Festivāla Kubana laikā atklātie pārkāpumi tikai lieku reizi atgādina, ka uzlabojumi fiziskās apsardzes nozari regulējošajos normatīvajos aktos ir vitāli nepieciešami. Latvijā ir izsniegti apmēram 15 tūkstoši apsardzes darbinieku sertifikātu, bet 576 uzņēmumiem ir VP izsniegtas licences apsardzes pakalpojumu sniegšanai.
Taču daudz ir arī tādu tirgus dalībnieku, kas neievēro likuma prasības un sniedz šos pakalpojumus bez licences. Nozares uzņēmumi ik gadu nodokļos nomaksā vairākus desmitus miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu sastāda daži nopietnākie apsardzes uzņēmumi. Turpretim valsts un pašvaldību iepirkumos regulāri uzvar komersanti, kas vēlāk nespēj nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu un visu likuma normu ievērošanu par pašu noteikto iepirkuma summu. Precedents festivāla Kubana laikā ir uzskatāms piemērs kā netiešā veidā caur publiskajiem iepirkumiem tiek sekmēts "pelēkais sektors".
Tas nav tikai DNKA viedoklis arī Valsts ieņēmumu dienests fiziskās apsardzes nozari ir atzinis par augsta riska jomu, kurā aplokšņu algas un nodokļu "optimizācijas" shēmas nav nekāds retums.
Šādiem shēmotājiem varētu sarežģīt dzīvi veicot divas principā diezgan vienkāršas lietas. Pirmkārt, īpaša regulējuma noteikšana attiecībā uz vienu no apsardzes veidiem - fizisko apsardzi. Proti, šobrīd ir ļoti izplatīta prakse, ka uzņēmumi veido apakšuzņēmumu un mikrouzņēmumu piramīdas. Nodarboties ar negodīgu komercpraksi ir pavisam vienkārši. Nodokļu parādu gadījumā, uzņēmumu var viegli pārreģistrēt, bet uzvarēt lielā publiskā iepirkumā ar nepietiekami darbinieku skaitu nu jau ir ierasta prakse.
Visticamāk, ka arī Kubanas gadījumā apsardzes darbam tika piesaistīti apakšuzņēmēji. Tādos gadījumos ir vieglāk novelt atbildību, ja tiek konstatēti pārkāpumi, piemēram, ja kāds apsargs ir strādājis bez atbilstošas licences vai uzņēmumā netiek maksāti nodokļi. Pieredze liecina, ka līdzīga situācija ir ne tikai masu pasākumu kārtības nodrošināšanā, bet arī apsargājot valstiski svarīgus objektus un ārstniecības iestādes.
Te zaudētāju lomā nokļūst ne tikai pārējie godprātīgie nozares pārstāvji, bet arī pakalpojuma saņēmēji. Negribētos pat iztēloties, kas notiktu, ja festivāla Kubana laikā izceltos kādas nekārtības un sāktos panika. Mēs taču nezinām cik profesionāli būtu spējīgi rīkoties apsargi, kas nav sertificēti. Normatīvais regulējums, kas nepieļauj sniegt fiziskās apsardzes pakalpojumus ar apakšuzņēmēju starpniecību ļautu turpmāk izvairīties no šādām situācijām. Tas radītu godīgāku uzņēmējdarbības vidi, celtu pakalpojuma kvalitāti un budžeta ieņēmumus.
Otrkārt, apsardzes nozare ir ārkārtīgi necaurspīdīga. Uz doto brīdi apsardzes nozarei ir tikai viens Valsts Policijas dokuments, kurā trūkst detalizētas informācijas par vairāk kā 500 Latvijā licencētajiem apsardzes uzņēmumiem. Arī publiskajā telpā ir salīdzinoši maz informācijas par šajā jomā strādājošiem uzņēmumiem, tajos nodarbināto skaitu, pieredzi utt. Te varētu palīdzēt būvniecības nozares pieredze.
Nu jau kādu laiku veiksmīgi darbojas Būvkomersantu reģistrs, kurā ir pieejama informācija par komersantu, tā nodarbinātajām personām, uzņēmēju iepriekšējo darbību, to pieļautajiem Būvkomersantu reģistrācijas noteikumu pārkāpumiem un būvniecībā konstatētajiem pārkāpumiem, kas ir fiksēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Arī apsardzes nozarē šāda pieredze krietni atvieglotu uzraugošo iestāžu darbu, bet potenciālajiem pakalpojuma pircējiem ļautu labāk orientēties apsardzes nozares uzņēmumu piedāvājumā, tāpēc DNKA sadarbībā ar Valsts policiju un Labklājības ministriju šobrīd izstrādā tehnisko specifikāciju apsardzes nozares uzņēmumu reģistram, un tuvā nakotnē tas būs pieejams ieinteresētajām personām.
Mēs uzskatām, ka nozari var sakārtot tā, lai konkurence būtu godīga, pakalpojums kvalitatīvs un apmierināti būtu gan pakalpojuma saņēmēji, gan paši apsargi. Tie ir reāli sasniedzami mērķi un šobrīd galvenais ir turpināt jau uzsāktos darbus, lai pēc iespējas ātrāk sakārtotu apsardzes biznesa vidi.