Problēma, ka Latvijas akciju tirgus nav aktīvs, ir sena, un risinājumi tiek meklēti cikliski.
Daļēja valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ir viens no iespējamiem soļiem, kuru publiski apsver, lai arī politiķi līdz vēlēšanām apņēmušies to nolikt dziļāk plauktiņā. Neapšaubāmi, šis solis sniegtu vairākus ieguvumus gan kapitāla tirgus attīstībai, gan arī ekonomikai kopumā. Piemēram, palielinātu pārskatāmību un labas pārvaldības disciplīnu valsts uzņēmumos, kam gan vajadzētu būt pašsaprotami, paplašinātu ieguldīšanas iespējas tepat Latvijā.
Bizness versus politika – būtiskākais šķērslis
Pirmkārt, lai Latvijas un starptautiskajiem investoriem būtu interese par investīcijām valsts uzņēmumos, jāmazina bažas un jāpārliecina investori par to, ka šie uzņēmumi darbosies pēc biznesa, nevis politiskajiem principiem. Šobrīd stratēģiskais skatījums par uzņēmumu attīstību aprobežojas ar četru gadu termiņu – līdz nākamajām vēlēšanām. Tas ir liels šķērslis veiksmīgam investoru pārliecināšanas procesam. Kas ieceļ valdi un padomi, kas ir neatkarīgie direktori – tie ir jautājumi, kurus noteikti skatīsies potenciālie investori.
Beidzot būtu pēdējais laiks nodalīt politiku no biznesa un nodot uzņēmumu vadību profesionālu vadītāju rokās, kas vairākos uzņēmumos jau veiksmīgi izdarīts.
Protams, šis jautājums ir aktuāls ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Valsts kā likumdevēja un uzņēmumu īpašniece – šīs divas lomas nereti var nonākt pretrunā, jo dod tiesības ietekmēt likumdošanu par labu valstij kā īpašniecei.
Lai gan pastāv dažādi viedokļi, sliecos piekrist tiem, kuri saka, ka uzņēmējdarbībā valstij jābūt maksimāli mazai kontrolei. Valsts nav labs uzņēmumu menedžeris. Tāpēc valsts uzņēmumu kotēšanas kontekstā biržā uzskatu, ka jautājums – daļēji vai pilnīgi kotēt – joprojām būtu apspriežams. Protams, skolas, slimnīcas, cietumi un stratēģiskie objekti ir atsevišķs stāsts. Tiem jāpaliek valsts pārvaldībā. Taču, ko var darīt privātais kapitāls, tas ir jādara tieši privātajam kapitālam. Pretējā gadījumā, un to mēs redzam Latvijā un citās valstīs, nākas saskarties ar daudzām motivācijas problēmām un citiem negatīvi ietekmējošiem faktoriem, jo valstij kā pārvaldītājai tādu ir daudz.
Jāpiebilst, ka arī stratēģiski svarīgo uzņēmumu gadījumā būtu skaidri jādefinē mērķi un ilgtermiņa vīzija, kāpēc valsts interesēs ir kādu konkrētu uzņēmumu saglabāt savās rokās. Viens piemērs ir enerģijas nozare, lidostas, kur arguments ir ģeopolitiskie un drošības apsvērumi.
Pārkāpumi un sods
Otrkārt, sodīšana par pārkāpumiem Latvijas kapitāla tirgū joprojām nedarbojas pietiekami efektīvi, un tas ir slikts reputācijas signāls par mūsu tirgu. Likumi valstī ir labi, arī regulatora kapacitāte pietiekama. Jāatzīst, ka ir pozitīvi soļi arī šajā jomā. Taču investoriem joprojām nav pilnas pārliecības, ka tiek darīts viss iespējamais, lai pieņemtos likumus ievērotu.
Šeit problēma atduras tiesu sistēmā, kur vairāku acīmredzamu pārkāpumu lietu virzība ir apstājusies bez notiesājoša spieduma. Ja tirgus dalībniekiem ir acīmredzami skaidrs, ka ir ietekmēta kāda uzņēmuma akciju cena un izdarīts nopietns reputācijas trieciens visam tirgum, tad tiesas piemērots sods par šādu rīcību būtu labs signāls investoriem – šāda rīcība mūsu tirgū netiek pieļauta.
Tas palielinātu ticību Latvijas tirgum kā juridiski spēcīgai struktūrai un ierobežotu turpmākos iespējamos kapitāla tirgus pārkāpumus.
Tagad par pozitīvo
Taču nezīmēsim tikai pelēkās krāsas. Manā skatījumā, pēdējā laika pozitīvā tendence ir Latvijā radītie un globāli strādājošie inovatīvie uzņēmumi. Te minami vairāki labi piemēri – "iPhone Photography School", " Sonarworks", "Nordigen" un citi. Manuprāt, šādiem uzņēmumiem Latvijas birža varētu būt kā platforma, pirmais atspēriena punkts, kas ļautu kāpt tālāk, attīstīties un veiksmīgi iekarot globālo tirgu. Un, iespējams, jau tālāk kotēties Ņujorkas biržā.
Labs piemērs inovatīvo uzņēmumu piesaistei biržā ir Izraēla, kur ir ļoti aktīvs kapitāla tirgus un tajā piedalās daudz jaunuzņēmumu.
Lai to veicinātu, Latvijā būtisks ir valsts atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas var izpausties gan kā mazāks nepieciešamās obligāti sniedzamās informācijas daudzums, ienākot biržā, gan arī finansiāls atbalsts no valsts, lai sagatavotu nepieciešamos dokumentus startēšanai biržā.
Esmu pārliecināta, ka tieši šis solis – inovatīvu, mūsdienīgi domājošu jaunuzņēmumu ienākšana Latvijas kapitāla tirgū – varētu piesaistīt ārvalstu investorus un tirgus kļūtu aktīvāks. Protams, arī šeit ir būtiski izpildīt iepriekš minētos mājasdarbus.
Sacenšamies ar kaimiņiem?
Nē. Meklējot risinājumus kapitāla tirgus attīstībai, šis noteikti nav gadījums, kad sacensties ar igauņiem vai lietuviešiem. Investori pārsvarā Baltijas tirgu un iespējas šeit ieguldīt uzlūko kā vienotu kopumu. Konkurence īsti neeksistē, jo investoru acīs mēs esam viens Baltijas tirgus. Viņi skatās uz konkrētiem uzņēmumiem. Un ilgtermiņa attīstības vīziju tajos, nevis plānu tikai līdz nākamajām vēlēšanām.
Biržā noteikti ir jāiet gan valsts uzņēmumiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Bet pirms tam sistēma ir jāsakārto, lai tirgum radītu labāku augsni, kur augt un dot augļus arī Latvijas ekonomikai kopumā.