Šķiet, ka karošana Mali mūs var skart tikai tādējādi, ka šo Āfrikas valsti nevaram izvēlēties par ceļojuma maršrutu un riskējam kļūt par nejaušiem džihādistu atmaksas upuriem kaut kur saulainajā Francijā.
Dzīve Mali sarežģījās, kad gadu mijā ar "Al-Qaeda" saistītie džihādisti no sava perēkļa valsts ziemeļos devās uzbrukumā uz dienvidiem, biedējot ar nodomu sagrābt visu Mali teritoriju. Draudīgais haoss sākās pērn, kad etnisko tuaregu un islāmisko ekstrēmistu alianse sāka sacelšanos valsts ziemeļos, kurus pilnībā sagrāba pavasarī, izmantojot dumpi armijā. Lai gan sacelšanās galvenais dzenulis bija tuaregu neatkarības kustība, pakāpeniski virsroku guvusi reliģisko ekstrēmistu "Ansar Dine", kuras rīcībā karotājus un resursus devusi arī "Al-Qaeda islāma Magrebā" (AQIM), viena no vadošajām Mali islāmistu alianses grupām, kas tur uzspiež ortodoksos šariāta likumus. Savukārt armijnieki, kas pārņēma varu galvaspilsētā, nesteidza sekot iepriekšējo varasvīru plāniem atgūt ziemeļus no džihādistiem, kas šīs teritorijas veido par radikālo islāmistu patvērumu. Arī kreisi noskaņotie pētnieki nenoliedz, ka teroristu zona Mali ziemeļos saņem reģiona galveno teroristisko grupējumu, arī Nigērijas "Boko Haram", atbalstu un turp plūst dažādas cilmes džihāda piekritēji. Varas vakuums Mali nozīmēs stingrāku džihādistu tvērienu.
Pēc Mali vadības lūguma kopš pagājušās nedēļas atbalstu Mali armijai sniedz franču karavīri. Kad Francijā pie varas nāca Fransuā Olands, pētnieki lēsa, ka viņam pietrūkšot priekšteča Nikolā Sarkozī uzņēmības, sevišķi nacionālajā drošībā un aizsardzībā. Sarkozī kaislīgi metās apliecināt Franciju globālās drošības teātra spēlētājas lomā, sūtīja franču karavīrus riskantās miera uzturēšanās misijās uz Čadu, Kotdivuāru un Libānas dienvidiem, arī NATO koalīcijas operācijās Afganistānā un Lībijā. Sākumā bija grūti noticēt, ka viņa pēctecis gribēs un spēs uzņemties līdzīgu atbildību.
Bet gada beigās Francija aizvien aktīvāk aicināja partnerus starptautiski iejaukties Mali norisēs. Pirmkārt, tā vēlas spēlēt titullomu franciski runājošajā Rietumāfrikā. Otrkārt, Parīzē baidās, ka tieši Franciju Mali radikālie islāmisti apdraud visvairāk ("Time" raksta, ka uz Mali karot dodas topošie džihādisti no Francijas). Francija saka arī, ka vēlas nosargāt 6000 savu pilsoņu šajā valstī. Kaimiņzemēs, kas lielākoties ir islamticīgo valstis, dzīvo vēl 30 000 francūžu. AQIM neslēpj, ka Rietumus reģionā simbolizējošā Francija ir galvenais mērķis tās tēmeklī.
Taisnība, ka separātistu grupējumi Mali ziemeļos pastāvējuši desmitgadēm ilgi. Armijas gāztais prezidents izpelnījās starptautisku kritiku par nespēju tikt galā ar AQIM uzkundzēšanos ziemeļos, kas tur ir aktīva kopš 2007.gada. Bet demoralizēta, slikti algota un paēdināta, vāji bruņota Mali armija nav džihādistu vienlīdzīgs pretinieks. Tapa ANO un Francijas plāns, pēc kura Mali Rietumāfrikas kaimiņiem jānāk talkā apkarot džihādistus, bet Francijas un ASV instruktori palīdzēs Mali armijai. Kad ekstrēmie islāmisti sāka saņemt gūstā franču ķīlniekus, naudas izspiešanai un aizsardzībai ar dzīvo vairogu, Parīze to uztvēra kā izaicinājumu.
Lai gan Krievijas propagandisti pēc inerces biedē ar to, ka Francijas līdzdalība separātistu uzbrukuma atsišanā esot Āfrikas rekolonizācijas piemērs, un stāsta, ka Rietumu lielvalstis izmantojot iespēju sagrābt jaunas Melnā kontinenta teritorijas, Mali ekstrēmistu un separātistu darbības nosoda pat Maskava. Krievijas vadība, piemēram, prezidenta speciālā pārstāvja Mihaila Margelova personā, reizē saistot džihādistu sarosīšanos ar Lībijas notikumu sekām, atzīst, ka "islāmistu patvaļa apdraud Mali valstiskumu un stabilitāti kaimiņvalstīs". Būtu dīvaini, ja Kremlis apsveiktu ortodoksālā šariāta karoga vicināšanu Rietumāfrikā - tas nozīmētu, ka tādam jāļauj plīvot pāri trīskrāsu karogam arī Krievzemes islāmjutīgajos reģionos.
Francija pauž apņēmību izbeigt radikālo džihādistu uzkundzēšanos Mali ziemeļos. Eiropas, ASV un Āfrikas valstu atbalsts šim nodomam gan nemazina tā risku un negarantē tā panākumu. Kopš Irākas Rietumi ir kļuvuši savaldīgāki, pat laiskāki uz vienpusēju rīcību, piemēram, britu ģenerāļi skaidri aicina premjeru atturēties no iejaukšanās. Lielākais, kas tuvākajā laikā izdosies francūžiem, šķiet, ir - sapostīt dumpinieku apmācību nometnes, bruņojuma noliktavas un infrastruktūru, novājinot bruņotās grupas un piespiežot tās atteikties no virzīšanās uz dienvidiem.
Rietumiem, protams, sūrst Irākā un Afganistānā gūtā pieredze, un tie nealkst iestigt Mali slīkšņā. ASV ir apsvērušas bezpilota lidmašīnu sūtīšanu bombardēt džihādistus, utml., tomēr viedokļi par briestošo draudu stipruma pakāpi un to atvairīšanas paņēmieniem ir dalījušies. ANO Drošības Padome pieņēmusi rezolūciju, aicinot Mali ātri izvietot starptautiskos spēkus.
Bet, lai atjaunotu līdzsvaru Mali, ar militāro operāciju, pat piepalīdzot daudzām Āfrikas valstīm un iesaistoties eiropiešiem, būs par maz. Ir krasi nepieciešamā ārējā palīdzība ekonomikas attīstīšanā un lai veidotu adekvātas politiskās institūcijas.
Tuvāko dienu apspriedes Briselē rādīs, kā savu pienākumu un atbildību šajā sakarā apzinās arī Eiropas Savienība: kopīgi draudi prasa kopīgu atbildi. Arī mūsu brāļi lietuvieši apķērušies, ka "Al-Qaeda" inkubators atrodas tikai triju stundu lidojuma attālumā no Eiropas. Pagaidām neplānojot tieši pievienoties Francijas operācijai, mūsu kaimiņi neizslēdz iespēju palīdzēt Mali armijas apmācības misijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
