Foto: RIA Novosti/Scanpix
No sirds slavēt savu valsti - tas ir ļoti patīkami, pat priekpilni. Rakstīt par to vārdus, kuros nav bēdu, ironijas, dežurfrāžu par nelietīgo varu un pofigistisko tautu. Diemžēl, tas sanāk retāk nekā gribētos.

Iemesli slavēšanai ir pamatoti, bet diezgan, kā lai pasaka, vienveidīgi... Tie var būt lielisku kultūras notikumu iespaidi: jauna pirmizrāde MDT, Zvjaginceva filma, "Akvarium" albums un tamlīdzīgas neiznīdējama mūsu mākslinieku talanta izpausmes. Vai arī stāsti par braucieniem uz Krievzemes dziļumiem, kuru, eh, kā mīlu - iespaidīga daba, vēstures pieminekļi, nesamaitāti ļaudis... Ir par ko priecāties, bet vienlaikus uzmācas nostalģija. Bet, ja vajag tā, ka gan laikmetīgi, gan plaša mēroga, gan "tautiski" - manā dzīvē tādi negaidīti svētki notika pavisam nesen!

Nepazīstami jauni (tobrīd es vēl nezināju, cik ļoti JAUNI) cilvēki piedāvāja uzstāties Pēterburgā sarīkojumā ar dīvainu nosaukumu "Geek Picnic". Uzreiz laikam nāksies daudziem lasītājiem paskaidrot, kas tas "gīks" tāds ir - ārzemju izcelsmes žargonvārds, kas saziņā ieviesies salīdzinoši nesen. Sākotnēji es to tulkoju kā "botāniķis" - ne visai komunikabls jaunietis, kas pilnībā pārņemts ar zinātni. Tomēr šim aprakstam precīzāk atbilstu vārdiņš "nerd" - "frīkains" zinātnieks, sociopāts. Bet tipisku "gīku" es aprakstītu tā: puisis vai meitene, kas dedzīgi aizraujas ar mūsdienu civilizācijas jaunumiem - no datoriem līdz elektromobiļiem, no dizaina līdz kosmonautikai.

Atgriezīsimies pie piknika. Tas notiek Pēterburgā jau trešo gadu un otro reizi - parkā Jelagina salā. Plaša teritorija pieguļ nesen atjaunotai 18. gadsimta imperatora vasaras pilij, tajā simtiem telšu un nojumīšu, kuras piepilda visdažādākie gīku kultūras artefakti. Mani novērojumi liecina, ka populārākie ir datoru gadžeti un jaunākie saziņas risinājumi; 3D printeri un ar tiem izveidotās lietas; eksotiskas un "alternatīvas" pārvietošanās ierīces; dažādas dizaina dīvainības, par kurām ne vienmēr iespējams saprast, kam tās domātas.

Tomēr atsevišķi jāizceļ skaitliski vislielākā eksponātu sadaļa - darbi. Visādām gaumēm, visādām vajadzībām - no darba - tetovētājs līdz droniem (jā, lidojošiem!), kas paredzēti ēdiena piegādei. Vairākums tehnikas brīnumu izgatavoti Krievijā, bet sastopami arī ārzemju dalībnieki - tikos ar holandiešiem, ķīniešiem, kanādiešiem, angļiem.

Bez tam apziņas, prāta un miesas treniņam tiek piedāvāts:

-  teritorija bērniem ar modernām spēlēm, modelēšanu, ķīmiskiem eksperimentiem;

-  Populārzinātnisks lektorijs; tematu piemēri: "Kāpēc mīlestība ir akla?", "Tehno-bio-radījumi: hibrīdmāksla performanču estētikas meklējumos", "Mūsdienu ēdiens: kā, pārtiekot tikai no ķīmijas, nesagraut savas un apkārtējo smadzenes";

-  Izklaides programma: robotu orķestris un kiborgu šovs; sacensības un konkursi; "Tesla Show" - elektrodos "iepakoti" mākslinieki uz skatuves viens otru sit ar elektriskiem lādiņiem; sērfošana pa Ņevas atteku; mobilais planetārijs; sfērisks kinoteātris un vēl tamlīdzīga fantastika;

-  Ēdināšana: no hipsterīga "fastfuda" līdz gardēžu izvirtībām; ja godīgi, nepamēģināju.

-  Smieklīgu suvenīru, autorizstrādājumu t-kreklu un ekstremālu lupatu letes.

Interesanti, ka pilī darbojās "vip-zona" ar šampānieti, bet tur bija PILNĪGI TUKŠS. Visi bija devušies uz randiņiem ar nākotni.

Līdz šim es šādos "hai-tek-karnevāliem" nebiju bijis, tomēr esmu pārliecināts, ka tādi notiek dažādās pilsētās un valstīs. Un, iespējams, ka pat turīgāki un sapostāki nekā tas, kas šajā nedēļas nogalē notika Pīterā. Pats jau es arī nemaz neesmu "gīks" (kaut gan nolasīju tur lekciju par kiber-viduslaikiem mūzikā). Bet es piedzīvoju pilnīgu sajūsmu no tā, ko redzēju Piknikā. Un ne mazākā sajūsmā esmu no tā, ko es tur NEREDZĒJU (un ar katru nākamo neredzēšanu manas acis kļuva platākas un uzacis pacēlās tālāk pierē):

-  Nevienu mentu, kuru visurklātesamība un nīgri dusmīgais izskats var izbojāt labsajūtu jebkuros svētkos; daži akurāti apsardzes cilvēki pie ieejas un pie "vip" - tā arī visa "uzraudzība";

-  Nevienu smēķējošo. Savas uzstāšanās beigās, pasakoties auditorijai, es pajautāju: vai tiešām neviens no jums šeit nesmēķē? Viens čalis attrauca: vispār jau smēķēju, bet šeit nemaz neprasās.

-  NEVIENU SAMETUŠOS PURNU - pie tā, ka visur bija dabūjams alus un dažās vietās pārdeva arī stipros dzērienus.

Uzsvērsim, ka "Geek" piknikā es uzturējos no pieciem līdz desmitiem vakarā, izstaigāju visu teritoriju un paspēju ieraudzīt lielas ļaužu masas. Mani novērojumi liecina, ka ļaužu - gandrīz tikai jauniešu - sestdien tur bija savākušies ap 10 tūkstošiem (organizētāji teica, ka, spriežot pēc pārdoto biļešu skaita - pat divpadsmit). Jā, un neviena (pamanāmi) piedzēruša. Iznīcinošs trieciens pa ierastajiem priekšstatiem un stereotipiem!

Galveno festivāla / gadatirgus organizētāju un ideologu sauc Nikolajs Gorelijs. Pēc izskata viņam un visai viņa komandai (tā ir pavisam maziņa - cilvēku desmit, neskaitot brīvprātīgos) ir 20-25 gadu. Pikniku viņš taisa "sev": "Kaut arī man ir humanitārā izglītība, es vienmēr esmu ļoti interesējies par zinātni un tehniku; man gribējies zināt - kas tas par hadronu paātrinātāju, gribējies parunāties ar kosmonautiem... Lūk, un sanāca šī lietiņa, kas nu aug gadu no gada."

Pajautāju, vai negadās problēmas ar pilsētas varu, vai, piemēram, pareizticīgo aktīvistiem - nosaukums tāds nekrievisks, un pasākums kopumā tāds visai nestandarta. "Jā, nosaukums radīja jautājumus, bet, kad mēs izskaidrojām, ka "geek" nenozīmē to pašu, ko "gay", biedri likās mierā. Šogad pat gubernators pieteicās ciemos..."

Nezinu, vai gubernators Poltavčenko iegriezās "Geek Picnic". Pieļauju, ka viņu, kā maksimālas atturības un veselīga dzīvesveida slavētāju, būtu ļoti priecējis tas, ko viņš ieraudzītu Piknikā. Tiesa gan, pareizticīgās simbolikas tur vispār nebija, un minimāli pārstāvēta Krievijas valsts simbolika. Ja atnāca un atbalstīja - lieliski; ja neatnāca - lai paliek viņa problēma... Bet problēma, kas satrauc mani, ir nedaudz cita. Noformulēšu to tā: cik lielā mērā mūsdienu Krievijai ir vajadzīgi šie brīnišķīgie jaunie cilvēki - aizrautīgie, jautrie un, starp citu, tik lielā skaitā?

Kā viņu darbotiesgriba nākotnē sadursies ar "dižās pagātnes" mīlētāju spiedienu? Kā viņu bezrūpīgais globālisms izdzīvos augošās izolācijas laikmetā? Nezinu. Atliek cerēt un ticēt, ka šiem lieliskajiem jauniešiem - un tātad arī visai valstij - viss nokārtosies pareizi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!