"Cambridge Analytica" skandāls par nelikumīgu personas datu saņemšanu no "Facebook", lai ietekmētu vēlēšanu rezultātus, ir kārtējais pierādījums, ka ir steidzami jāievieš digitālo platformu pārvaldība.
Lai izmantotu visu izaugsmes, nodarbinātības un tehnoloģiju attīstības potenciālu, digitālajai revolūcijai ir nepieciešama brīvība. Taču nevajadzētu aizmirst, ka mūsu liberālajās demokrātijās brīvībai ir jāiet roku rokā ar atbildību.
Līdz šim ne vienmēr tā ir bijis. Ne tikai straujās digitālo lietotņu attīstības dēļ, bet arī kļūdainas ideoloģiskās koncepcijas dēļ, jo tā normatīvo regulējumu kā tādu uzskata par attīstību bremzējošu. Līdzīgi kā pagājušā gadsimta sākumā, lai nebremzētu automobiļu izplatīšanos, būtu vajadzējis atteikties no ceļu satiksmes noteikumu ar sodiem un luksoforiem ieviešanas.
Īstenībā pareizi noteikumi ir pamats līdzsvarotai attīstībai, kur personu un tirgus aizsardzība rada uzticību un ir investīciju, tehnoloģiju un izaugsmes virzītājspēks.
Platformām, kas pēc būtības darbojas kā izdevēji, ir arī jābūt atbildīgām par publicēto saturu. Tās nevar atļauties nesodīti izplatīt bērnu pornogrāfijas materiālus, nelegāli tirgoties ar ieročiem, izplatīt radikalizējošus vēstījumus un teroristisku propagandu, rasu naidu, tirgot viltojumus vai vēstīt atklāti melīgu informāciju.
Izsakoties vispārīgāk, tīmekļa gigantiem ir jāpakļaujas tiem pašiem noteikumiem par darba ņēmēju aizsardzību, privātumu, patērētājiem, pārredzamību, nodokļiem vai intelektuālo īpašumu, kas attiecas uz citiem uzņēmumiem. Tas jādara arī tādēļ, lai nodrošinātu godīgu konkurenci ar tradicionālajiem uzņēmumiem. Pareizi konkurences noteikumi nodrošina darbojošos iekšējo tirgu bez šķēršļiem un dominējoša stāvokļa izmantošanas, kas kaitē maziem un vidējiem uzņēmumiem un patērētājiem.
Tiešsaistes platformas nevar aizstāt valstis, pieprasot nodevas un ieviešot piekļuves tiesības, paši nemaksājot nekādus nodokļus. Pilsoņi pieprasa taisnīgu nodokļu politiku. Taču dažas valstis šo uzņēmumu piesaistīšanai — lai arī pašas gūst labumu no Eiropas iekšējā tirgus — piemēro tiem smieklīgus, neslēpti netaisnīgus nodokļus. Tādā veidā tās kaitē citām valstīm, kuras ir spiestas kompensēt negūtos ieņēmumus, palielinot nodokļus vai samazinot sociālo pakalpojumu klāstu. Tāpēc tīmekļa gigantiem ir jāpiemēro nodokļi tur, kur tiek radīta pievienotā vērtība, kā to ir ierosinājis Parlaments un Komisija; proti, kur tiek pasūtītas reklāmas, pārdoti dati, kur tiek aplūkots viņu piedāvātais saturs, tiek veidoti kontakti vai notiek darījumi.
Pareizi noteikumi nozīmē arī atrast pareizo līdzsvaru starp lietotāju brīvību un viņu privātās dzīves aizsardzību. Nav pieņemami, ka par piekļūšanu tiešsaistes lietotnēm ir jāmaksā ar atteikumu no privātuma. "Facebook" un "Cambridge Analytica" skandāls atgādina, ka politika ir pienākums rūpēties, lai izvairītos no ļaunprātīgas izmantošanas; bet tas arī paver iespēju atgādināt iedzīvotājiem, ka ES tos jau aizsargā. Esam privātuma aizsardzības līderi. Šā gada 25. maijā stāsies spēkā jauni Eiropas noteikumi, kas cita starpā nodrošina tiesības tikt aizmirstam, tiesības būt aizsargātam pret nepieprasītu reklāmas materiālu saņemšanu, tiesības zināt, kad ir noticis personas datu apstrādes pārkāpums un kā tie tiek izmantoti.
Lai apspriestu šīs tēmas ar uzņēmējiem un iestādēm, esmu nolēmis kopā ar Eiropas digitālās ekonomikas un sabiedrības komisāri Mariju Gabrielu rīkot augsta līmeņa konferenci, kas notiks 25. aprīlī Parlamenta plenārsēžu zālē.
Notikušais ar "Cambridge Analytica" mums liek saglabāt modrību. Mums ir jāpieprasa visi vajadzīgie paskaidrojumi par Eiropas pilsoņu datu iespējamo izmantošanu vēlēšanu rezultātu manipulācijām, sākot no referenduma par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Tāpēc esmu uzaicinājis Marku Zakerbergu personiski ierasties Eiropas Parlamentā, lai sniegtu atbildes 500 miljoniem eiropiešu. No viņa sagaidu pilnīgu sadarbību, lai atjaunotu mūsu pilsoņu uzticību.
