"Krimināllikums atšķirībā no ģimenes, ir pārejošs. Kas šodien noziegums, tad rītdien nodarījums bez nozieguma sastāva." "Neklausīt vecākus vai nemīlēt bērnus ir sliktāk kā neklausīt Krimināllikumu". "Ir muļķība neredzēt, ka ir augstākas un stabilākas vērtības par Krimināllikumu".
Šīs ir Latvijas advokatūras pīlāra Andra Grūtupa pērles "Rīgas laika" jūlija numurā. Pīlāru bija sadusmojusi čehu mātes rīcība, policijai izdodot savu 20 gadus veco dēlu, ko viņa bija atpazinusi videoierakstā aplaupām "Macdonalds" restorānu. Savā apcerē par šo gadījumu advokāts ar visu sirdi gremdējas padomju gadu stukaču laikos, kad vīrs liecinājis pret sievu, bērns pret māti un tā tālāk un tas radījis sabiedrības pagrimumu un visu pārējo fui, kas kropļo mūsu attiecības joprojām.

Esmu padomju laikos nodzīvojis veselus 16 gadus, taču man bez šiem laikiem vēl ir atmiņā Mario Pjuzo. Šī rakstnieka daiļradi caurvij "omerta" likums jeb liegums klanu piederīgajiem sadarboties ar policiju. Sicīlijas pakalnos bija neiedomājami, ka kāds cilvēks varasiestādēm atklātu radinieka, kaimiņa un kur nu vēl mafijas vadoņa darbus, nedarbus vai nodomus. Ļautiņi turēja ciet mutes, bolīja acis un tas viss bija varonīgi, forši un tieši tā kā vajag, līdz kamēr nožmiedza viņus pašus un tad piederīgie policijai atkal bolīja acis.

Nu uz ko tad tagad aicina Grūtups, par nodevību dēvēdams informācijas sniegšanu policijai nozieguma atklāšanai ? Tak lielākā daļa visa policijas darba balstās uz oficiāliem vai mazāk oficiāliem ziņojumiem. Tiesībsargi visā pasaulē cenšas iedrošināt cilvēkus sadarboties, stāsta cilvēkiem, ka atklātība – tas ir prestiži, pilsoniski un godīgi. Bet ko Grūtups – fui nē, tas ir nodevīgi, muļķīgi un pē.

Un tagad es vēl nesaprotu, ko lai dara ar gadījumiem, kad tēvi seksuāli izmanto bērnus, kad vīri sit sievas un mazdēliņš vecmāmiņai izspiež pēdējo latu. No "Rīgas laikā" izlobāmās Grūtupa vērtību skalas izriet, ka tā kā tas notiek ģimenē, tad jāieņem ūdens mutē un nekādi nedrīkst kļūt par ģimenes nodevēju. No zināma skatu punkta to arī varētu atbalstīt, jo tad tiesām būtu mazāk darba un policija varētu ķerties pie "īstām lietām". Bet kurš tad aizsargās izmantoto bērnu, piekauto sievu un nomocīto vecmāmiņu ?

Ja tā kārtīgi izlasa Grūtupa apceri, tad nevar palaist garām, ka viņš cita starpā valsts cīņu ar korupciju pielīdzinājis cīņai ar spekulāciju padomju gados, sakot – Krimināllikumā ierakstītās nelikumības ir atkarīgas no tā, kas pie varas.

Ir teorija, ka korupcija ir ekonomikas dzinējspēks. Daži ekonomisti apgalvo – nekas nekustēsies, ja visi ierēdņi nebūs ieinteresēti kaut ko bīdīt. Īpaši populāra šī ideja ir nekustamā īpašuma projektētāju un citu izmanīgu ļautiņu vidū. Cita lieta, ka intelektuāļu aprindas nekad neatļāvās to tā klaji atbalstīt. Tādēļ varbūt Grūtups uzskatāms par varoni, kas "Rīgas laikā" lietas sauc īstajos vārdos ?

Es jau ticu, ka mēs visi esam brāļi un māsas un labi cilvēki un ka arī Andris Grūtups ir labs cilvēks un norejot nabaga godprātīgu čehu pilsoni, centies provocēt uz diskusiju tādus vientiesīgus sabiedrības locekļus kā mani. Ja tā nebūtu, es varbūt sāktu domāt, ka šis talantīgais un pieredzes bagātais advokāts ir tumsonis, kas aicina mūs atgriezties viduslaikos un nepakļauties likumīgai varai, tādējādi pārkāpdams ne vienu vien Drošības policijas kompetencē esošu likuma pantu.

Šobrīd caur valdošās koalīcijas rokām ļoti negribīgi kustas likums, kas atļauj atlaist sodu tiem bandītiem, ar kuru palīdzību cietumā iesēdinātu "smagākus" neliešus. Man jau gribētos cerēt, ka šai valstī uzvarēs šo likuma autoru idejas, nevis Grūtupa publikācijā paustie mafiozie uzskati.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!