Foto: Privātais arhīvs
Grieķu mediji teic, ka attiecībās ar Krieviju ielauzies Sibīrijas spelgonis. Pēkšņā divu valstu mijiedarbības krīze nudien izskatās savāda. Maskavas un Atēnu ķildošanās šķiet vēl lielāks nesmukums nekā vēl gluži nesenais Krievijas un Turcijas konflikts pēc krievu kara lidmašīnas notriekšanas. Galu galā Grieķija un Krievija ir ortodoksālo kristiešu zemes ar tradicionāli ciešām saiknēm un pašreizējā Grieķijas kreiso vadītā valdība ir aizstāvējusi Maskavu starptautiskos strīdos.

Oficiālās Atēnas pirms trim gadiem nepiekrita ES sankcijām Ukrainas konflikta dēļ, kā arī šopavasar pēc bijušā padomju dubultaģenta saindēšanas Anglijā nepievienojās Rietumu nostājai un neizraidīja krievu diplomātus.

Šīs krīzes savādumu iekrāso fakts, ka galvenokārt strīds ir par gluži citu

valsti – Maķedoniju – un tās vēlēšanos piedalīties Eiropas Savienībā un NATO.

Maskavas un Atēnu nesaprašanās pieauga pēc tam, kad jūnijā Maķedonija sarunās ar Grieķijas pusi piekrita mainīt savu nosaukumu un 11. jūlijā tika uzaicināta NATO saimē – pēc tam, kad vienošanās būs pilnībā apstiprināta.

Tas kļuva iespējams pēc tam, kad 17. jūnijā Maķedonija un Grieķija pēc ANO sekmētu sarunu virtenes Mala Prespā parakstīja vēsturisku vienošanos, pavelkot svītru 27 gadus ilgajai ķildai par Maķedonijas nosaukumu.

Krievijas klātbūtne Balkānos un Grieķijas ziemeļos jau ilgu laiku ir bijis atklātībā zināms noslēpums, kas eiropiešiem sagādāja krietnas raizes. Maskava visādi cenšas nepieļaut Rietumbalkānu valstu pievienošanos NATO. Tā ir likusi šķēršļus Melnkalnes un Maķedonijas ceļā uz aliansi. Tas nav izdevies, un tikai Serbija paliek uzticīga spēlētāja Krievijas pusē.

"Tomēr ir liela atšķirība starp reaģēšanu un sistemātisku iejaukšanos valstu iekšējās lietās, ko, kā apgalvo Atēnas un Skopje, dara Maskava," raksta avīze "Vima". "Izvēle paziņot par diplomātu izraidīšanu dienā, kad NATO apsprieda Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas iestāšanās procesu, rada saiti ar Krievijas iejaukšanos Rietumbalkānu reģionā un palielina Maskavas iesaistīšanās iespējamību reģionā," uzsver laikraksts.

Grieķu mediji apgalvo, ka pirms diplomātu izraidīšanas Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piezvanījis savam grieķu kolēģim, draudēdams, ka Krievija panāks Atēnu un Skopjes vienošanās atcelšanu ANO Drošības padomē. Maskavas runassieva Marija Zaharova saka, ka tās esot blēņas. Tikmēr izplatās baumas par deputātu uzpirkšanu un citiem soļiem, lai tiktu izjaukta nolīguma apstiprināšana Grieķijas parlamentā.

Pingpongs jeb galda teniss

Iecietīgā Grieķija nebūtu atļāvusies izraidīt divus Krievijas diplomātus un vēl diviem Krievijas pilsoņiem liegt iebraukšanu valstī, ja tai patiešām nebūtu neapgāžami pierādījumi par Krievijas centieniem jaukties Maķedonijas darījumā. Krievijas ārlietu resora pārstāve brīdināja Grieķijas vadību par "netīrām provokācijām" un pamācīja, ka "tādas lietas nepaliek bez sekām".

Atēnas atbildēja ar emocionāli stipriem, bet saturiski diplomātiskiem izteikumiem, pārmetot Maskavai "pastāvīgu necieņu pret Grieķiju", un atgādināja Kremlim, ka nevienam nav tiesību iejaukties Grieķijas iekšējās lietās.

Atēnas ir apsūdzējušas četrus Krievijas pilsoņus par mēģinājumiem uzkurināt pretestību nolīgumam un piekukuļot grieķu amatpersonas un garīdzniekus.

Krievijas vēstnieks Grieķijā apstiprināja, ka "sakarā ar neatbilstošu laiku" ir atlikta septembrī plānotā Krievijas ārlietu ministra vizīte Atēnās. Maskava speršot atbildes soļus, izsūtot grieķu diplomātus.

Par spīti diplomātiskajai dūru vicināšanai, Atēnas turpina uzstāt, ka tās vēlas saglabāt draudzīgas attiecības ar sirdīgo kodollielvalsti.

Pašreizējais pingponga raunds vedina atcerēties atgadījumu pirms 60 gadiem, kad pēc toreizējās Grieķijas valdības rīkojuma tika arestēts komunists Manolis Glezos, kuru atzina par vainīgu spiegošanā – tas bija ierasts iegansts kreiso atbalstītāju vajāšanā Aukstā kara laikā. PSRS reaģēja, laižot klajā pastmarkas ar Glezos ģīmetni, bet Grieķija atbildēja ar pastmarku, uz kuras redzams Imre Naģs, ungāru nacionālo komunistu premjers, kura valdība nebaudīja Maskavas simpātijas. To 1956. gadā gāza padomju bruņota iejaukšanās, bet Naģs tika sodīts ar nāvi "par nodevību".

Maskavai var piespēlēt Turcija

Vienošanās par Maķedonijas nosaukumu Atēnām ir ārkārtīgi svarīga. Grieķija ilgstoši pretojusies Maķedonijas uzņemšanai NATO, uzskatīdama, ka šīs valsts nosaukums norāda uz teritoriālām ambīcijām uz Grieķijas ziemeļu reģionu ar tādu pašu vārdu.

Maķedonijas uzņemšanu NATO ar Ziemeļmaķedonijas vārdu var aizkavēt Grieķijas pastāvīgā oponente Turcija, kas nelokāmi atbalsta Maķedonijas Republikas konstitucionālo nosaukumu un tā maiņai pretojusies gadiem ilgi. Pat visos dokumentos, kuros pieminēts valsts vārds, ticis atzīmēts, ka "Turcija atzīst Maķedonijas Republiku ar tās konstitucionālo nosaukumu". Piedevām Ankarai ir lielāks politiskais un militārais svars nekā Atēnām, jo Turcijai ir otra lielākā alianses armija pēc ASV.

Savukārt bijušais diplomāts un vēstnieks Risto Nikovskis intervijā izdevumam "Nova Makedonija" uzsver, ka visas NATO dalībvalstis, neapšaubāmi, ievēro galvenā "akciju turētāja" – Savienoto Valstu – politiku, tādēļ diez vai var ticēt, ka Turcija varētu patvaļīgi bloķēt Maķedonijas uzņemšanu, neraugoties uz Ankaras problemātiskajām attiecībām ar ASV.

Arī Maķedonijā nav tik vienkārši

Saskaņā ar vienošanos Maķedonija mainīs vārdu, pārtopot par Ziemeļmaķedonijas Republiku, lai tā atšķirtos no Grieķijas ziemeļu provinces, kuras vārds arī ir Maķedonija. Apmaiņā Grieķija atcels ieilgušo kaimiņvalsts eiroatlantiskās iestāšanās ambīciju blokādi. Bet galvenais pārbaudījums valdībai Skopjē ir referendums par "vārda darījumu", kas plānots rudenī.

Maķedoniešiem būs jāatbild uz jautājumu: "Vai jūs atbalstāt dalību Eiropas Savienībā un NATO, pieņemot vienošanos starp Maķedonijas Republiku un Grieķiju?" Maķedonijā un arī Grieķijā vienošanās vēl jāapstiprina parlamentā. Ja plebiscīts izdodas, vienošanās stājas spēkā, daudzmaz garantējot valsts uzņemšanu NATO un sarunu sākumu par iestāšanos ES.

Galvenās opozīcijas partijas Maķedonijā un Grieķijā pretojas šim nolīgumam, saucot to par attiecīgo nacionālo interešu nodevību.

Grieķijas ārlietu ministram nākas mierināt un pārliecināt paša tautiešus, ka vienošanās ar Skopji par Maķedonijas nosaukuma maiņu ir labākais iespējamais risinājums. Parlamentā vienprātības šobrīd nav, piemēram, "Neatkarīgo grieķu" deputāts Kosts Zuraris skarbi kritizē valdību par to, ka tā "sakropļo mūsu vārdu, kas ir daļa no mūsu identitātes".

Maķedonijā jaunākā aptauja rāda, ka iedzīvotāju vairākums iebilst pret divpusējo vienošanos. Rezultātā intensīvi virmo baumas, ka premjers Zorans Zaevs var sasaukt vēlēšanas, iespējams, vienlaikus ar referendumu par vienošanos.

Krievijas Ārlietu ministrija 20. jūlijā teicās, ka to esot apmulsinājis Maķedonijas premjera paziņojums, ka Krievijai simpatizējoši biznesmeņi finansējuši pretvalstisku protestu kustību Maķedonijā pēc Mala Prespas vienošanās. Valdošā koalīcija Skopjē tradicionāli ķeroties pie pretkrieviskas kārts izspēlēšanas kā iekšējās politiskās cīņas ieroča, iebiedējot savus pilsoņus.

Maķedonijas premjers Zorans Zaevs "BuzzFeed News" stāstīja, ka Krievija ar naudas palīdzību mēģina rosināt vardarbību Maķedonijā pirms valsts nosaukuma maiņas referenduma rudenī nolūkā novērst valsts iestāšanos NATO. "Grieķu uzņēmēji", kas ir "solidāri ar Krievijas lietu", esot samaksājuši maķedoniešiem no 1300 līdz 21 000 dolāru "vardarbības aktu pastrādāšanai" pirms izšķirīgā referenduma. Policija to noskaidrojusi pēc vairāku vardarbīgo protestu dalībnieku aizturēšanas pie parlamenta.

Tramps draugs, bet Amerika vainīga

Nevēloties uzņemt grūti atpakaļ pagriežamu kursu uz attiecību krasu saasināšanu ar Atēnām, Maskava Ārlietu ministrijas runassievas personā pauda: "Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka Grieķija bija pakļauta spiedienam visaugstākajā līmenī." Tā Zaharova runāja vien pāris dienu pēc pašas atskaņotajiem ministrijas klajiem pārmetumiem Vašingtonai par "Grieķijas valdības antikrievisko lēmumu".

"Nepamatotais apgalvojums, ka lēmums tika pieņemts pēc trešās puses spiediena, nav komentāra vērts un parāda tādu cilvēku mentalitāti, kas neizprot grieķu ārpolitikas principus un vērtības," uzsvēra Grieķijas Ārlietu ministrija.

Zaharovas interpretācijā iepriekš uz Grieķiju spieduši briti, bet grieķi nav padevušies un atteikušies no sankcijām, taču tagad spiediens palielināts un "tas nācis ne vien no britu politiķiem, bet arī no viņu amerikāņu partneriem".

Grieķu prese zina teikt, ka Krievijas Ārlietu ministrija jau tapinājusi vadlīniju uzmetumu, lai mēģinātu atrunāt krievu tūristus no Grieķijas apmeklēšanas.

Pēc Grieķijas ārlietu resora neraksturīgi šerpās reakcijas uz Krievijas Ārlietu ministrijas tradicionāli daiļrunīgajiem paziņojumiem Atēnas, cik labi vien prot, cenšas apslāpēt incidenta pēcgrūdienus un pieklusināt retoriku.

"Krievija ir svarīgs Grieķijas partneris, un nekas nemainīsies nesenā incidenta dēļ. Ik reizi mums ir jāatgādina citiem, ka mēs esam suverēna valsts, un kā valdība un valsts mēs prasām cieņu no mūsu partneriem. Punkts," paudis valdības runasvīrs Dimitris Canakopuls.

Krievijas puse esot dzēsusi iepriekš publiskotu negantu vēstniecības ierakstu tviterī. Taču nevar galīgi izslēgt jaunu saasinājumu, ja uzpeldēs atmaskojumi par Maskavas tiešu iejaukšanos Grieķijai valstiski svarīgos jautājumos, piemēram, Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas pārdēvēšanas līguma sakarā, vai ja Maskava izraidīs iespaidīgu skaitu grieķu diplomātu, vai arī atgadīsies vēl kas cits.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!