Maldināšana: 2017. gada 2. novembrī portālā "baltnews.lv" publicēts raksts "Brežņeva laikā Latvijas ekonomika auga ātrāk nekā Kučinska vai Dombrovska laikā".[1] Tajā tiek pausts, ka Leonīda Brežņeva valdīšanas otrajā periodā (1974.–1982. gadā) PSRS ekonomika pieauga par 13,5% jeb vidēji 1,6% procentiem gadā, savukārt Latvijas IKP 2008.–2016. gadā pieauga vien par "nožēlojamiem" 0,1%. Tiek minēts, ka Latvijas ekonomika pieaug pat lēnāk nekā Krievijas ekonomika Vladimira Putina vadībā, kas attiecīgajā periodā pieauga par 4,3%. Tiek arī norādīts, ka Latvijas ekonomika pieaug pat lēnāk nekā Krievijā, neskatoties uz to, ka pret Krieviju ir ieviestas Rietumvalstu sankcijas.
Atspēkojums: Maldinošā raksta autors atsaucas uz krievu ekonomista Andreja Illarionova, kura mērķis bija kritizēt Krievijas skaudros izaugsmes tempus, atlasītajiem Starptautiskā Valūtas fonda datiem.[2] Konkrētajā gadījumā pretenzija nav pret datiem vai to izlasi, bet gan maldinošā raksta mērķi un konteksta ignorēšanu. Finanšu krīze it sevišķi smagi skāra tieši Latvijas ekonomiku, IKP sarūkot par 14,3% 2009. gadā, kas arī tik būtiski ietekmē rādītājus konkrētajā izvēlētajā laika periodā 2008.–2016. gadā. Starptautiskā Valūtas fonda dati[3] rāda, ka kopš Vladimira Putina kļūšanas par Krievijas prezidentu 2000. gadā Latvija visā laika periodā, izņemot finanšu krīzes posmu, ir piedzīvojusi straujāku izaugsmi nekā Krievija. Tāpat arī tiek pārspēti 1974.–1982. gada PSRS vidējie izaugsmes tempi. Turklāt var novērot, ka kopš 2014. gada, kad tika ieviestas Rietumvalstu sankcijas, ir novērojama recesija Krievijā, ko papildināja arī energoresursu cenu kritums. Savukārt Krievijas produktu embargo kopumā nav bijusi nozīmīga ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmes tempiem.
Maldināšana: 2017. gada 3. novembrī portālā "rubaltic.ru" rakstā "Latvija heroizē nacistus un atsakās no to noziegumiem"[4] Latvijas Saeima tika kritizēta par likumprojekta "Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Rakstā tiek minēts, ka Latvija atsakās uzņemties atbildību par noziegumiem, kas notika tās teritorijā okupācijas periodā. Tiek piebilsts, ka Latviešu leģions tika izveidots 1942. gadā un ka tas pastrādāja noziegumus Baltkrievijā, Polijā un Krievijā, precīzi gadījumi nav minēti, vienīgi tiek īpaši izcelta operācija "Ziemas burvība" Baltkrievijā.
Atspēkojums: Likums "Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu" pieņemts 2017. gada 21. decembrī. Likums pieņemts, ņemot vērā, ka latvieši tika iesaukti abu okupācijas varu armijās, kā rezultātā vienas nācijas pārstāvji (atsevišķos gadījumos pat radinieki) pret savu gribu tika padarīti par ienaidniekiem. Atbilstoši likuma 3. pantam no kara dalībnieku statusa tiek izslēgtas personas, kas veica noziegumus.[5] Jāpiebilst, ka Latvijas Republika nav pastrādājusi noziegumus pret cilvēci, mūsu valsts nav un nevar pēc būtības būt atbildīga par okupācijas varu pastrādātajiem noziegumiem tās teritorijā vai atsevišķu personu kolaboracionismu.
Jāpiebilst, ka Latvijā abu režīmu kolaborantu pastrādātie noziegumi netiek noliegti un tiek nosodīti. Latviešu leģiona izveide sākās vien 1943. gadā, pirmā mobilizācijas akcija notika no marta līdz augustam,[6] attiecīgi leģions nevarēja un arī nepiedalījās operācijā "Ziemas burvība", kas notika no februāra līdz aprīļa sākumam, leģions tobrīd vēl nebija komplektēts, turklāt tas nekad nepildīja soda funkcijas. ASV vēsturnieki Eduards Anderss un Jirgens Frics pierādīja, ka leģions nav veicis poļu karagūstekņu slepkavošanu Podgajē.[7]
Maldināšana: 2017. gada 9. novembrī portāls "vesti.lv" pārpublicējis "rus.tvnet.lv" 2017. gada 7. novembra rakstu "Krievu jaunieši baidās, ka viņus neņems darbā uzvārda dēļ", kur kāda 2015. gadā skolu beigusi persona vārdā Polina (būtībā anonīma) atminas, ka, pēc viņas izjūtām, daudzi skolēni baidās, ka viņus nepieņems darbā uzvārda dēļ.
Atspēkojums: Polinas mierinājumam var minēt, ka Darba likuma 7. pantā skaidri noteikts, ka tiesības uz darbu nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas. Tostarp diskriminācija pēc nacionālās izcelsmes vai citiem apstākļiem ir aizliegta.[8] Eirobarometra 2015. gada pētījums par diskrimināciju Latvijā parāda, ka, pēc respondentu domām, trīs biežākie kritēriji, pēc kuriem personas tiek diskriminētas Latvijas darba tirgū, ir vecums virs 55 gadiem, invaliditāte un kandidāta izskats. Kandidāta vārdu kā diskriminācijas potenciālo iemeslu min vien 2% respondentu.[9] Protams, nevar noliegt personu subjektīvo sajūtu, atmiņu realitāti. Šajā gadījumā maldināšana ir nepamatotas aktualitātes piešķiršana jebkādām ziņām ar apšaubāmu nozīmi gadījumos, kad tiek skarti etniskie jautājumi.
Maldināšana: 2017. gada 9. novembrī portālā "rubaltic.ru" publicēts "cilvēktiesību aizstāvja" Aleksandra Gapoņenko viedoklis.[10] A. Gapoņenko stāsta, ka Latvijā 9. novembrī neatzīmē Starptautisko dienu pret nacismu, fašismu un antisemītismu, kā arī tiek īstenots "nacionālistiskā režīma terors pret cittautiešiem".
Atspēkojums: A. Gapoņenko cenšas pastiprināt savu vēstījumu par Latvijas "nacistisko raksturu" ar piemēru par īpašas nozīmes nepiešķiršanu konkrētai dienai, kas tiek atzīmēta datumā, kad 1939. gadā notika Kristāla nakts nacistiskajā Vācijā. Jāpiebilst, ka šo akciju organizē "UNITED for Intercultural Action" Eiropas organizāciju tīkls, kas iestājas pret nacionālismu, fašismu un antisemītismu.[11] Par ANO noteiktajām starptautiskajām svinamajām vai piemiņas dienām ir noteikti vairāk nekā 50 dažādi datumi saistībā ar kādu konkrētu problēmu vai tēmu,[12] taču – vai tām visām tiek piešķirta īpaša nozīme Latvijā? Latvijā 8. maijs, Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, 4. jūlijs, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena, 23. augusts, Staļinisma un nacisma upuru atceres diena, ir oficiālās atceres dienas. Tādējādi A. Gapoņenko arguments neiztur kritiku.
[1] http://baltnews.lv/riga_news/20171102/1021303936.html
[2] https://aillarionov.livejournal.com/1022769.html
[3]http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2017/02/weodata/weorept.aspx?sy=1993&ey=2017&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&pr1.x=43&pr1.y=8&c=922%2C941&s=NGDP_RPCH&grp=0&a=
[4] https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/03112017-latviya-geroiziruet-natsistov-i-otrekaetsya-ot-ikh-prestupleniy/?sphrase_id=2734
[5]http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/0E21D28BCE8028F1C2257FD30032FA54?OpenDocument
[6] http://lpra.vip.lv/2004vestkom16m.htm
[7] http://www.la.lv/polu-karagusteknu-tragedija-podgaje-1945-gada-miti-un-patiesiba/4/
[8] https://likumi.lv/doc.php?id=26019
[9]http://ec.europa.eu/COMMFrontOffice/publicopinion/index.cfm/Survey/getSurveyDetail/instruments/SPECIAL/surveyKy/2077
[10] https://www.rubaltic.ru/news/09112017-gaponenko-v-latvii-boyatsya-otmechat-mezhdunarodnyy-den-protiv-fashizma/?sphrase_id=2734
[11] http://dayagainstfascism.eu/join-the-campaign/
[12] http://www.mfa.gov.lv/newyork/informacija-par-ano/ano-sistema/ano-svinamas-dienas