Krievijā uzskata, ka likmes uz Korejas kāršu galda pacēlis Donalds Tramps, nevis Kims Čenuns – gan kā spiediena instrumentu attiecībās ar Ķīnu, gan uzmanības novirzīšanai no iekšpolitiskās veļas mazgāšanas. Lai gan viena no Kima raķetēm ne tik sen nokrita Krievijas robežas tiešā tuvumā, Kremlim nav izdevīga Phenjanas atbruņošanās Trampa priekšā. Maskava apzinās, ka no Korejas strupceļa Trampam neizkļūt bez Krievijas un Ķīnas palīdzības.
Putins sagaida, ka galda biedrs lūgs viņu izdomāt kaut kādu shēmu krīzes novirzīšanai no draudu stadijas uz sarunu līmeni. Intervijā "Fox News" ASV prezidents skaidri pateica: "Putins ir ļoti svarīgs, jo viņi var palīdzēt mums ar Ziemeļkoreju."
Lai gan bez simtprocentīgas garantijas, bet iekustināt krīzi sarunu virzienā Kremlis var un ir tam gatavs (protams, pēc saviem noteikumiem). Maskava cer uz to, ka četros mēnešos kopš pirmās saredzēšanās ar Putinu Tramps būs nobriedis izšķirīgākiem soļiem bez atskatīšanās uz saviem daudzajiem oponentiem. Neiedziļinoties tematā par šādu pūliņu cenu, var lēst, ka gadījumā, ja Danangā Tramps un Putins vienosies, drīzas sešu pušu (ASV, ĶTR, Krievija, Japāna, KTDR un Dienvidkoreja) sarunas vairs nebūs tikai hipotētiskas. Tramps pirms ierašanās Vjetnamā šajā sakarā jau būs aprunājies ar līderiem Tokijā, Seulā un Pekinā.
Sīrijas jautājumā Kremlis preses sekretāra personā ir ieminējies par kopīgu pūliņu nepieciešamību, lai panāktu jaunu noregulējuma kvalitatīvo līmeni. Sīrijas situāciju pēc "Islāma valsts" sagrāves Maskava uzskata par abām pusēm svarīgāko, jo runa, protams, ir par Tuvajiem Austrumiem kopumā. Sīrijas sakārtošana ir saistīta ar kurdu jautājumu, kas savukārt nav atdalāms no Irākas vienotības problēmas un Turcijas politiskās manevrēšanas starp ASV un Krieviju. ASV, kas de facto ir nonākušas ārpus Sīrijas nākotnes būvlaukuma, tiecas atgriezties pie sarunām, pirmkārt, lai novērstu Irānas pārlieku nostiprināšanos reģionā.
Viss nebūt nav vienkārši arī Ukrainā. Kremlim nepatīk ASV speciālā pārstāvja Kijevā Kurta Volkera paustie vērtējumi, un, protams, Maskava nevēlas pieļaut ASV letālā bruņojuma piegādes Ukrainai – atbildes reakcija uz to varētu izvērsties asinsizliešanā.
Donalds Tramps joprojām atrodas ASV Kongresa un mediju tēmēklī par "bīstamajiem sakariem" ar Krieviju, kas viņa komandai "piekabināti" kopš vēlēšanu kampaņas. Tamdēļ Baltais nams ir spiests Krievijas virzienā strādāt lakoniskāk, nekā būtu iespējams citos apstākļos. Kremlis līdz šim licis noprast, ka Trampa sarežģījumus uztver ar sapratni un, tradicionāli reaģējot uz sev netīkamām Vašingtonas darbībām kopumā, turpina gaidīt, kad Baltā nama saimniekam izdosies atsvabināties no kongresmeņu savītajiem pinekļiem.
Trampa orbītā riņķo skandāli un intrigas, un reizēm vien jāpabrīnās, ka Baltā nama saimniekam atliek laika arī starptautiskajai politikai. Šajā laukā viņam līdz šim ir bijis daudz teksta un ne tik daudz rezultātu. Tikmēr Krievijas kolēģis par saviem nodomiem nav tik daiļrunīgs, taču viņa darbus dažādās pasaules malās nenākas gaidīt ilgi.
Putins, kā liecina viņa runa Valdaja klubā, Trampa neprognozējamības momentus saista ar spiedienu, kas okeāna viņā krastā tiek izdarīts uz ASV prezidentu. Kremļa redzesleņķī Tramps vēl pagaidām ir "labais policists", bet "sliktais" ir pret Maskavu kritiski noskaņotais Kongress, ar kuru Tramps ir spiests sadarboties savu iekšpolitisko mērķu sasniegšanai (migrācijas reforma, pieejamās veselības aprūpes akta Obamacare atcelšana). Ietekmīgais Krievijas senators un tālrādes propagandists Aleksejs Puškovs ASV Kongresam pat piedēvē "pretkrievisku paranoju", kamēr Trampu cildina par politisko loģiku.
Putins domā kategorijās, kas raksturīgas izlūkošanas darbiniekam, bet Tramps arī politikā nepārstāj būt biznesmenis. Tiesa, viņi abi māk atrast oponentu vājās vietas un izmantot tās, prot manipulēt ar cilvēkiem un nodarboties ar noderīgu personu vervēšanu. Bet psiholoģiju augstskolā labāk ir apguvis Kremļa saimnieks, kurš katrā ziņā liks lietā pirmajā tikšanās reizē gūtās atziņas un nekautrēsies no vārdiskām manipulācijām vai politikas neprofesionālim adresētiem pārsteidzoši tiešiem jautājumiem.
Tad būs redzams, kā iedarbosies divu prezidentu savstarpējās saprašanās "ķīmija", kuru pēc viņu iepazīšanās daudzināja virkne krievu komentētāju. Par ASV trumpi dažs notikumu vērotājs uzskata Vašingtonas rīcībā esošo informāciju par Putina līdzgaitnieku kontiem un īpašumiem Savienotajās Valstīs, taču ir jautājums, kā šo informāciju var izmantot.
Pašreiz ASV un Krievijas attiecības atrodas nepieredzēti zemā līmenī. Abu lielvalstu starpā ir samilzis tik pamatīgs problēmu kamols, ka ar aprunāšanos lielas sanāksmes kuluāros vien ir krietni par maz. Vēl pirmās divu līderu tuvplāna viedokļu apmaiņas priekšvakarā Hamburgā pastāvēja risks, ka viņi var aprobežoties ar gandrīz vai protokola rakstura replikām sēžu zāles stūrī. Satikšanās Vjetnamā droši vien būs auglīgāka, jo prezidentu iepazīšanās brīdis ir jau aiz muguras un viņi abi gribētu atgriezties mājup ar rezultātiem, kurus nav neērti uzrādīt gan saviem vēlētājiem, gan tautas priekšstāvjiem.
Domu apmaiņa Danangā var izrādīties saturīga, bet ir pārgalvīgi apgalvot, ka tā būs globāli jutīgajos jautājumos izšķirīga. Tieši tāpēc labāk būtu, ja ASV un Krievijas vadītāji vienotos sākt gatavošanos pilnvērtīgam samitam, kuram agrāk vai vēlāk ir jānotiek. Vēlams – agrāk.