Taču pēdējā desmitgadē Kremlis ir strauji kāpinājis ietekmes, korupcijas un dezinformācijas operāciju intensitāti. Šo operāciju mērķi Latvijā ir:

  • skaldīt sabiedrību pēc etniskās pazīmes un manipulēt ar krievu diasporu;
  • veicināt sabiedrības neuzticību valstij un tās institūcijām;
  • graut sabiedrības ticību Rietumu vērtībām un demokrātijai;
  • diskreditēt un paralizēt valsts dalību ES un NATO;
  • noniecināt valsts un tautas kultūru, vēsturi, tradīcijas un sasniegumus.[1]

Var novērot, ka šie mērķi ir daļēji sasniegti, tostarp arī pateicoties Latvijas institūciju, politiķu, mediju un pilsoniskās sabiedrības ilgstošai minēto jautājumu nerisināšanai. Tas gan ir attiecināms arī uz daudzām citām ES un NATO dalībvalstīm. Latvijas neveiksmes un kļūdas ir atvieglojušas Kremļa uzdevumu. Vēstījums par Latviju kā "neizdevušos valsti (failed state) ar korumpētu un etnokrātisku Rietumu marionešu režīmu, kas veicina fašisma atdzimšanu", ir sasniedzis noteiktu auditoriju. No ziņojuma izriet, ka dezinformācijas kampaņu efektivitāte krītas, ja sabiedrības informētība ir augsta. Šī rubrika ir pasākums informētības palielināšanai.

Maldināšana: 2018. gada 2. janvārī portālā "lenta.ru" publicēts raksts par Latgales vēsturi: "Izspieda (Отжали). Kā Latvija saņēma Krievijas un Baltkrievijas zemes".[2] Rakstā ne vien tiek uzsvērtas Latgales atšķirības, bet gan Latgale tiek pilnībā pretnostatīta pārējai Latvijai kā kaut kas svešs un tai nepiederīgs. Latgalieši tiek saukti par atšķirīgu etnisku grupu, kura tika pakļauta latviešu asimilācijai. Tiek pieminēs citāts no A. Gapoņenko grāmatas "Latgale. Citas esamības meklējumos", kurā bez atsauces tiek citēts sabiedriskais darbinieks Francis Kemps: "Latgaliešu un latviešu valoda – nav viens un tas pats, un vienas valodas dēļ mums nevajadzētu apvienoties."

Atspēkojums:1917. gada Latgales kongresa rezolūcijas 1. punkts noteica: "Mes, Latgolas, latwiši pylnwarniki, sasapulcejuši 26.–27. aprili Rēzeknē sasauktā kongresā, atzeidami latwišus, kuri dzeiwoj Witebskas gubernē, tai ari kurzemnikus un widzemnikus par winu latwišu tautu..."[3] Tādējādi tobrīd Latgales latvieši skaidri identificēja sevi kā vienotu tautu ar Kurzemes un Vidzemes latviešiem. F. Kempa separātisms ir pārspīlēts, proti, viņš neiebilda pret Latgales apvienošanos ar pārējo Latviju, bet gan uzskatīja, ka tai jānotiek pēc citiem nosacījumiem. F. Kemps savā 1910. gada grāmatā "Latgalieši. Kultūrvēsturiska skice" jau pirmajā teikumā Latgali nosauc par Latvijas trešo daļu. Savukārt grāmatas 48. lpp. F. Kemps raksta: "Ja nāk runa par latgaliešu valodu, tad mēs nemaz nedrīkstam iedomāties par kaut kādu atsevišķu valodu, vispārējai latviešu valodai tikai radniecisku. Viņa ir latviešu valodas vecais dialekts..."[4] Visbeidzot, Latgales esamība Vitebskas guberņā līdz 1917. gadam nenozīmē, ka Krievijai vai Baltkrievijai ir kādas īpašas tiesības uz šo zemi.

Maldināšana: 2017. gada 11. novembrī portālā "baltijalv.lv", kas sevi uzdod par Latvijas krievu kopienas informācijas portālu, pārpublicēts "vesti.ru"[5] raksts "Latvieši devās lāpu gājienā, pieminot Waffen-SS leģionu".[6] Rakstā runa ir faktiski par 2017. gada 10. novembrī notikušo lāpu gājienu no Lestenes tautas nama uz brāļu kapiem.[7] Latviešiem tiek pārmests, ka netiek pieminēti sarkanarmieši.

Atspēkojums: Lāčplēša diena tiek svinēta, pieminot 1919. gada 11. novembrī gūto uzvaru pār Bermonta-Avalova armiju. Šīs dienas tradīcijas aizsākās pirmās brīvvalsts laikā, un tajā piemin Latvijas brīvības cīņās kritušos. Šis maldinošais teksts ir kārtējais raksts, kura mērķis ir uzturēt vēstījumu par fašisma it kā atdzimšanu Latvijā. Šī agresīvā nomelnošanas kampaņa pret Latviju tiek īstenota jau vismaz divas desmitgades, un tai ir rezultāti. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra 2016. gada pētījumā "Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā: potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi" secināts, ka apgalvojumam par fašisma atdzimšanu Latvijā piekrīt vai daļēji piekrīt 30,9% iedzīvotāju.[8]

Maldināšana: 2017. gada 11. decembrī portālā "sputniklv.com" publicēts raksts "Vladimirs Buzajevs: Rīga – aparteīda galvaspilsēta".[9] Šajā rakstā tiek minēts, ka bijušais Saeimas un šā brīža Latvijas "Cilvēktiesību" komitejas līdzpriekšsēdētājs deputāts V. Buzajevs savā "Facebook" lapā ir publicējis apgalvojumu, ka pirms ceturtdaļgadsimta rasisma citadele no Keiptaunas ir pārcēlusies uz Rīgu.[10]

Atspēkojums: ANO Ģenerālā asambleja 1973. gada 30. novembrī pieņēma Starptautisko konvenciju par aparteīda noziegumu novēršanu un sodu par tiem. Latvija tai pievienojās 1992. gada 14. aprīlī. Konvencijas 2. pantā izsmeļoši izskaidrots, kas ir aparteīds attiecībā pret apspiesto rasi vai grupu: 1) dzīvības un personisko brīvību atņemšana; 2) apzināta apstākļu radīšana, kas vērsta uz grupas daļēju vai pilnīgu fizisku iznīcināšanu; 3) visu politisko un citu tiesību atņemšana; 4)rezervātu un geto izveide, personu segregācija un starprasu laulību aizliegums; 5) darba ekspluatācija un piespiedu (vergu) darba izmantošana; 6) pamattiesību un brīvību atņemšana personām, kas cīnās pret aparteīdu.[11]

Minētās politikas pazīmes Latvijā praksē nav novērojamas, tās būtu pretrunā Satversmei un normatīvajiem aktiem. Ja, kā apgalvo bijušais deputāts, Latvijā pastāv aparteīds, tad kādēļ starptautiskā sabiedrība uzskata Latviju par demokrātisku valsti un kādēļ pret Latviju nav ieviesti starptautiskie ierobežojošie pasākumi (sankcijas), kā tas tika darīts pret Dienvidāfrikas Republiku?

Maldināšana: 2017. gada 30. novembrī portālā "vesti.lv" publicēts raksts "Latvija un ES ir iesaistījušās noziedzīgā sazvērestībā".[12] Rakstā tiek pausts, ka Latvijas, ES un ASV sazvērestība paredz, ka Latvijā mazākumtautības tiks iznīcinātas kā šķira. Tiek precizēts, ka ar to domāta krievu skolu likvidācija. Rakstā tiek pausts, ka kopš 1988. gada krievu skolēnu skaits ir samazinājies par 52%, latviešu – par 15%. Pēdējos 15 gados krievu skolu skaita samazināšanās temps 3,5 reizes pārsniedz latviešu skolu skaita samazināšanās tempu. Tiek piebilsts, ka Latvija pārkāpj ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

Atspēkojums: Skolu skaita samazinājums drīzāk ir saistīts ar demogrāfiskajām tendencēm, nevis ar visaptverošu Rietumu sazvērestību pret krievu skolām Latvijā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem,[13] kopš 1989. gada krievu skaits Latvijā ir samazinājies par 409 tūkstošiem jeb 45,27%. Kopš 2011. gada krievu skaita samazināšanās temps ir vidēji trīsreiz lielāks nekā latviešu samazināšanās temps.

Jāpiebilst, ka skolas, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, netiks likvidētas, bet gan pakāpeniski pāries uz izglītību valsts valodā, vienlaikus saglabājot iespēju mazākumtautību skolēniem dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.[14]ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija[15] un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija[16] neuzliek valstīm pienākumu nodrošināt izglītību etnisko minoritāšu valodās.


[1]https://www.foreign.senate.gov/imo/media/doc/FinalRR.pdf

[2]https://lenta.ru/articles/2018/01/02/latvyiskaya_anexiya/

[3]http://www.lakuga.lv/latgolys-kongress/

[4]http://www.lakuga.lv/2011/12/24/kemps-latgaliesi/

[5]https://www.vesti.ru/doc.html?id=2953055

[6]http://baltijalv.lv/news/read/30278

[7]http://www.delfi.lv/turismagids/jaunumi/lacplesa-dienas-gaidas-svetki-pasakumi-tukuma-puse.d?id=49429065

[8]http://www.naa.mil.lv/~/media/NAA/AZPC/Publikacijas/WP%2004-2016.ashx

[9]https://sputniknewslv.com/Latvia/20171211/6735953/Riga-aparteida-galvaspilseta-buzajevs-segregacija.html

[10]https://www.facebook.com/vbuzaevs/posts/1964204107193676

[11]https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1097

[12]http://vesti.lv/news/latviya-vstupila-v-prestupnyi-sgovor-s-es

[13]http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0070.px/table/tableViewLayout2/?rxid=09cbdccf-2334-4466-bdf7-0051bad1decd

[14]https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/valdiba-atbalsta-grozijumus-izglitibas-likuma-par-pakapenisku-pareju-uz-macibam-valsts

[15]http://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/tiesibu-akti/ano-dokumenti/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija

[16]https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/649