Otrkārt, tāpēc ka šonedēļ Eirāzijas savienības samitā Astanā jau tikušies arī abu valstu līderi. Teorētiski bija radusies iespēja tā sauktos problemātiskos jautājumus izrunāt līdz galam un teikumu beigās pielikt punktu. Baltkrievijas vadības redzējumā steidzamākais ir Krievijas naftas piegāžu otrā pusgada bilances parakstīšana (tas jāizdara līdz jūnija vidum) un Krievijas kredītu palīdzības piešķiršana pāris miljardu dolāru apmērā. Tikko notikusī A.Lukašenko un V.Putina domu apmaiņa saieta kuluāros nav bijusi rezultatīvāka par viņu tālruņa sarunu 5.maijā. Zinoši ļaudis teic, ka Baltkrievijas puse uzstājusi uz sakrājušos problemātisko jautājumu netiešu sakabināšanu ar divpusējās aizsardzības līdzdarbības līgumu paketi. Krievijas konkrētā ieinteresētība militārajā sadarbībā Baltkrievijas prezidentam A.Lukašenko objektīvi veido sarunu platformu, uz kuras var mīkstināt vai laika izteiksmē koriģēt prasības par Baltkrievijas valsts īpašumu privatizāciju.
Astanas pārrunas parādīja, ka Maskava ir noskaņota izšķirīgi un uzstāj uz visu jau sākto un iecerēto integrācijas projektu paātrināšanu. A.Lukašenko bijis spiests kārtējo reizi apstiprināt Baltkrievijas gatavību piedalīties Eirāzijas savienības celtniecībā. "Baltkrievu tētis", protams, apzinās, ka jaunās pēcpadomju ūnijas tapināšanas projekts ir kā baļķis Baltkrievijas ceļā uz Rietumiem. Taču baltkrievi lēš, ka viņi var cerēt tikai uz Krievijas naudu, jo Rietumu labvēlība 2009.gada stilā tiem vairs "nespīd". Pēckrīzes atelpā tiem pašiem nav "liekas naudas" politiskajām spēlēm ar Minsku. Savukārt sistēmas reformai, kas varētu mainīt Rietumu kalkulāciju, Baltkrievijas vadība nepiekritīs. Galu galā, izskatās, ka Maskavas diriģētajā Eirāzijas integrācijā Baltkrievija jau pārkāpusi pāri neatgriešanās punktam.
Bet tūdaļ aiz ceļu krustojuma oficiālā Minska saduras ar nepieciešamību "apmaksāt rēķinus". Krievijas vadība likusi to noprast, uzsverot jautājumu par savas aviācijas bāzes izveidošanu Baltkrievijā. Atkal precīzāk – jau šogad Maskava plāno Baltkrievijā izveidot kara komendatūru, pārsviest uz turieni iznīcinātāju dežūrposmu, bet līdz 2015.gadam izvietot tur aviācijas pulku. Minskā saprot, ka militārā integrācija faktiski nozīmē Baltkrievijas pārtapšanu par Krievijas militāro placdarmu un tās ģeostratēģisko ambīciju ķīlnieci. Taču Baltkrievija jau gatavojas ieiet priekšvēlēšanu laikposmā – šogad un nākamgad plānotas vietējās vēlēšanas, bet 2015.gadā – prezidenta vēlēšanas. Līdz ar to "Nācijas tēvam" ir jāmeklē jauni trumpji sarunās ar Krieviju un reizē arī tautai jāparāda, ka viņš ir vienīgais loģiskais augstākā amata kandidāts, kuram nav alternatīvas. Var prognozēt Baltkrievijas suverenitātes termina biežāku piesaukšanu, pat publisku sūkstīšanos par Krievijas dominējošo lomu Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas Vienotajā ekonomiskajā telpā, piemēram, muitas nodevu likmju pārskatīšanā un tamlīdzīgi. Un nevar izslēgt arī, ka sarunas ar Krieviju par militāri tehnisko sadarbību tiks novilcinātas.
Baltkrievijas līderu sarunu vešanas kultūrā tieši to novilcināšana tiekot uzskatīta par veiksmīgu apstākli, kas paplašina sarunu telpu un paceļ sarunvežu pašapziņu. Vērtējot norises no šādas "tradīcijas" leņķa, izskatās, ka "Baltkrievu tētis" Maskavas sakāpinātu uzmanību uztver kā personīgu panākumu, un arī tādēļ ar pirmo piegājienu problēmu mezgli netiek atšķetināti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
