– Es neesmu vienīgais, kurš ir cietis. Es neesmu slikts. Pagātnes cirstā strutojošā brūce vairs nav jāslēpj. To var sākt dziedēt.
– Seksuālā vardarbība ir plaši izplatīta. Pret to jācīnās, sākot ar realitātes atklāšanu, uzsākot diskusiju sabiedrībā.
– Jāizvērš plaša izglītojoša kampaņa, lai pretotos dominējošajai tendencei vardarbību slēpt.
– Es varu kaut ko mainīt!
Ko redzam virspusē?
Parasti kādu skaļu skandālu, jo, izrādās, kāda visiem pazīstama persona gadiem nesodīti seksuāli izmantojusi citus, un pēkšņi tas nāk gaismā. Tas var būt skandāls kādā skolā, draudzē, saistībā ar kādu populāru personu. Scenāriji visur ir līdzīgi: pēkšņi publiski kļūst zināmi seksuālās vardarbības fakti, par kuriem gadiem vai gadu desmitiem zinājuši daudzi cilvēki. Politiķi, skolotāji, mācītāji... un cietušie.
Psihoterapeita kabinetā
Apmēram katrs ceturtais pieaugušais psihoterapeitam stāsta par seksuālu izmantošanu bērnībā, par seksuālu uzmākšanos vai izvarošanu pieaugušā vecumā. Visbiežāk varmākas nav sodīti un par seksuālo vardarbību neviens nav uzzinājis. Daļā gadījumu vardarbība tikusi pārtraukta, jo bērns sūdzējies kādam no vecākiem vai policijai. Ļoti reti varmāka saņēmis sodu. Secinājums – seksuālo robežu pārkāpumi bieži notiek ģimenē, kur visi cenšas noliegt pārkāpumu esamību. Kādēļ seksuāla vardarbība un vardarbība vispār ir tik ļoti izplatīta? Kādēļ tik bieži ļaunums uzvar? It kā visi par to zina, bet neviens neko neredz un nedzird. Par šiem jautājumiem būtu jādomā. Es izklāstīšu savu redzējumu, bet nepieciešama visas sabiedrības ieinteresētība to atzīt, saprast un mainīt.
Ļaunums tevī
Sāksim ar bioloģiskajiem pamatiem. Mūsdienu Homo sapiens nepavisam nav miermīlīga būtne. Biežie kari, genocīds, masu deportācijas vēl nesenā pagātnē atklāj cilvēka agresīvo, ļauno dabu. Citas sugas uz zemeslodes ir apspiestas un pamazām iznīkst. Citi dzīvnieki tiek pavairoti, izmantoti un apēsti (ar to domāju dažādus mājdzīvniekus). Aprakstīti dažādi piemēri, kur cilvēka nežēlība un ļaunums ir lielāks nekā dzīvniekiem. Vilki nenokož hierarhijā zemāko vilku, ja tas ir padevies, bet cilvēki neapstājas mocīt savus upurus, un bieži stiprākais iznīcina vājāko. Alkatība, vēlme dominēt, uzvarēt, vēlme apmierināt seksuālo iekāri tieši tā, kā cilvēks ir iedomājies, vairāk vai mazāk izteikta, mājo katra cilvēka zemapziņas dzīlēs. Labais un ļaunais cilvēkā nemitīgi cīnās, turklāt cilvēkam šķiet, ka labie esam tie mēs, un sliktie ir tie viņi.
Kampaņa #MeToo apliecina, ka vardarbība eksistē. Arī es savu skaidrojošo daļu sāku ar to, ka ļaunums cilvēkā eksistē. Turklāt viena no raksturīgākajām ļaunuma īpašībām ir slepenība. Visi cenšas noslēpt savu nesmuko daļu. Politiķi, dažādas cilvēku grupas, laulātie pirms kāzām uz ārpusi demonstrē savu smuko daļu. Pēc kāda laika, nonākot pie varas vai ilgstošās tuvās attiecībās, izlien arī nesmukais – alkatība, dusmas, naids, vēlme dominēt, pakļaut. Un atkal, tie alkatīgie, naidpilnie ir tie viņi, pavisam noteikti ne es. Visgrūtāk ļaunumu atzīt sevī. Pat ja cilvēks nosoda sevi – es esmu slikts cilvēks, man ir neciešams raksturs, mani neviens nevar mīlēt –, savu ļaunumu cilvēks neredz, jo tas tiek neapzināti izspēlēts, spīdzinot sevi ar iepriekš minētajiem pazemojošiem, nosodošiem apgalvojumiem.
Pati vainīga!
Izskatās, ka ļaunuma klātbūtni ir ļoti grūti pieņemt arī citos. Šķiet, ka atzīt seksuālu vardarbību savā ģimenē ir neiespējamā misija. Ja divpadsmitgadīga meitene pasūdzas mammai vai tantei, ka viņu apgrābstījis vectētiņš, 90% gadījumu radi uzbrūk meitenei – Tu melo! Pati vainīga, tu viņu provocēji! Kāpēc tu visiem izstāstīji? Vectētiņš tikai pajokojās! – vectētiņa ļaunums uzbrūk meitenei. Arī visu pārējo radu ļaunums pavēršas pret meiteni. Ātrumu nemazina arī fakts, ka šis pats vectētiņš ir aizticis savas meitas, un viņas to atceras. Ļaunuma klātbūtne vienmēr ir vērojama arī komentāros, kas seko rakstiem par seksuālo vardarbību. Droši vien naidīgi komentāri pret upuriem un mani kā raksta autoru sekos arī pēc šī raksta, un tas kalpos par pierādījumu ļaunuma klātbūtnei.
Pieskati sevi un citus!
Tāpēc atkārtošu vēlreiz – pirmais solis pret jebkādiem seksuālo robežu pārkāpumiem ir pieskatīt sevi un citus. Izpētīts, ka 50% gadījumu seksuālie varmākas savus pārkāpumus sāk jau pusaudža vecumā. Piemēram, piecpadsmitgadīgs zēns, kuram izirušas attiecības ar draudzeni un saslimusi mamma, pieskata astoņus gadus veco māsiņu. Viss sākas ar mierinošiem glāstiem, ja meitene sasitusies, taču tas var aiziet tālāk... Risinājums būtu kāda saprātīga pieaugušā klātbūtne.
Arī mammas ļoti bieži pārāk apmīļo savus jau pieaugušos bērnus. Latvijā joprojām plaši izplatīta problēma ir tā, ka mammas guļ ar saviem dēliem vai meitām līdz piecu, septiņu, pat 12 gadu vecumam, un atkal visa ģimene neko neredz un nesaprot. Neviens neredz, ka bērna seksualitātes robežas tiek pārkāptas un trauma uz mūžu garantēta.
Tēvi brīvi iet vannasistabā, kad pusaugu meitas mazgājas, jo viņi taču ir tēvi, kaut gan ir acīmredzami, ka meitai tas nepatīk. Mammas staigā kailas pieaugušu dēlu klātbūtnē un neiedomājas, ka dēlam varētu būt erekcija. Šādus un līdzīgus gadījumus varētu pastāstīt katrs #MeToo rakstītājs. Diemžēl ļaunumu neredz arī upuri.
Ja kādā mikrorajonā naktī staigā bīstami cilvēki, kādēļ tur jāiet vienai? Neviens taču neskrien pāri ceļam, ja redz, ka ātri tuvojas mašīna... Katra situācija ir adekvāti jāizvērtē. Pasaule, kādā dzīvojam, ir dažāda – tā var būt draudzīga, bet var būt arī ļauna. No ļaunuma ir jāaizsargājas, jāizvairās, vienmēr jātur acis vaļā. Šeit, bez šaubām, var palīdzēt sabiedrības izglītošana. Tikai jautājums, kuru tad izglītot, jo problēmas ir tiem citiem, ne jau konkrētajam cilvēkam, kuram viss ir kārtībā.
Seksuālās vardarbības cēloņi, kuri jau eksistē:
1. Cilvēkā ir ļoti stipri pamatinstinkti – seksualitāte un agresivitāte. Pamatinstinkti slepeni meklē savu apmierinājumu.
2. Varmākas un upuri parasti ir cietuši no vardarbības jau bērnībā, tāpat viņu vecāki un vecvecāki. Programma kļūt par varmāku vai upuri jau ir gatava. Tā gaida labvēlīgus apstākļus realizācijai.
3. Cilvēki jūtas vientuļi, bezpalīdzīgi, nomākti, tādēļ meklē attiecības, kādas nu māk atrast vai kādas sanāk. Priekšnieks, kurš savu darbinieci piespiež iesaistīties seksuālās attiecībās, parasti ir zaudējis attiecības, izmisis, vientuļš. Darbiniece, kura padodas, baidās zaudēt darbu, jo ir viena, jūtas bezpalīdzīga, nemāk sevi pasargāt, piedzīvojusi pazemošanu skolā.
Seksuālās vardarbības cēloņi, kurus varētu novērst:
1. Aklumu redzēt, ka varmākas vai upura loma ir iznīcinoša abām pusēm.
2. Aklumu redzēt, ka ir iespējams dzīvot normālu dzīvi.
3. Aklumu un nespēju atzīt realitāti, kāda tā ir.
4. Bailes kaut ko mainīt.
5. Nevēlēšanos mainīt sevi.
Ko darīt, lai kaut kas mainītos?
Cilvēka dabu nevar izmainīt, taču var virzīties uz vardarbības mazināšanu. Individuāli mainīties ir vieglāk, ja cilvēks vēlas to darīt. Sabiedrība var mainīties, ja vairums indivīdu vēlas mainīties noteiktā virzienā. Varmāka var iziet no varmākas lomas, upuris var iziet no upura lomas. Nepieciešams atteikties no vecajām vērtībām un atrast jaunas vērtības.
Vērtības, no kurām jāatsakās:
Es gribu būt labākais.
Jāpanāk, lai mana taisnība uzvar.
Ar varu var pazemot, mocīt, iznīcināt.
Panāku savu ar varu.
Esmu nepacietīgs.
Dominēju.
Automātiskā vardarbība.
Vērtības, uz kurām jāvirzās:
Es esmu vērtība, tu esi vērtība.
Vienlaikus varu pieņemt vairākus viedokļus.
Ar sadarbību var pavairot, attīstīt.
Panāku savu sadarbojoties.
Varu pieņemt, ka nav tā, kā gribu.
Sadarbība, mīlestība.
Jebkāda vardarbība ir nepieņemama.
Visefektīvāk cīnīties pret vardarbību, tostarp seksuālu vardarbību, būtu visai sabiedrībai kopumā, mainoties visās jomās. Piemēram, reklāmās nevajadzētu rādīt sižetus, kur kāds kādu uzvar vai pazemo, bet to, ka cilvēki kaut ko rada kopā. Politiķiem būtu jārāda piemēri, ka ir iespējams sadarboties, sadzīvot kopā dažādiem cilvēkiem ar dažādām idejām. Ļoti svarīga mūsu valstī ir dažādu tautu sadarbības veicināšana. Seksuālo vardarbību un robežu pārkāpumus būtu jāiemācās atpazīt, atklāt un pārtraukt mājās, skolā, darbā... visur. Katrs lasītājs var domāt, kā situāciju mainīt. Varbūt arī pats var spert soli un kaut ko darīt.