Viņa izaicinošo retoriku parasti izskaidro ar to, ka trīsdesmitgadnieks cenšas izskatīties harismātiskāks, nekā ir patiesībā. Viņš sapņo līdzināties savam vectēvam Kimam Irsenam – uz to vedina domāt, piemēram, tāda pati frizūra, kādu jaunībā nēsāja KTDR ciltstēvs. Raksta, ka lielākai līdzībai ar dižo senci viņš pat veicis kosmētisko operāciju. Amerikāņu basketbolists Deniss Rodmens, kurš gluži nesen Phenjanā tikās ar Kimu, pauda, ka ziemeļkorejietis esot "normāls puisis", bet uz viņu izdarot spiedienu varas virsotnes militārā nomenklatūra, kurai ir izdevīgi uzkurināt kara draudu ugunskuru.
KTDR varasvīru pulciņš ir nobažījies par plaisām valsts noslēgtībā, kas sāka plesties pēc bada 90.gadu vidū. Tehniskais progress tās papletis plašākas. Lai gan iedzīvotājus stingri kontrolē un pastāv tikai iekšējais internets, šajā gadsimtā ir daudz vairāk ziemeļkorejiešu, kas apzinās, ka viņus apmāna un ar viņiem manipulē. Valdošo izpratnē viņu domas jānovirza uz vienotību ap vadoni un partiju – "mūžīgo agresoru" (Dienvidkorejas un ASV) kolosālo draudu priekšā. Lai gan vārdiski Kims Čenuns pasludina karastāvokli attiecībās ar Dienvidkoreju un apstiprina ASV tēmētu kodoltriecienu plānu, viņš diez vai ir nolēmis veikt pašnāvību. Kādēļ gan labprātīgi no dzīves šķirties veselīgam trīsdesmitgadniekam, kuram ir skaista sieva, kas tikko dāvājusi mazuli, grezna sadzīve un milzu pilis, iemīļotās datorspēles, polo un basketbols?
Draudēšana ar atombombardēšanu kaimiņiem un ASV, spītēšanās pret sankcijām, kā arī vienīgā sabiedrotā un sponsora kaitināšana liek domāt, ka Kima Čenuna galvā nobriedusi daudzpakāpju kombinācija. Ir vienkārši pateikt, ka Ziemeļkoreja īstenībā negrib karot, ka tā kārtējo reizi vēlas apmainīt kodolprogrammas turpināšanu pret rīsiem, konserviem un kredītiem. KTDR vadības mērķis acīmredzot ir iekšpolitiski nozīmīgāks - paplašināt savas nacionālās intereses. Kā raksta Korejas pazinējs Džons Svensons-Raits, "vecāko un pieredzējušāko padomdevēju iespaidotais vadonis slīpētā veidā spēlē garu diplomātijas šaha partiju, kurā KTDR izrādās pagājusi vairākus gājienus priekšā starptautiskajai kopienai." Jau Kima vectēva laikā Ziemeļkoreja ķērās pie "stratēģiskām provokācijām", lai ASV mudinātu uz tiešām sarunām un tādējādi - uz tālāku ekonomisku vai diplomātisku devību. Medijos sastapts pieminējums, ka spriedzes normalizācijas sākšanai Kims gaidīšot Baraka Obamas tālruņa zvanu, apliecina KTDR vadības vēlmi piespiest ASV uzsākt tiešas, atklātībai redzamas sarunas ar cerību diktēt tajās savus noteikumus.
Retorikas karstums un savstarpējo biedējumu kustības, kas sākumā šķita līdzināmies pierastajiem saasinājumiem divu Koreju starpā, tomēr sasniegušas pārāko pakāpi. KTDR līderi zina, ka tāpat kā viss svešais, arī viņu noslepenotā valsts – ar atomieročiem – ir biedējoša. Ziemeļkorejas kodoldraudu iespaidotā ASV nu cenšas bremzēt asas kustības un piespiež uz to arī Dienvidkoreju, bet KTDR bonzu uzvedība rāda, ka viņiem zūd pacietība, gaidot padevīgu tālruņa zvanu no Vašingtonas.
Ko darīt Kimam, kad jāsper nākamais solis, kas skaļāks par draudiem? Atombumbu raidīšana ārpus valsts robežām tomēr maz ticama. Pēdējos astoņos gados izmēģinātās kodolietaises, cik noprotams no ekspertu vērtējumiem, ir pārāk lielas, lai tās pārvērstu par raķešu kaujas uzgaļiem. Ja arī izdotos kodolgalviņu izšaut ballistiskajā orbītā, ir nepieciešama tehnoloģija, kas, samazinot lidojuma augstumu, tai ļautu sekmīgi izkļūt caur atmosfēras blīvajiem slāņiem un precīzi atrast mērķi. Starp citu, KTDR raķetes arī izmēģinājumos nebūt nav uzvedušās bez starpgadījumiem.
Pat ilggadīgi Ziemeļkorejas eksperti atzīstas, ka īsti nezinot, kas šobrīd pieņem lēmumus Phenjanā. Jebkurā gadījumā tā ir likteņa biedru grupa, kurā vairumam ir daudzkārt lielāka loma KTDR pastāvēšanā nekā šābrīža Dižākajam no karavadoņiem. Tāpēc loģiski, ka Kims Čenuns tiecas koncentrēt varu – viņš pārbīdījis kadrus partijas vadībā un formālajā likumdevēju asamblejā. Viņš aizstāj tēva paaugstinātos ierēdņus, varas virsotnē ieceļot savus cilvēkus. Vadonis lieliski saprot, cik smags ir KTDR saimnieciskais stāvoklis un to, ka saglabāt režīmu bez pārmaiņām un valsts atsvaidzināšanas būs neiespējami. Par reformu ideju lolotāju dēvētā Paka Bondži iecelšana par premjeru norāda uz ekonomiskās (arī ārējās tirdzniecības) politikas grozīšanas ieceri. Pastāv ortodoksālu un ģeneralitātes pretestība, tāpēc vadonis veic militāristu tīrīšanas, augstākajos armijas posteņos ieceļ partijas nomenklatūru. Toties ekonomikas reformēšanu viņš acīmredzot sadomājis veikt atomieroču vairoga ēnā. Kopā ar savu komandu Kims grib skaļi atgādināt pasaulei, ka Ziemeļkoreja pastāv, un tā ir ārkārtīgi bīstama, tāpēc – labāk to piebarot. Mūs šajā kritiskajā situācijā mierina tas, ka pat ļaunākais scenārijs Korejas pussalā mūs neskars tieši. Vismaz tikmēr, kamēr radioaktīvais mākonis nebūs aplidojis apkārt zemeslodei.