta_domeniem_pasvaldibas_kilnieki [skatīts 30.04.2011.].
[ii] Sk. piemēram: Rozenfelds J. Intelektuālais īpašums. Rīga: Zvaigzne ABC, 2008, 252. lpp.; Kalnāja-Zelča I., Bitāns A. Domēna vārds pret preču zīmi. Dienas bizness/Saldo, 2006, Nr. 19(46); Ozoliņš A. Intelektuālā īpašuma tiesības internetā (I). Likums un Tiesības; 10/2001, 307. lpp.; Poļakovs G. Latvijas tiesas nostāja domēna vārdu strīdos ar preču zīmju tiesībām. Likums un tiesības, 9/2005, 288. lpp.; Krūmiņš M. Intelektuālā īpašuma tiesības elektroniskā vidē. Grām.: Ķinis U. (Zin. red.) Informācijas un komunikāciju tiesības. Rīga: Turība, 2002, I sējums, 206. lpp.
[iii] Frequently Asked Questions: Internet Domain Names. Pieejams: http://www.wipo.int/amc/en/center/faq/domains.html [skatīts 30.04.2011.].
[iv] Domēna vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv. Pieejams: http://www.nic.lv/resource/show/15 [skatīts 01.04.2011.].
[v] Leonard G. Kruger. Internet Domain Names: Background and Policy Issues. [B. v.] Congressional Research Service, 2010, p. 1.
[vi] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 733/20002 par .eu pirmā līmeņa domēna ieviešanu [2002] OV L 113, preambulas 3. p.
[vii] Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas skaidrojumu termins "cybersquatting" būtu tulkojams kā "domēnu sagrābšana", sk.: http://termini.lza.lv/term.php?term=domēnu sagrābšana&list=domēnu sagrābšana〈=LV [skatīts 21.06.2011.]. Tomēr autors dod priekšroku tulkot šo terminu kā "domēna vārda aizņemšana", jo termins "sagrābšana" rada asociācijas ar agresīvu rīcību, kura vairāk atbilst trešās grupas strīdiem - "domēna vārda piesavināšanās".
[viii] Sīkāk par domēna vārdu aizņemšanu (cybersquatting) sk. Schwabach A. Internet and the law: technology, society, and compromises. California: ABC-CLIO, 2006, p. 67; sk. arī "What Is Cybersquatting?" Pieejams: http://cybersquatting.com/index.php?page=what-is-cybersquatting [skatīts 10.02.2011.].
[ix] Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2009. gada 26. marta spriedums lietā Nr. C04293807, nepublicēts.
[x] Kitchin D., Llewlyn D., Mellor J. et al. Kerly's Law of Trade Marks. London: Sweet & Maxwell, 2005, 14th edition, p. 726.
[xi] Rīgas apgabaltiesas 2006. gada 25. maija spriedums lietā Nr. C27036405, nepublicēts; Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2005. gada 21. marta spriedums lietā Nr. C27036405, nepublicēts.
[xii] Sīkāk par reģistrētu domēna vārdu piesavināšanos sk.: Domain Name Hijacking: Incidents, Threats, Risks, and Remedial Actions. A Report from the ICANN Security and Stability Advisory Committee. Pieejams: http://www.icann.org/en/announcements/hijacking-report-12jul05.pdf [skatīts 17.03.2011.].
[xiii] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2010. gada 24. februāra spriedums lietā Nr. C29661008, nepublicēts (pārsūdzēts).
[xiv] Izsniegtajā spriedumā nosaukumi aizklāti.
[xv] Likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" 4. panta sestā un septītā daļa.
[xvi] Rīgas apgabaltiesas 2010. gada 24. februāra spriedums lietā Nr. C04265909, nepublicēts.
[xvii] Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2009. gada 26. marta spriedums lietā Nr. C04293807, nepublicēts.
[xviii] Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2008. gada 6. maija lēmums lietā Nr. C04233008, nepublicēts.
[xix] Sk.: Rīgas apgabaltiesas 2006. gada 25. maija spriedums lietā Nr. C27036405, nepublicēts; Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2005. gada 21. marta spriedums lietā Nr. C27036405, nepublicēts.
[xx] Rīgas apgabaltiesas 2009. gada 15. aprīļa spriedums lietā Nr. C04283608, nepublicēts. Ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2011. gada 19. maija spriedumu prasība noraidīta.
[xxi] Rīgas apgabaltiesas 2011. gada 14. aprīļa spriedums lietā Nr. C04276810, nepublicēts.
[xxii] Rīgas apgabaltiesas 2008. gada 16. maija lēmums lietā Nr. C04254308, nepublicēts.
[xxiii] Sk. likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" 4. panta septīto daļu.
[xxiv] Rīgas apgabaltiesas 2011. gada 14. aprīļa spriedums lietā Nr. C04276810, nepublicēts.
[xxv] Sk.: Rīgas apgabaltiesas 2006. gada 25. maija spriedums lietā Nr. C27036405, nepublicēts; Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2005. gada 21. marta spriedums lietā Nr. C27036405, nepublicēts.
[xxvi] Poļakovs G. Latvijas tiesas nostāja domēna vārdu strīdos ar preču zīmju tiesībām. Likums un tiesības, 9/2005, 289. lpp.
[xxvii] Sk. Konkurences padomes 2008. gada 16. janvāra lēmumu Nr. 8. Pieejams: http://www.kp.gov.lv/?object_id=847 [skatīts 30.04.2011.].
[xxviii] Sk. arī: Rīgas apgabaltiesas 2009. gada 15. aprīļa spriedums lietā Nr. C04283608, nepublicēts.
[xxix] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 13. maija spriedums lietā Nr. A42515007. Pieejams: http://www.tiesas.lv/files/AL/2010/05_2010/13_05_2010/AL_1305_AT_SKA-0278-2010.pdf [skatīts 15.05.2011.].
[xxx] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2010. gada 24. februāra spriedums lietā Nr. C29661008, nepublicēts (pārsūdzēts).
[xxxi] Uniform Domain Name Dispute Resolution Policy. Pieejams: http://www.icann.org/en/dndr/udrp/policy.htm [skatīts 15.05.2011.].
[xxxii] Turpat, 4a.
[xxxiii] Turpat.
[xxxiv] Domēna vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv. Pieejams: http://www.nic.lv/resource/show/15 [skatīts 01.04.2011.].
[xxxv] Poļakovs G. Latvijas tiesas nostāja domēna vārdu strīdos ar preču zīmju tiesībām. Likums un tiesības, 9/2005, 291.-293. lpp.
[xxxvi] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2003. gada 29. oktobra spriedums lietā PAC-861, nepublicēts.
[xxxvii] Poļakovs G. Latvijas tiesas nostāja domēna vārdu strīdos ar preču zīmju tiesībām. Likums un tiesības, 9/2005, 291.-292. lpp.
[xxxviii] Rīgas apgabaltiesas 2010. gada 24. februāra spriedums lietā Nr. C04265909, nepublicēts.
[xxxix] "Domēna vārds var tikt atcelts, nodots citam vai izmainīts, pamatojoties uz kompetentas tiesas vai šķīrējtiesas spriedumu."
[xl] To prasītājs secinājis no ieraksta domēna vārdam piesaistītajā mājaslapā: "The domain is probably for sale". Turklāt par negodprātību, prasītāja ieskatā, liecinājis arī fakts, ka atbildētājs reģistrējis piecdesmit sešus citus domēna vārdus. Saskaņā ar prasītāja sniegto informāciju pēc brīdinājuma vēstules saņemšanas Atbildētājs noslēdza līgumu ar organizāciju "Domain by proxy" par reģistrācijas pakalpojumiem, veicot izmaiņas tīmekļa vietnē www.spilva.com.
[xli] Balodis K. Ievads Civiltiesībās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007, 63. lpp.
[xlii] What is WIPO? Pieejams: http://www.wipo.int/about-wipo/en/what_is_wipo.html [skatīts 15.05.2011.].
[xliii] Eiropas Komisijas Regula (EK) Nr. 874/2004 (2004. gada 28. aprīlis), ar ko nosaka sabiedriskās kārtības noteikumus par pirmā līmeņa domēna .eu ieviešanu un darbību, kā arī principiem, kas reglamentē reģistrāciju [2004] OV L 162, 40./50. lpp., preambulas 16., 17. punkts.
[xliv] Balodis K. Ievads Civiltiesībās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007, 64. lpp.
[xlv] Saskaņā ar ICANN lēmumu, strīdus atbilstoši UDRP prasībām var izskatīt četrās šķīrējtiesās: Āzijas Domēna vārdu strīdu izskatīšanas centrā (Asian Domain Name Dispute Resolution Centre); National Arbitration Forum (ASV); Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas Šķīrējtiesas un mediācijas centrs (WIPO Arbitration and Mediation Center); Čehijas Šķīrējtiesa (the Czech Arbitration Court). Pieejams: http://www.icann.org/en/dndr/udrp/approved-providers.htm [skatīts 15.05.2011.].
[xlvi] UDRP Procesa noteikumu 10. pants. Pieejams: http://www.icann.org/en/dndr/udrp/uniform-rules.htm [skatīts 15.05.2011.].
[xlvii] Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2008. gada 6. maija lēmums lietā Nr. C04233008, nepublicēts.
[xlviii] Rīgas apgabaltiesas 2008. gada 16. maija lēmums lietā Nr. C04254308, nepublicēts.
[xlix] Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2010. gada 29. novembra spriedums lietā Nr.C31275909, nepublicēts.
[l] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, OV L 157, 30.04.2004 Lpp. 0045-0086.
[li] Turpat, preambulas 13. pants.
[lii] Civilprocesa likuma 250.10 panta pirmā daļa.
[liii] Rīgas apgabaltiesas 2008. gada 16. maija lēmums lietā Nr. C04254308, nepublicēts.
[liv] Bukovskis V. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: Pīpiņa un Upmaņa grāmatu un nošu spiestuve, 1933, 509. lpp.
[lv] Civilprocesa likuma 137. panta pirmā daļa.
[lvi] Domēna vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv. 14.1.3. Pieejams: http://www.nic.lv/resource/show/15 [skatīts 01.04.2011.].
[lvii] Tauriņš A. Personālintervija ar NIC Juridiskās grupas vadītāju I. Skujiņu un NIC vadītāju K. Sataki 2011. gada 31. marts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
