Uz daudzu Rietumvalstu vadītāju fona sevišķi pozitīvi ir izcēlies Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš, tiekoties ar Vladimiru Putinu, ir nosaucis lietas īstajos vārdos: "Man vienmēr ir bijušas brīnišķīgas attiecības ar ārzemju žurnālistiem, ar nosacījumu, ka tie patiešām ir žurnālisti. Politiskajiem līderiem ir atbildība par lēmumu pieņemšanu, tiem ir jārunā patiesība. Kad ziņu organizācijas izplata apmelojošu informāciju, tad tie vairs nav žurnālisti, bet ietekmes aģenti. Šo prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā "Russian Today" un "Sputnik" ir bijuši šādi ietekmes instrumenti, kas periodiski izplatīja melus par mani un manu kampaņu. (..) Mēs teiksim patiesību: "Russia Today" un "Sputnik" rīkojās nevis kā profesionāli preses un žurnālistikas darbinieki, tie vienkārši darbojās kā ietekmes aģenti, propagandas un melu izplatītāji." Tā Francijas prezidents 2017. gada 29. maija preses konferencē Vladimira Putina klātbūtnē raksturoja "RT" un "Sputnik", komentējot akreditācijas liegumu savos vēlēšanu štābos minētajiem Krievijas "medijiem".

Mūsdienu interneta vide ir pārsātināta ne tikai ar meliem un viltus ziņām (fake news), bet arī agresīvu provokatoru un troļļu darbību, ko iespējams novērot ziņu komentāru sadaļās. Televīzijā un internetā arvien biežāk varam redzēt "žurnālistus", kas īsti nenodarbojas ar žurnālistiku. Žurnālistikas ētika tiem ir svešs jēdziens.

Par apmelošanas kampaņas upuri šādos "medijos" ir kritis ne tikai E. Makrons. Apmelošana, turklāt plašā apjomā, jau daudzus gadus tiek vērsta arī pret Latvijas valsti, tās sabiedrību, neatkarību un vērtībām. Ņemot vērā pret Latviju vērsto apmelošanas un troļļošanas kampaņu apmērus, to koordināciju un saturu, ir pamats uzskatīt, ka šādas aktivitātes nav nejaušība vai vienkārši žurnālistu nekompetences sekas (kaut arī noteiktos gadījumos tā rada labvēlīgu augsni maldināšanai), bet gan mērķtiecīgas Krievijas politikas sastāvdaļa, kas ir vērsta pret mūsu valsti un tās sabiedrību.

Ir svarīgi atšķirt kritiku no apmelošanas. Valdību rīcības un politikas kritika ir normāla parādība un apsveicama darbība demokrātiskās valstīs, tieši tādēļ vārda brīvības garantēšana ir jebkuras modernas demokrātijas neatņemama sastāvdaļa. Vienlaikus kritikai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem – tai ir jābūt konstruktīvai un uz faktiem balstītai, vērstai uz reālu trūkumu un netaisnības atklāšanu, tādējādi izraisot veselīgu diskusiju par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Savukārt maldināšana, kuras piemēri tiks demonstrēti tālāk tekstā, pilnībā atšķiras no kritikas tās klasiskajā izpratnē. Melu kampaņa, viltus faktu un priekštatu kultivācija atsevišķos "medijos" un portālos ir vērsta uz Latvijas sabiedrības šķelšanu, naida un agresijas kurināšanu, uzticības graušanu valstij un tās institūcijām.

Šīs ikmēneša rubrikas mērķi ir: 1) demonstrēt lasītājiem Latvijā, kādi vēstījumi tiek izmantoti Latvijas un citu valstu sabiedrības maldināšanai; 2) norādīt, kādas maldināšanas metodes tiek izmantotas sabiedrisko un politisko procesu ietekmēšanai Latvijā; 3) vairot Latvijas iedzīvotāju kritiskās domāšanas spējas un līdz ar to mazināt Krievijas (un arī Latvijas vietējo) maldinātāju darbības ietekmi.

Maldināšana: Latvijas gadījums. Nr. 1 (2017. g. jūnijs)

Maldināšana: 2017. gada 4. martā portālā RUBALTIC.RU publicētā rakstā "ES ir atzinusi Baltijas valstu ekonomikas par nekonkurētspējīgām" tiek apgalvots, ka Eiropas Savienība, kā jau parasti, trīs Baltijas valstis izvieto Eiropas reģionu konkurētspējas indeksa beigās. Tiek uzsvērts, ka Baltijas valstu un pārējās Eiropas attīstības līmeņa izlīdzināšanās nenotiek – Baltijas valstis joprojām atpaliek no vidējiem ES rādītājiem. Raksta beigās autors papildus vēl piemin "Eurostat" pētījumu par demogrāfisko situāciju Eiropā, kurā minēts, ka Latvijas iedzīvotāju skaits tuvākajās desmitgadēs samazināsies par 31%, un nonāk pie secinājuma, ka Baltijas valstis nav konkurētspējīgas – tām nav nākotnes un perspektīvu. Baltijas valstis globālajā pasaulē ir zaudējušas konkurenci, turklāt pilnībā un neatgriezeniski.[1]

Atspēkojums: RUBALTIC.RU savā rakstā atsaucās uz pētījumu "The EU Regional Competitiveness Index 2016".[2] Latvija patiešām ieņem 191. vietu no 263 Eiropas reģioniem un joprojām ir zem ES vidējā līmeņa, tomēr rakstā netiek minēts, ka Latvija ir uzlabojusi savu sniegumu konkurētspējas reitingā, kas ir norādīts pētījumā. Raksta autors apzināti vai nezināšanas dēļ izdara secinājumus, kas balstās uz loģisku kļūdu. Te ir nepieciešams papildu paskaidrojums. Reģionālais konkurences indekss parāda reģiona spēju piedāvāt pievilcīgu un ilgtspējīgu vidi, kur uzņēmumiem un iedzīvotājiem dzīvot un strādāt. No pētījuma izriet, ka Baltijas valstis ir mazāk konkurētspējīgas nekā, piemēram, Vācijas reģioni. Savukārt raksta autors izdara secinājumu, ka Baltijas valstis ir nekonkurētspējīgas pēc būtības vai arī nekonkurētspējīgas globālā līmenī.

Runājot par indeksiem, ja apskata citus globālos indeksu pārskatus, tad no tiem var secināt, ka Latvijas rādītāji ir diezgan tālu no katastrofāliem. Globālajā konkurences indeksā (nejaukt ar ES reģionālo konkurences indeksu) Latvija ieņem 46. vietu pasaulē.[3] "Doing Business" reitingā Latvija ieņem 14. vietu (6. vieta ES valstu vidū).[4] "Forbes" veidotajā biznesam labāko valstu sarakstā Latvija ieņem 25. vietu.[5]Apgalvojums par Baltijas valstu un pārējās Eiropas attīstības līmeņa izlīdzināšanās neesamību ir klaji meli. Kā piemēru var minēt Latvijas iekšzemes kopprodukta rādītāju uz vienu iedzīvotāju attiecībā pret ES vidējo. 2004. gadā, iestājoties ES, tas ir bijis ap 46,5%[6] no ES vidējā līmeņa, savukārt 2015.gadā jau 66%[7].

Šādos un līdzīgos rakstos Latvija parasti tiek attēlota kā neizdevusies valsts (failed state), kas neatgriezeniski nolemta bojāejai. Salīdzinājumi tiek veikti tādā veidā, lai Latvija (vai Baltijas valstis) vienmēr izskatītos acīmredzami sliktāk, piemēram, pret ES vai citām Rietumvalstīm, kas objektīvu apsvērumu dēļ pārspēj Latviju iepriekš minētajos rādītājos. Savukārt jebkuri Latvijas sasniegumi vienmēr tiek ignorēti.

Maldināšana: Vēl viena ziņa par Latvijas ekonomiskajām grūtībām publicēta 2017. gada 12. martā portālā "Ekonomičeskoje obozrenije" rakstā "Baltieši ir savilkuši jostas – cenas produktiem ir sasniegušas maksimumu". Rakstā tiek apgalvots, ka Krievijas kontrsankciju (produktu embargo) rezultātā pārtikas produktu cenas ir pieaugušas līdz pat 30%. Pazaudējot Krievijas tirgu, Latvijas lauksaimnieki nolēma paaugstināt cenas vietējā tirgū, lai varētu segt savus zaudējumus.

Atspēkojums: Izlasot šo rakstu, rodas iespaids, ka Krievija ir vienīgā valsts, uz kuru tiek eksportēta Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcija, un Krievijas kontrsankcijas ir pilnībā sagrāvušas Latvijas visnozīmīgāko industriju. Krievijas kontrsankciju ietekmes uz Latvijas ekonomiku pārspīlēšana šobrīd ir viena izplatītākajām maldināšanas tēmām. "Eurostat" dati gan liecina, ka Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ir palielinājies par 71 miljonu EUR jeb 3,4%, industrijai atrodot citus noieta tirgus. Un vēl viens interesants fakts – Krievija, neskatoties uz produktu embargo ieviešanu, joprojām ir nozīmīgākā Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta galamērķa valsts, uz kuru 2016. gadā tika eksportēti 18% no kopējās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtības.[8]

Vienlīdz kļūdains ir apgalvojums par preču cenu kāpumu pieprasījuma krišanās dēļ. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka cenu kāpums visām patēriņa preču kategorijām uz 2017. gada maiju nepārsniedza 1,7%.[9] Turklāt pārtikas cenu palielināšana līdz pat 30% ES vienotā tirgus apstākļos nozīmētu, ka mūsu lauksaimnieki neko vispār nevarētu pārdot – viņi vienkārši nevarētu konkurēt ar citu ES valstu lauksaimniekiem.

Maldināšana: 2017. gada 1. februārī vietnē "Youtube" publicētais video "Kas ir Latvijas galvenais ienaidnieks?" (PIK FM raidījums "Par neatkarīgu Latviju"), kurā Einārs Graudiņš un Aleksandrs Gapoņenko skaidro, ka savas vizītes laikā Rīgā 4.–6. novembrī Ķīnas Tautas Republikas premjers Lī Kecjans neatveda uz Latviju 7 miljardu eiro investīciju piedāvājumu Drošības policijas izteikumu dēļ. Kā apgalvo E. Graudiņš un A. Gapoņenko, DP nedēļu pēc Li Kecjana vizītes paziņoja, ka ir aizturējusi 8 valsts ierēdņus, kas ir spiegojuši ("sļivaļi informāciju" – nopludinājuši informāciju) ĶTR labā. Tieši tādēļ Li Kecjans (vēl pirms DP publiskā paziņojuma) apvainojās, nepiešķīra Latvijai 7 miljardu investīcijas un aizbrauca prom.[10]

Atspēkojums: Jāsāk būtu ar to, ka A. Gapoņenko pastāvīgi sauc Ķīnas prezidentu Sī Dziņpiņu par Ķīnas premjeru, turklāt neviens no sarunu biedriem nelabo A. Gapoņenko kļūdu, kas jau liecina par A. Gapoņenko un pārējo sarunu biedru informētību par aprakstīto situāciju. A. Gapoņenko minētā informācijas noplūde uz ĶTR patiesībā ir atsauce uz 2016. gada 27. novembra raidījumu "Nekā personīga", kurā tiek runāts par astoņu valsts iestāžu darbinieku Ķīnā ražoto tālruņu slepenu pieslēgšanos un datu pārraidi uz Ķīnas serveriem. Turklāt, kā min IT drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" eksperti, telefoni ir sazinājušies ar Ķīnas serveriem bez saimnieku ziņas. "Cert.lv" eksperti piebilst, ka Latvija nav Ķīnas spiegošanas mērķis, savukārt ierīces te nokļuvušas bez īpaša nodoma.[11]

Atgriežoties pie Li Kecjana, jāmin, ka nevienā oficiālajā vai mediju avotā (nedz Latvijas, nedz ĶTR, nedz arī kādas citas valsts) netiek minēts, ka Li Kecjans atveda 7 miljardu eiro investīciju piedāvājumu, kas ir domāts tieši Latvijai, – šādi dati ir tikai A. Gapoņenko. Pirmkārt, šāda summa izskatās neproporcionāla un maz ticama, ņemot vērā, ka Ķīnas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2016. gada beigās sasniedza 76,71 miljonu eiro. Otrkārt, ĶTR premjers Rīgā piedalījās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas (16+1) piektajā samitā, kura laikā tika panākti Latvijai pozitīvi rezultāti: tika parakstītas Rīgas vadlīnijas par sadarbību starp Ķīnu un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm[12] un formāli dibināts 10 miljardus eiro (tiek plānots palielināt to līdz 50 miljardiem eiro) liels investīciju fonds ar mērķi finansēt projektus tādos sektoros kā infrastruktūra, augsto tehnoloģiju un patēriņa preču ražošana[13].

A. Gapoņenko apraksta Ķīnas premjera rīcību tā, it kā būtu personīgi piedalījies abu valstu augstāko amatpersonu sarunās un novērojis Li Kecjana reakciju. Realitātē nav informācijas par to, ka samits ir beidzies ar diplomātisko skandālu starp Ķīnu un Latviju. Pat ja pastāvētu 7 miljardu investīciju piedāvājums, viens DP komentārs nebūtu spējis izmainīt Ķīnas ilgstoši īstenoto ārpolitikas stratēģiju mūsu reģionā. Turklāt avoti liecina pretējo, samits tika novērtēts kā veiksmīgs,[14] kā piemērus var apskatīties kaut vai samita dalībvalstu ārlietu ministriju, Ķīnas–Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu investīciju fonda, kā arī globālo mediju mājaslapas par šo tēmu.

Maldināšana: 2017. gada 19. aprīlī portālā "Polit Puzzle" publicēts raksts "Latvija atzina, ka vēlas sadarboties ar Krievijas Federāciju arī turpmāk, jo bez Krievijas tā nespēs izdzīvot", kurā tiek stāstīts par Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa uzstāšanos starptautiskās transporta konferences "TransRussia 2017" 22. plenārsesijā, kurā viņš uzsvēra, ka Krievija ir svarīgs Latvijas partneris tranzīta un loģistikas jomā. Rakstā parādās arī autora komentāri, kuros tiek minēts, ka "latvieši ir atzinuši, ka bez Krievijas ir grūti" un "tieši Krievija palīdz Latvijai attīstīties daudzās dzīvībai nozīmīgās nozarēs", "Latvija Krievijas kontrsankciju rezultātā cieš smagus finanšu zaudējumus".[15]

Atspēkojums: Galvenās pretenzijas attiecas uz papildu komentāriem, kurus pievienojis raksta autors. Valsts sekretārs K. Ozoliņš min, ka Latvija kā loģistikas mezgls ir interesanta vairākiem partneriem Eiropā (tostarp Krievijai) un Āzijā. Savukārt ministrs Uldis Augulis atzīmēja, ka pārvadājumiem starp Eiropu un Āziju ir lielas perspektīvas un abu valstu (Latvijas un Krievijas) valsts uzņēmumi labi sadarbojas dzelzceļa pārvadājumu jomā. Te būtu jānošķir Latvijas amatpersonu izteikumi no raksta autora izdomājumiem.

Papildus jāpiebilst, ka Latvijas puse nekad nav apgalvojusi, ka tā nevēlas sadarboties ar Krieviju. Aktīva sadarbība ekonomikā ir vienmēr pastāvējusi abu valstu starpā. Savukārt, runājot par finanšu zaudējumiem vai Krievijas kontrsankciju efektu, nav īsti skaidrs, ko autors ar to ir domājis. Krievija īsteno pārtikas produktu embargo, tam nav tieša efekta uz finanšu jomu. Raksta autors cenšas pārspīlēt (attēlot kā katastrofālu Latvijai) Krievijas kontrsankciju efektu politisku apsvērumu dēļ. Turklāt netiek izmantotas Latvijas iestāžu datubāzes (Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Bankas, ministriju u. c.), tiek izteikti nepamatoti apgalvojumi. Kopumā gan var secināt, ka ir nepieciešams plašs neatkarīgs pētījums par sankciju efektu uz Latvijas ekonomiku, kas varētu nošķirt realitāti no interneta vidē un medijos klejojošiem mītiem.

Maldināšana: Portāla "Vesti.lv" rakstā "Ukrainā karo sievietes no Latvijas" tiek apgalvots, ka Luhanskas Tautas Republikas izlūkdienests ir atklājis, ka Ukrainas spēku pusē, vienības "Raganas" rindās, karo sievietes-snaiperes, galvenokārt no Latvijas, Lietuvas un Polijas.[16]

Atspēkojums: Šis raksts būtībā atsaucas uz Krievijā jau kopš Piedņestras un Čečenijas konfliktu laika klejojošu mītu (kas jau ir pārtapis par joku) par sieviešu-snaiperu vienību no Baltijas valstīm ar iesauku "baltās zeķubikses". Tā ir ideoloģiska klišeja, kurai nav neviena faktiska pierādījuma, taču tā tiek atkārtoti pieminēta dažādu konfliktu kontekstā NVS telpā. Nav īsti skaidrs, kāpēc tāda rakstura raksts parādās portālā, kas cenšas pretendēt uz ziņu portāla lomu. Papildus ir jāpievērš uzmanība uz vienveidīgo komentāru daudzumu šī raksta komentāros, kas rada aizdomas par organizētu troļļu darbu, kuri cenšas radīt priekštatu par absurda raksta nopietnību. Papildu komentāri ir lieki.

Sagatavoja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Arnis Latišenko.


[1]http://www.rubaltic.ru/article/ekonomika-i-biznes/03032017-es-priznal-chto-pribaltika-nekonkurentosposobna/

[2]http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/work/201701_regional_competitiveness2016.pdf

[3]http://www3.weforum.org/docs/GCR2016-2017/05FullReport/TheGlobalCompetitivenessReport2016-2017_FINAL.pdf

[4]http://www.doingbusiness.org/~/media/WBG/DoingBusiness/Documents/Annual-Reports/English/DB17-Report.pdf

[5]https://www.forbes.com/best-countries-for-business/list/#tab:overall

[6]http://www.europarl.europa.eu/latvia/resource/static/files/publikacijas/latvija-es-10-gadi_petijums.pdf

[7]http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/eiropas-savieniba-arpolitika/sabiedribas-informesana-es-jautajumos/ieguvumi-no-latvijas-dalibas-eiropas-savieniba#1

[8]https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/Parskats%20par%20LV%20arejo%20tidzniecibu%202016.pdf

[9]http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/paterina-cenas-datubaze-30155.html

[10]https://www.youtube.com/watch?v=O8o-CXpZJSQ

[11]http://www.irlv.lv/2016/11/27/valsts-iestazu-darbinieku-talruni-slepus-sutijusi-datus-uz-serveriem-kina

[12]http://china-ceefund.com/Template/news_list_12_12.html

[13]http://www.ecfr.eu/publications/summary/chinas_investment_in_influence_the_future_of_161_cooperation7204

[14]http://www.fmprc.gov.cn/mfa_eng/topics_665678/lkqfwjejssthskstltwyelsbcxxlgjhy/t1413727.shtml

[15]https://politpuzzle.ru/61350-latviya-priznalas-hochet-sotrudnichat-s-rf-dalshe-ved-bez-rossii-ej-nikak/

[16]http://vesti.lv/news/na-ukraine-voyut-zhenshtiny-iz-latvii