Bieži saka, ka vīrietis ir kā vēl viens bērns, bet sieviete – pieaugusi un spējīga tikt ar visu galā. Kur gan radusies šāda domāšana? Vai tās ir pēckara sekas, kad vīrieši bija gājuši bojā, bet sievietēm pašām bija jātiek ar visu galā? Iespējams, tas bija tik traumējoši, ka palika tautas zemapziņā, tādējādi arī turpmāk uzturot mītu: "Ja atkal būs karš un vīriešus izkaus, mēs būsim gatavas!"

Katram mītam ir sava ārējā izpausme un dziļas saknes prāta mistiskajos slāņos. Piemēram, viens no izplatītiem mītiem, kas dziļi iesēdies mūsu zemapziņā un kā domā gan vīrieši, gan sievietes, – jaundzimušo spēj nomierināt tikai sieva, bet vīrs to nevar. Tā arī notiek – sieva auklē mazuli, ir pārgurusi un dusmīga, ka vīrs nepalīdz.

Vīrs jūtas atstumts, nepiederīgs un nevarīgs. Tā ir mīta ārējā izpausme. Dziļi zemapziņā ir mīta saknes – sieva tic, ka tikai viņa tiks galā, bet vīrs mazuli noteikti satraumēs, un viņš arī automātiski distancējas, jo tā it kā būs labāk. Mīts sāk darīt savu ļauno darbu – bērns pazaudē tēvu, sieva pazaudē vīru. Tādējādi it kā rodas pamats producēt mīta ārējo izpausmi: Latvijā trūkst labu tēvu. Ja šo teikumu daudzas reizes uzraksta un pasaka, tas iesēžas cilvēku zemapziņā un viņi automātiski domā, ka sieviete ir stipra, tiek ar visu galā, bet vīrietis – ne. Patoloģiskais apburtais loks noslēdzas. Mīts uztur un pavairo pats sevi.

Kāda ir realitāte?

Realitātē tētis spēj iemācīties nomierināt mazuli, spēlēties, baudīt kopā būšanu. Iespējams, ka tas nesanāks uzreiz un viegli. Varbūt vajadzēs spēku un pacietību, lai pārlauztu mītu un zemapziņā ierakstīto: "Mans tēvs mani neauklēja, tas nav vīrieša darbs." Nesen dzirdēju jaunas māmiņas teikto: "Tie ir mūsdienu labie tēti, kas spēlējas ar bērniem." Biju ļoti lepns, jo teiktais attiecas arī uz mani.

Par mīta otro daļu. Realitātē stipra, pieaugusi sieviete sadarbojas ar vīru. Viņa nedara visus darbus viena. Viņa var atstāt bērnu vīram un aiziet uztaisīt manikīru. Norobežošanās un pārmērīga darīšana nepalīdz, tā nav stipruma pazīme. Stiprums ir sarunāt ar vīru, kā darbi tiks dalīti. Mazulim ir ļoti svarīga unikāla komunikācijas pieredze ar katru no vecākiem. Iespējams, ka arī māmiņai var būt grūti lauzt mītu un noticēt, ka vīrs tiks ar visu galā. Mīts mudinās justies stiprai, visvarenai mammai, kura ir labāka par tēti. Nevajag ļauties mītam, jo tas dzen iegūt visvarenas vientuļas mammas statusu, taču tā var pazaudēt attiecības ar vīru un nogalināt sevī sievieti.

Kādēļ par šo mītu rakstu?

Tāpēc, ka ikdienā publiskajā telpā un klientu stāstītajā spilgti redzu šī mīta izpausmes. "Latvijā ir daudz labu sieviešu, bet nav labu vīriešu", "Latvijā trūkst tēvu", "Sievietēm jātiek ar visu galā pašām". Daļa vīriešu jūtas sieviešu apspiesti. Daļa sieviešu jūtas vīriešu apdraudētas. Psihoterapeita kabinetā sievietes stāsta, ka nav iespējams atrast labu vīrieti. Turpretī vīrieši bieži pārdzīvo, ka nav pietiekami varoši, un atzīst, ka ļoti baidās no sieviešu kritikas.

Ja nedaudz pārspīlējam, sanāk tā, ka sievietes skatās uz vīriešiem un secina – jā, ļoti bēdīgi, te nav neviena īsta vīrieša... Bet vīrieši jūtas pazemoti un atraidīti: varbūt jāizvēlas cita sieviete vai jāaiziet ar draugiem iedzert...

Atgriežamies pie realitātes. Auguši vienā sabiedrībā, vīrieši un sievietes ir apmēram līdzīgi. Katram dzimumam ir savas stiprās un vājās puses, to nosaka fizioloģija. Sievietes var barot bērnu ar krūti. Vīrieši ir fiziski stiprāki, labāk saprot tehniskas lietas. Taču abi dzimumi ir vienlīdz gudri, emocionāli un labi.

Protams, pastāv daudz destruktīvu programmu un mītu, kas sagrauj attiecības, sakūda vienu partneri pret otru, rada bezgalīgu cīņu un mērīšanos starp abiem. Manuprāt, mēs katru dienu katrs varam kaut ko darīt, lai uzlabotu attiecības un savu dzīvi. Nekad neiestāsies stāvoklis, kad viss būs atrisināts un laime pilnīga uz visiem laikiem. Katru dienu sevi jāpieskata un jākoriģē, tāpat kā katru dienu jātīra zobi un jāveic fiziskas aktivitātes. Tāpat ir jāpieskata destruktīvās programmas sevī. To var salīdzināt ar nezāļu ravēšanu vai tomātu laistīšanu. Katram jāatrod sava veiksmīgā domāšana un efektīvākā rīcība.

Piedāvāju dažus priekšlikumus, kā cīnīties ar destruktīvajiem mītiem. Tie nav domāti kā absolūtā patiesība, kā visiem tagad būtu jādomā vai jādara, bet vairāk paredzēti apdomāšanai, diskusijai, attīstības rosināšanai.

Priekšlikumi abiem dzimumiem

1. Aktīvi piedalieties attiecībās. Mācieties izteikt savu domu. Nevajag sevi apspiest un ciest. Nevajag arī visu uzreiz izgāzt uz otru cilvēku. Komunikācija jāmācās visu dzīvi, katru dienu.

2. Abi partneri ir vienlīdz vērtīgi. Būs kārdinājums domāt, ka esat labāks/labāka, – nepadodieties tam, tā ir augstprātība, kas sagrauj attiecības un saindē ar viltus varenību. Ja domājat, ka esat sliktāks, neticiet šīm domām. Tā ir sevis noniecināšana un pazemošana, ar ko aktīvi jācīnās.

3. Mūsdienās lomas starp dzimumiem var sadalīt ļoti elastīgi. Nav jādara, kā citi uzskata par pareizu. Jūs paši varat atrast savu vislabāko sadarbības modeli.

4. Ir normāli, ka ir patīkami brīži un grūti brīži vai pat smagas krīzes. Tāda ir dzīve. Tas nenozīmē, ka kāds ir labs vai slikts. Krīzes jāmācās pārvarēt.

5. Nebaidieties kļūdīties. Kļūdīšanās ir daļa no dzīves.

Idejas vīriešiem

1. Ja mājās ir grūtāk nekā darbā vai ar draugiem, tas nenozīmē, ka viss ir slikti. Vissvarīgākajās attiecībās bieži rodas arī vislielākās problēmas. Tas ir normāli. Jūs noteikti tiksiet ar to galā. Nesteidzieties ar risinājumiem un secinājumiem.

2. Attiecībās bieži nevajag neko darīt. Svarīgāk ir būt kopā. Piemēram, ja sieva saka: "Tu ilgi strādā, man tevis pietrūkst," tas nenozīmē, ka viņa zāģē vai ka jums būtu kaut kas jāmaina. Sievai vajag, lai jūs viņu dzirdat. Ja viņa runā un jūs to dzirdat, jūs jau esat ar sievu kopā, un tas ir tieši tas, kas viņai bieži ir vajadzīgs – būt vairāk kopā. Jūs pat varat apliecināt, ka dzirdat sievas teikto. Varbūt var teikt: "Jā, es arī negribētu sēdēt viens." Varbūt nākamajā dienā varat atsūtīt īsziņu kā uzmanības apliecinājumu.

3. Nebaidieties no pārmetumiem un kritikas. Otram cilvēkam kaut kas patīk un tikpat daudz var arī nepatikt. Pārmetums nenozīmē, ka nemīl vai neciena. Pārmetums var nozīmēt, ka otram ir grūti. Vai tev bija grūta diena? Jūsu sievai un bērniem jūs esat ļoti vajadzīgs, lai cik dusmīgi un satraukti viņi nebūtu. Bieži sievas pārmetumiem ir pamats. Varbūt nav grūti kaut ko arī pamainīt?

4. Ja attiecībās kaut kas nepatīk pašam, jārunā! Svarīgs ir pats komunikācijas process – tas rada dzīves saturu un jēgu. Negaidiet, ka situācija ātri atrisināsies jums par labu. Nekļūstiet atkarīgs no vēlamā rezultāta. Varbūt kaut kas var izmainīties pēc kāda laika vai kā kompromisa variants.

5. Attiecībās bieži nav tā, kā gribas. Bērns naktī mostas – jāiztur. Sieva negrib seksu tad, kad jūs gribat, – jāiztur. Pieaugušo dzīvē daudzas mūsu vēlmes netiek piepildītas, un tas ir normāli. To var pieņemt un izturēt. Ja mēs ļaujam vaļu alkatībai un prasām no dzīves un apkārtējiem vēl un vēl, mēs kļūstam atkarīgi no savas alkatības un iznīcinām paši sevi. Vairāk naudas, vairāk varas, vairāk sasniegumu var dzīt cilvēku izdegšanā līdz pat nāvei. To redzam, kad iet bojā jauni vīrieši.

Idejas sievietēm

1. Nav jābūt stiprai un visu varošai. Tāds nevar būt neviens. Tā ir varena sevis apmānīšana. Viena no svarīgākajām varēšanām, ko būtu vērts attīstīt, ir komunikācija un attiecību veidošana. Attiecībās mēs esam ievainojami, bet var iemācīties ar to tikt galā. Jo vairāk pietiekoši labu attiecību, jo cilvēks laimīgāks. Varēšana tikt galā vienai noved izolācijā un padara nelaimīgu.

2. Mīliet sevi un savu vīrieti. Ja viņš jutīs, ka jūs par viņu priecājaties, skatāties uz viņu kā labu, spējīgu cilvēku ar attīstības potenciālu, tas stimulēs viņu augt. Ja domāsiet, ka jūsu vīrietis ir slikts, vājš, tas kavēs viņa attīstību un graus jūsu abu attiecības.

3. Priecājieties, ievērojiet pozitīvo, ko dara jūsu vīrietis. Abiem būs vairāk prieka.

4. Nevajadzētu savu vīrieti salīdzināt ar citiem, ne skaļi, ne savā prātā, – cits vairāk pelna, cits ir tievāks un gudrāks. Šajā gadījumā jūs noniecināt ne tikai vīrieti, bet arī sevi, savas attiecības, savu izvēli.

5. Centieties sabalansēt savas lomas: mamma, sieva, kolēģe, sieviete, meita, draudzene... Pastāv risks pārvērsties par visvareno mammu un pazaudēt citas lomas. Visvarenās mammas loma rada toksisku atkarību, tāpēc jāpiestrādā pie citām lomām, lai sevi līdzsvarotu. Visveselīgāk ir dinamiski mainīt lomas.