Savienības valstī, gluži kā Nikolaja Gogoļa Mirgorodā, viss ir jauki, sākot no mājām un mājiņām, kuras iztālēm var uztvert par siena statiņiem, un beidzot ar ūdens lāmām, kuru gan tur ir daudzreiz vairāk nekā rakstnieka skumji pelēkajās sendienās, bet tik un tā tās ir vienreizējas un neatkārtojamas. Vienai divsavienības daļai ir nafta un gāze, un kodolieroči, bet otrai – ģeopolitiskais novietojums pie Eiropas Savienības un NATO robežām. Savstarpējās attiecībās abi sābri allaž tirgojušies, un likmes nekad nav bijušas mazas. Tagad, pirms divu valstsvīru plānotās tikšanās, izskatās, ka katra puse paceļ tās vēl augstāk.
Tātad Vladimirs Vladimirovičs var lepoties ar Krievijas naftu un gāzi. Krievzemē gaišzilās degvielas ir tik daudz, ka tā tiek tirgota pa labi un pa kreisi. Arī baltkrieviem gāze tiek, bet ne gluži par velti. Aleksandrs Grigorjevičs uzskata, ka 2015.gadā starpvalstu līgumos abas puses vienojušās par gāzes cenas pazemināšanu no 132 līdz 73 dolāriem par tūkstots kubikmetru. Maskavā saka, ka ir bijuši nevis līgumi, bet tikai nodomi, un maksāt mazāk Baltkrievija izlēmusi vienpusēji.
Gogoļa domrakstā par Mirgorodu sastopamais tiesnesis skarbi pateiktu, ka Baltkrievijai ir jāmaksā tik, cik fiksēts kontraktā un, kamēr tas nav pārskatīts, nav ko apspriest. Piektdienas preses konferencē Aleksandrs Grigorjevičs nerunāja par kontraktu, viņš piesauca taisnīgumu attiecībā pret Baltkrieviju un viņu nevarēja neaizvainot atgādinājums, ka 132 dolāri ir zemākā gāzes cena visā Eiropā.
Skaitļus mīlošais Vladimirs Vladimirovičs padotajiem bija licis rēķināt, un viena no viņa labajām rokām vicepremjers Arkādijs Dvorkovičs saskaitījis, ka janvārī Baltkrievijas parāds par piegādāto Krievijas gāzi sasniedzis 550 miljonu dolāru. Te nu Aleksandrs Grigorjevičs acīmredzami apvainojies vēlreiz, nosaucis ogļūdeņražu konfliktu par ņirgāšanos un piebildis, ka tieši šīs ķildas eskalācija ir novedusi pie lēmuma par robežu.
Tikko nosvinējis Ziemassvētkus, Vladimirs Vladimirovičs atklāja, ka 9.janvārī sābrs parakstījis ukazu par 80 valstu pilsoņiem dotu atļauju uz piecām dienām iebraukt Baltkrievijā, ierodoties Minskas lidostā. Kā gan Krievzemei aizsargāties no teroristiem un migrantiem, kas var iebraukt no zemēm, kuru pilsoņiem nav vajadzīga Baltkrievijas vīza?! Vai tikai šāda vaļība neizskatās pēc šantāžas, lai visiem līdzekļiem panāktu naftas un gāzes cenas atlaidi? Nav pagājis ne mēnesis, un Krievijas Federālā Drošības dienesta (FDD) priekšnieks Aleksandrs Bortņikovs ir parakstījis pavēli par robežkontroles atjaunošanu uz robežas ar Baltkrieviju. Iemesli netika nosaukti, un Aleksandrs Grigorjevičs dibināti apvainojās par FDD ministra pārsvītrotiem nolīgumiem un nosauca šo rīcību par "tīri politisku izlēcienu". Kas gan cits atliek, kā sastrīdēties ar Vladimiru Vladimiroviču?
Piektdien teiktajā runā Aleksandrs Grigorjevičs lika noprast, ka Maskava izmanto ķildu par gāzes un naftas cenām kā spiediena instrumentu. "Saasinājums risinās tāpēc, ka Krievijai radies piesardzīgums, ka Baltkrievija aizies uz Rietumiem," viņš pauda. Visi saprot, ka ne Aleksandrs Grigorjevičs nav pagriezis savas politikas stūri uz Rietumiem, ne Baltkrievija tuvākajā laikā aizies vai aizbēgs uz Rietumiem. Taču zināmas toņkārtas, kas skanējušas no Minskas, netīkami kairina lielā brāļa ausi. Aizgājušajā gadā arī Vladimirs Vladimirovičs varēja reljefāk saskatīt to, ka politiskajā laukā Baltkrievija aizvien enerģiskāk meklē atbalstu ārpus Krievijas (ES, SVF, Ķīna), kamēr Krievijas virzienā radušies aizvien jauni potenciālas berzes punkti. Politologs Valerijs Solovejs teic, ka "Krievija ilgu laiku caur pirkstiem ir noraudzījusies Lukašenko flirtā ar Rietumiem, bet tagad mērķis ir – parādīt viņam, ka ir karodziņi, aiz kuriem stāties nav vērts, citādi sekos barga reakcija."
Aleksandrs Grigorjevičs ik pa brīdim stāsta, cik ļoti viņš mīl krievus un Krieviju. Viņš neņem galvā tos, kas pārmet balansēšanas taktikas piekopšanu. Arī Vladimiram Vladimirovičam viņš var pateikt, ka ne vienmēr partnera un sabiedrotā attiecības nozīmē nostāšanos miera stājā.
Vai Vladimiram Vladimirovičam vai kādam citam apvainoties par to, ka no Maskavas Aleksandrs Grigorjevičs vēlas samaksu par iesaistīšanos tās ģeopolitiskajās kombinācijās? Atvieglotus kredītus, lētākus ogļūdeņražus, muitas nodevu atcelšanu baltkrievu precēm un daudz ko citu. Lai gan formāli strīdus jautājumi attiecas uz ekonomisko dienas kārtību, noteicošā ir politika, un tā laiku pa laikam izjauc laimīgās sadzīvošanas iespaidu. Vērtējot Baltkrievijas prezidenta piektdienas uzstāšanos, mans baltkrievu kolēģis Romans Jakovļevskis pat pasvītrojis, ka "viņš skaidri lika saprast, ka nekādas Savienības valsts nav."
Nupat Minskas goda vīra sašutumu raisījuši Krievijas galvenā lauksaimniecības produktu uzrauga Sergeja Dankverta izteikumi, kurš ne vienreiz vien komentējis ar sankcijām apliktu preču piegādes no Baltkrievijas un pat nosaucis tās par kontrabandu. Aleksandrs Grigorjevičs pateica, ka pret Dankvertu derētu ierosināt krimināllietu un likt krievu amatvīram apdomāties - izmeklēšanas izolatorā. Vladimirs Vladimirovičs sābra septiņas stundas ieilgušo preses konferenci, iespējams, neskatījās, bet par pirksta kratīšanu Dankverta virzienā ir dabūjis zināt. Tas nozīmē, ka pie tējas tases viņš pateiks Aleksandram Grigorjevičam visu, ko domā ne tikai par kontrabandu.
Nikolaja Gogoļa Mirgorodā dzīvoja Ivans Ņikiforovičs un Ivans Ivanovičs. Ik pa brīdim ķildojās un salīga mieru. Bet allaž uzradās kāds vai kāda, kas šo mieru izjauca – te Agafija Fedosejevna, te Ivana Ivanoviča brūnā cūka, kas uz tiesas galda sagrāba Ivana Ņikiforoviča prasības lapu un aizbēga. Vēl vecumdienās abi sirmgalvji nebija zaudējuši dzīves mērķi: tiesas palātā uzvarēt savu seno sāncensi.
Aleksandram Grigorjevičam šķiet, ka prognozējams nav Vladimirs Vladimirovičs, bet maskavietim liekas pretēji, - ka nevar zināt, ko sagaidīt no sābra. Mums, kaimiņiem, atliek grozīt galvu gan par vienu, gan otru. No malas izskatās, ka izsenā tirgošanās par "draudzības cenu" ir pāraugusi sliktākajā krīzē, kas pastāv divu partneru attiecībās. Norādījums atsaukt Baltkrievijas pārstāvjus no Eirāzijas ekonomiskās savienības muitas orgāniem izklausās itin skarbs.
Kurš gan mums nemaldīgi pasacīs, kādā formā divi Savienības valsts vadītāji turpmāk skaidros savstarpējās attiecības?