Gadiem atliktās un nerisinātās finanšu problēmas ir šo rādītāju tiešs cēlonis. Var jau taisnoties, ka mums ar ražošanu un tautsaimniecību neveicas un 4% no IKP medicīnai tā arī paliek sapnis. Bet kas traucē novākt finansiālo slieksni kaut vai tikai primārajai veselības aprūpei, koncentrējot valsts līdzekļus medicīnas pamatiem?
Praksē ir vērojama pilnīgi pretēja rīcība - tiek ieviesta maksa par speciālajām receptēm, sadalīts finansējums atbilstoši diagnozēm, it kā slimnieks iepriekš varētu zināt diagnozi un no tās izrietošo maksājumu. Tieši neziņa par maksājuma lielumu visbiežāk pacientu attur no laicīgas ārsta palīdzības meklēšanas. Mazo algu un pensiju dēļ cilvēki nespēj veidot uzkrājumus un vizīte pie ārsta tiek atlikta līdz algai vai pensijai. Reizēm šis laiks ir liktenīgs.
Kopš tā brīža, kad Latvijā reāli pastāvēja bezmaksas medicīna (pacienta nodeva bija 50 santīmi), budžets veselības aprūpei pieaudzis aptuveni trīs reizes. Arvien biežāk izskan jautājums: kur paliek šī nauda? Jā, daļu ir paņēmusi inflācija, kredīti bankām par ēku renovācijām, aparatūru iegāde un jaunu slimnīcu celtniecība, bet pārējo ir paņēmušas jaunās tehnoloģijas medicīnā. Jaunās tehnoloģiskās iekārtas visās valstīs nepārtraukti sadārdzina medicīnu un piespiež valdības vērtēt savas varēšanas robežas.
Mēs Latvijā brīvības skurbulī pārvērtējām savu varēšanu un nu vairs jau gadiem nespējam definēt "minimālo pakalpojumu grozu". Patiesībā "grozs" nemaz nestāv uz zemes, bet arī to mēs neredzam. Ar skoču mēģinām uzlikt labojumus, bet patiesībā tas ir tikai skoča kamols. Diemžēl arī Veselības ministrijas izstrādātās "Sabiedrības veselības rīcībpolitikas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam" nerisina sabiedrības sociālās noslāņošanās problēmas un nepielāgo tām mūsu medicīnas sistēmu.
Tāpēc mēs, grupa ārstu, piedāvājam sabiedrībai savu risinājuma variantu, kas būtu sabalansēts pašreizējā sociāli ekonomiskajā situācijā. Protams, šīs ir tikai vadlīnijas, kuras ar precīziem aprēķiniem un datiem būtu vēl koriģējamas.
Mūsu skatījumā veselības aprūpes sistēmas mērķis ir nodrošināt taisnīgu un visiem pieejamu veselības aprūpi, brīvību pacienta izvēlei. Pacientam veselības aprūpe finansiāli sāksies no nulles ar valsts apmaksātu medicīnu, tā būs vienkārša un lēta. Griestus šai sistēmai veidos valsts finansiālās iespējas. Līdztekus valsts apmaksātai medicīnai attīstīsies maksas medicīna, kas pielietos jaunākos medicīnas sasniegumus. Bezmaksas jeb valsts apmaksāto medicīnu iegūsim, pilnveidojot pašreizējo sistēmu un no tās izņemot dārgās tehnoloģijas gan diagnostikā, gan ārstēšanā. Atbrīvosies daudz līdzekļu, kurus varēs novirzīt pacienta iemaksu segšanai. Ir vērts pieminēt, ka, piemēram, rentgenogramma divās projekcijās maksā aptuveni 10 Ls, kamēr kompjūtertomogramma 60 Ls, bet magnētiskā rezonanse 70 Ls. Apendektomija ar parasto konvenciālo pieeju maksā 66 Ls, bet ar laparoskopu - 320 Ls.
Par medicīniski pamatotu vajadzību izmantot dārgās tehnoloģijas arī bezmaksas medicīnā lems ārstu konsīlijs. Pilnīgāk jāizstrādā ārstēšanas vadlīnijas, lai tās būtu pēc iespējas ar mazākām izmaksām virzītas uz mērķi - pacientu veselību. Veselības aprūpes pamatā saglabāsies valsts apmaksāti ģimenes ārsti. Bezmaksas medicīnu apmaksās valsts visos trīs līmeņos, lai arī cilvēks bez līdzekļiem ar laikus uzsāktu ārstēšanu atgūtu veselību un nepapildinātu mirušo un invalīdu skaitu, bet šī medicīna būs relatīvi vienkārša un lēta.
Vajadzētu atgriezties pie medicīnas finansējuma no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). 6-10% no katra maksātā IIN jāiezīmē un jānovirza uz speciālu fondu vai arī pašreizējo Veselības norēķinu centru (VNC), kurā jāizveido katram maksātājam individuālu uzkrājošu kontu. Kontam būtu piesaistīta norēķinu karte ("veselības karte"), kuru izmantotu norēķinos par maksas medicīnas pakalpojumiem. Tāpat visīsākajā laikā būtu jāievieš e-medicīna, kā arī jāekonomē uz pārvaldes iestāžu un dažādu aģentūru rēķina, līdzekļus novirzot mediķu atalgojumam. Skaidrs ir viens - ja nebūs mediķu, nebūs arī medicīnas.
Jāievieš medicīnas pakalpojumu publiskā pārvaldījuma institūcija novados, kas vērtētu un prasītu uzlabojumus veselības aprūpē, kā arī koordinētu ģimenes ārstu prakšu darbu - dežūrārstu un speciālistu atvaļinājumu grafiku.
Valsts apmaksāto medicīnu saņems ikviens valsts iedzīvotājs, tiks likvidētas pacienta nodevas un iemaksas. Veselības aprūpes pamatā saglabāsies ģimenes ārstu institūcija kā padomdevēji un ārstēšanas procesa uzsācēji - ar valsts apmaksātām praksēm un no padarītā darba atkarīgām algām ārstiem un palīgiem. Ģimenes ārsts kontrolēs un vadīs slimnieka ārstēšanās procesu gan bezmaksas, gan maksas sistēmā, izrakstīs valsts kompensētos medikamentus un sekos vakcinācijām un profilaktiskajām apskatēm, kā arī valsts skrīninga programmai. Ģimenes ārsts būs atbrīvots no naudas dalītāja funkcijām. Slimniekam būs brīvas izvēles iespējas un tas varēs arī tieši doties pie vajadzīgā speciālista.
Sekundāros medicīniskos pakalpojumus saņems pie valsts apmaksātiem speciālistiem poliklīnikās un slimnīcu ambulatorajās nodaļās (parasti pašvaldību SIA). Šie speciālisti varētu atrasties arī vienā iestādē ar maksas pakalpojumu sniedzējiem, tikai nodalītās telpās. Šeit izmantos tikai vienkāršas un zemu izmaksu tehnoloģijas: analīzes, rentgenu, ultrasonoskopiju, endoskopijas u.tml. Dārgās izmeklēšanas metodes tiks kvotētas un iepirktas no maksas medicīnas iestādēm pēc ārstu konsīlija lēmuma. Saglabāsies valsts finansējums bērnu, onkoloģisko, infekciju, tuberkulozes, AIDS, lepras, psihisko slimību un narkoloģijas slimnieku ārstēšanai, kā arī rehabilitācijai.
Terciālos medicīnas pakalpojumus saņems pēc kvotu principa reģionālās slimnīcās vai atsevišķās nodaļās. Dārgās kardioloģiskās procedūras un operācijas, kā arī endoprotezēšanu un orgānu pārstādīšanu veiks tikai kvotu atļautās robežās un pēc ārstu konsīlija lēmuma. Jāveic šo ārstēšanas metožu izcenojuma audits. Valsts apmaksās neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbību, bet šeit izmantos arī jaunākās tehnoloģijas.
Bezmaksas medicīnas finansējuma avoti. Pirmkārt, pamatu veidos ienākumi no IIN un sastādīs 70% no medicīnai novirzītajiem līdzekļiem un ar to segs ārstēšanas un diagnostikas izdevumus, kā arī bezmaksas medikamentus. Otrkārt, akcīzes nodoklis no alkohola, tabakas un E tipa vielām, krāsvielām un konservantiem bagātiem saldumiem. Treškārt, ziedojumi no juridiskām, fiziskām personām u.c. galvenokārt dārgo tehnoloģiju un medikamentu lietošanai.
Kādi būs šīs sistēmas ieguvumi? Drošības sajūta katram valsts iedzīvotājam, jo pastāvēs valsts garantēta medicīniskā palīdzība neatkarīgi no citiem apstākļiem. Cilvēkiem nav finansiālā sliekšņa, lai kontaktētos ar mediķi. Samazināsies ielaisto slimību skaits, laikus atklās onkoloģiskās saslimšanas un tas samazinās ārstēšanas izmaksas. Izzudīs birokrātiskie šķēršļi - trūcīgo un mazturīgo izziņas, ģimenes ārstu nosūtījumi utt. Samazināsies administrēšanai tērētie līdzekļi, pārskatāmāka un vienkāršāka kļūs finanšu plūsma.
Maksas medicīna sāksies ar sekundāro līmeni. To veidos sekundārā līmeņa ambulatorās un stacionārās iestādes un tālāk terciālā līmeņa dienas stacionāri un slimnīcas. Šeit strādās augsti profesionāli ārsti, izmantojot jaunākās pieejamās tehnoloģijas. Īpašuma formas - valsts, pašvaldību un privātā.
Finansējums maksas medicīnai tiks nodrošināts ar slimnieka personīgajiem līdzekļiem, brīvprātīgo veselības apdrošināšanu un IIN maksājumiem. No katra nodokļu maksātāja IIN veselībai novirzītā finansējuma 30% (70% aiziet valsts medicīnas uzturēšanai) apmērā ieskaita paša nodokļu maksātāja medicīnas pakalpojumiem domātā kontā. Kontu apsaimniekošanu uztic kādai valsts bankai vai iestādei. Līdz ar to katram nodokļu maksātājam izveidojas konts, kurā no katra mēneša IIN tiek ieskaitīta nauda. Banka vai iestāde izsniedz "veselības karti", kuru var lietot tikai norēķinos par medicīnas pakalpojumiem. Cilvēki, kuri maz slimo, mūža garumā uzkrātu ievērojamas naudas summas. Pašreizējās krīzes apstākļos, kad vidējā alga ir 440 Ls, IIN ir 95,82 Ls, no kura pirms dažiem gadiem 20% novirzīja medicīnai, tas ir 19,60 Ls, bet 30% no tās individuālajā kontā (5,75 Ls), kopā gadā 69 Ls jeb 6% no visa IIN.
Protams, šeit IIN maksātāju skaits un arī iemaksātā nodokļa lielums ienesīs korekcijas. Bērniem būtu vēlama dotācija no budžeta vienam no vecākiem, kuram jau ir nodokļu grāmatiņā fiksētas atlaides. Pensionāru maksāto IIN vēlams būtu pilnībā pārskaitīt uz "veselības kartes" kontu. Kontu varētu papildināt arī tieši, piemēram, bērnu dāvinājums vecākiem. Konta atlikumu varētu mantot.
Kādi būs maksas medicīnas ieguvumi? Maksas medicīna tiks bāzēta uz komerciāliem (tirgus) principiem, kuru noteiks medicīnas pakalpojumu piedāvājums un pieprasījums. Samazināsies dažu medicīnas pakalpojumu cenas. Ar lobiju palīdzību medicīnā nevarēs iegūt vieglu peļņu no valsts budžeta. Cilvēki būs ieinteresēti veselīgā dzīves veidā; ja ne visi, tad vismaz apzinīgā sabiedrības daļa.
Samazināsies ēnu ekonomika, jo iedzīvotāji būs motivēti maksāt nodokļus - beidzot nodokļu maksātājs saņems kaut ko vairāk nekā nodokļu nemaksātājs. Tā rezultātā palielināsies arī kopējais veselības budžets abās sadaļās (gan valsts apmaksātā, gan maksas). Būs atvērts ceļš progresam un nākotnē varētu būt pilnīga bezmaksas medicīna.
Mediķi un pacienti ir noguruši no veselības aprūpes sistēmas nepārtrauktās lāpīšanas, kas diemžēl ar katru gadu tikai pasliktina veselības aprūpi. Tāpēc mēs, ārstu grupa, ar saviem priekšlikumiem griežamies pie sabiedrības un valsts pārvaldes kopumā, lai kopīgi rastu problēmu risinājumu un veselības aprūpi ievirzītu stabilā gultnē ar ilglaicīgas attīstības iespējām.