Tomēr runa ir par mūsdienām. ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums, ka Vašingtona pošas atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu un uz turieni no Telavivas tiks pārcelta Savienoto Valstu vēstniecība, ir pārsvītrojis Baltā nama politikas ilggadējās vadlīnijas. Bez miera līguma starp Izraēlu un palestīniešiem Vašingtona līdz šim atturējās atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu, jo par savu galvaspilsētu to uzskata arī palestīnieši. Izraēla 1980. gadā ar likumu pasludināja visu Jeruzalemi par savu "nedalāmu" galvaspilsētu - pēc pilsētas austrumu daļas pārņemšanas 1967. gada sešu dienu karā.
Starptautiskā kopiena šo soli neatzina, citu iemeslu skaitā tāpēc, ka Austrumjeruzaleme savulaik tika apsolīta palestīniešiem kā viņu nākotnes valsts galvaspilsēta. Jeruzalemes galīgais statuss ir vienmēr bijis visgrūtāko un visjūtīgāko Izraēlas un palestīniešu konflikta jautājumu priekšplānā.
Sarunu vietā - provokācija?
Sarunveži un diplomāti nemitīgi uzsvēruši, ka par pilsētas statusu abām pusēm ir jāvienojas sarunās. Starptautiskā kopiena ir faktiski bijusi vienisprātis, ka Jeruzalemes atzīšana par Izraēlas galvaspilsētu nopostītu cerības uz jēgpilnu sarunu reanimācijas panākumu. Neklājas brīnīties, ka Trampa paziņojums izraisījis pasaules līderu kritiku. Palestīnieši uztver šo paziņojumu kā mājienu, ka viņu cerībām par Austrumjeruzalemi kā nākotnes neatkarīgās Palestīnas valsts galvaspilsētu tiek pielikts punkts. Lai gan daudzi palestīnieši nevēlas atkal nodarboties ar vardarbību, notikušais viņiem parāda, ka diplomātijas pūliņi nav līdzējuši iegūt savu valsti. Arī politiķi Izraēlā lieku reizi secina, ka sarunās ar palestīniešiem lielu labumu gūt nav izdevies.
Līdz ar sprādzienbīstamo efektu Izraēlas un palestīniešu attiecībās Trampa spertais solis ievadījis jaunu destabilizācijas posmu jau tāpat nemierīgajā reģionā. Turcija likusi saprast, ka, iespējams, saraus diplomātiskās saiknes ar Izraēlu, ja paziņotais tiks īstenots. Saūda Arābija, kas reģionā ir Vašingtonas svarīga sabiedrotā, ir stipri noraizējusies par Trampa nodoma graujošu iespaidu uz tās centieniem no jauna sekmēt miera darījumu. Arābu miera iniciatīva paredz sarunu vešanu ar Izraēlu par konflikta galīgo noregulējumu, taču tad, ja Jeruzalemes austrumu daļa, no kuras arābu un musulmaņu pasaulē neviens negrasās atteikties, kļūs par oficiālu atzītu Izraēlas galvaspilsētas daļu, sarunu iecere būs sagrauta. Saūda Arābijas karalis telefonsarunā Trampam teicis, ka Jeruzalemes atzīšana par Izraēlas galvaspilsētu būs visspēcīgākā provokācija pret musulmaņu pasauli.
Ietekmēt Trampu
Nosodošu attieksmi izrādījušas arābu valstis, kas robežojas ar Izraēlu - Jordānija, Ēģipte, Libāna un Sīrija. Palestīnas atbrīvošanas organizācija (PLO) paudusi, ka Baltā nama saimnieka lēmuma rezultātā var atsaukt Izraēlas atzīšanu un visus palestīniešu noslēgtos nolīgumus ar Izraēlu. Pagaidām gan nopietnākie brīdinājumi izskan pieļāvuma izteiksmē, neizslēdzot, ka varētu panākt pasaules līderu spiedienu uz Donaldu Trampu.
Palīdzēt ietekmēt Trampa lēmumu palestīniešu līderis Mahmuds Abāss lūdzis arī Krievijas prezidentu, tomēr tas ir V.Putina iespēju pārvērtējums. Maskava, protams, paudīs atbalstu palestīniešiem un viņu neatņemamām tiesībām, pasvītros savas stājas nemainīgumu, bet ASV prezidenta soli lielākoties izmantos propagandas kampaņai. Reģiona apskatnieku redzējumā nopietni ietekmēt Tuvo Austrumu situāciju, palestīniešu un Izraēlas konfliktu Maskava droši vien nevarēs.
Šā brīža sekas ir tikai ierobežojamas, bet nav novēršamas. Ekstrēmismam reģionā ir piemests kurināmais, kas reģiona stāvoklī viesīs papildu jucekli un anarhiju. Pastāv Palestīnas sunnītu paramilitāra organizācija un politiskā partija Hamas, kas nav noslēgusi reālu miera vienošanos ar palestīniešu lielāko politisko frakciju Fatah un flirtē ar Irānu. Ir grupējums Hezbollah, ir "Islāma džihāds", diezgan daudz radikāļu pašā Fatah, kas neuzskata par iespējamu atbalstīt pašreizējo palestīniešu administrāciju. Palestīniešu un Izraēlas karavīru sadursmes sākušās Jordānas upes rietumkrastā, no Gazas sektora, kur tiek publiski dedzināti Trampa portreti, Izraēlai raidītas vairākas raķetes, pie ASV vēstniecībām protestē daudzās musulmaņu valstīs. Ielu protestiem un vardarbības uzliesmojumiem palestīniešu teritorijās un visā arābu pasaulē var būt dažāda spraiguma pakāpe, bet izvairīties no tiem neizdosies.
Triks vai aprēķins?
Kādēļ gan Donalds Tramps nāca klajā ar paziņojumu par Jeruzalemi tieši šobrīd? Tam var būt dažādi paskaidrojumi. Sākot ar to, ka ticis nospēlēts klasisks politiskais uzmanības novēršanas triks. Vai ir nejaušība, ka prezidenta sprādzienbīstamais paziņojums izskanējis dienās, kad tiek izmeklēta Maskavas iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanās un Trampa komandas saikne ar krieviem?
"The New York Times" pieļauj, ka Tramps neuztver sevi tik ļoti kā visu Amerikas Savienoto Valstu prezidentu, bet gan kā to amerikāņu prezidentu, kuru nobalsoja par viņu vēlēšanās un kas joprojām atbalsta visus viņa lēmumus. Šim pieņēmumam atbilstu versija, ka Tramps pasludinājis Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu, jo baidījies zaudēt savus evaņģēliskos vēlētājus. Savienotajās Valstīs dzīvo vismaz 50 miljonu evaņģēlistu, kas esot pārliecināti par Bībeles pareģojuma burtisko patiesību. Vairāk nekā 60 gadus milzīga ietekme uz ASV garīgo, sabiedrisko un politisko dzīvi ir bijusi evaņģēlistu sludinātājam Billijam Grehemam. "The Independent" atsaucas uz pētījumu, kas rāda, ka 82 procenti balto evaņģēlistu tic tam, ka Dievs ir devis Izraēlu ebrejiem, kamēr šādu pārliecību pauž tikai 40 procentu Amerikas ebreju.
Tie ir evaņģēlisti, kas tic Pēdējo dienu pravietojumam, kas pareģo ebreju kontroli visā Jeruzalemē, civilizāciju karu un ebrejiem dotu izvēli - pieņemt kristietību vai mirt no Dieva dusmām. Kamēr, pēc Brukingsa institūta datiem, tikai 31% amerikāņu atbalsta nodomu pārcelt ASV vēstniecību uz Jeruzalemi, prezidenta evaņģēliskie atbalstītāji ir uzņēmuši Trampa paziņojumu ar entuziasmu, jo "kārtējo reizi viņš ir tiem demonstrējis, ka izdarīs to, ko ir solījis."
ASV valsts sekretārs Rekss Tillersons nupat Parīzē paudis, ka Trampa lēmums nenorāda uz Jeruzalemes "galīgo statusu", kas jāizlemj izraēliešiem un palestīniešiem pašiem. Amatvīrs arī licis saprast, ka vēstniecības pārcelšana no Telavivas, iespējams, nenotiks pat vēl nākamajā gadā. Tillersons neapšaubāmi centies mierināt satraukumu Eiropas galvaspilsētās. Neatbildēts pagaidām ir jautājums, vai Eiropas Savienība spers konkrētus soļus, apliecinot Baltā nama saimnieka nostājai pretēju pozīciju - piemēram, būtu iespējams padarīt iedarbīgu importa aizliegumu no Rietumkrasta apmetnēm un atteikties sadarboties ar Izraēlas uzņēmumiem, kas darbojas 1967. gadā okupētajā teritorijā.
Retorika nebeigsies
ASV prezidenta orientēšanās uz pašmāju auditoriju ārpolitisku lēmumu pieņemšanā ir saprotama, taču konkrētajā gadījumā vedina pajautāt, vai viņam ir skaidra rīcības koncepcija Tuvajos Austrumos. Līdzās nepastāvībai izteiktajos vērtējumos par reģionu Baltā nama darbībās šajā virzienā vērotāji atzīmē konsekvences trūkumu; pakāpeniskums, plānveidīgums nav Trampa stilā. Rodas priekšstats, ka Donalds Tramps nav apsvēris visas šā soļa iespējamās sekas, - vienkārši nav padomājis, cik cieši arī lielā Amerika ir saistīta ar ārējo pasauli.
Palestīniešu ārlietu ministrs Rijāds al-Malki jau izteicies, ka Trampa lēmums "atņem" Savienotajām Valstīm iespēju spēlēt lomu reģiona miera procesā, jo parāda ASV labvēlību pret Izraēlu un nelabvēlību pret palestīniešu tautu. Palestīniešu līderi aicināšot valstis, kas atzīst Palestīnu, atzīt Jeruzalemes austrumu daļu par Palestīnas valsts mūžīgo galvaspilsētu gan kristiešiem, gan musulmaņiem. Retorikas turpinājums šonedēļ gaidāms Islāma valstu ārlietu ministru apspriedē Stambulā un pēc tam Islāma sadarbības organizācijas (OIC) galotņu sanāksmē.