Žanrs: iekšlietu laikmeta meditācija

Klausījos ziņās, kādus zaudējumus cietuši augu valsts pārstrādes uzņēmumi. Galvā ienāca divas domas: 1) gribu kļūt par augu valsts pilsoni, 2) kā sauc uzņēmumu, kas pārstrādā mūsu valsti?

Pēc tam lasīju par 1905. gada revolūciju un galvā savirknējās jau šādas rindas.

Dedzināja un demolēja muižas - labi. Nogalināja mācītājus, baronus un to atbalstītājus - labi. Latvieši savējos nogalināja vairāk par baltvāciem - labi. Ebreju sociālistu iedvesmoti, latviešu sociāldemokrāti savu teoriju izmēģināja praksē - labi. Raiņa augstā ideja, "kas nepazīst cilvēka žēluma", iemiesojās labi. Bet tas, ka dedzinātājus, demolētājus, baronu un savējo nogalinātājus tomēr sodīja, arī bija labi. Labi bija netaisni apspiest tautu un labi bija tautai ļaut apspiedējus izkaut, stiprāko grupai uzsākot jaunu, demokrātiskāku apspiešanas ēru, kas tiem, kuri to vēl nezināja, likās ļoti labi.

Bagdādes ielās, kā raksta spāņu žurnālists Luiss De Vega, brīvības vēsmas jūtamas ne tikai garīgi, bet arī pie daudzu atbrīvoto miesām, kas taču ir labi. Viņš raksta par Bagdādes porno ķinīti "Al-Saadun", kur atbrīvotās Irākas dēli dodas pamasturbēt. Huseina laikā to nedrīkstēja, kas bija slikti, taču Buša laikā vismaz ķinītī pabijušajiem tagad ir labi.

Tomēr Huseins Mutārs, Abū Graibas bijušais ieslodzītais, ASV cietumsargu uzaicināts solidarizēties ar saviem tautiešiem un masturbēt grupveidā, kara tiesai liecina, ka tas neesot bijis labi un ka tik perversi pret ieslodzītajiem nav izturējušies pat Sadama laikā. Vecmodīgie diktatora laika uzraugi uz ko tādu vēl nebija spējīgi, kas savā ziņā bija labi, taču tāds režīms tika gāzts. Buša modernie uzraugi, ja ne uzreiz visas tautas, tad vismaz vienas grupas labuma sasniegšanas procedūrā sadamistiem jau ir krietni priekšā, un tas jau ir labi.

Labi ir, ka daļa pasaules tomēr nostājās pret Fallūdžas slimnīcu bombīšanu, mediķu un pacientu nogalināšanu, taču labi ir arī tas, ka tās tomēr bombīja, jo, kā uzsvēra koalīcijas līderi, slimnīcās slēpušies ienaidnieki, kas pasaulei snieguši nežēlīgi patiesas ziņas par ievainotajiem un nogalinātajiem. Daudzi fallūdžieši, kas mēģina atgriezties no zemes noslaucītajā pilsētā, savas mājas vairs neatrod, kas ir slikti, bet lai taču viņi mācās priecāties, ka palikuši dzīvi, jo dzīvam būt taču atkal ir labi.

Antonijs Deriks, 21 g.v. ASV kājnieks, vērodams nopostīto Fallūdžas ainavu, komentē: “Nekas labs jau nav, ka nopostījām pilnīgi visu, taču mēs vismaz devām viņiem iespēju sākt kaut ko jaunu.” Un tas ir ļoti labi. Labi ir, ka Bušs izkauj irākiešu sliktāko daļu, kā Hērods nogalinot pat sliktākos jaundzimušos un viņu sliktākās mātes, taču labi arī, ka tai pašā Buša Amerikā ir tādi profesori, kā Noams Čomskis, kas pērn 17.decembra intervijā pastāstīja, pēc kādiem Ženēvas konvencijas un ASV kriminālkodeksa punktiem Bušs jau sev nopelnījis nāves sodu.

Viss šai pasaulē aizvien epidēmiskāk kļūst labs. Labi būs gan tie, kas Džordža inaugurācijai demonstratīvi pagriezīs pakaļas un Baltā Nama priekšā noliks 1000 baltus zārkus, gan tie, kas savam, valsts algoto hakeru manipulāciju dēļ (kas ir ļoti labi) ievēlētajam prezidentam, tomēr kliegs "urrā" (nezinot, ka tjurku mēlē tas nozīmē "sit nost").

Labi ir, ka rietumu valstis solīja cunami krīzes reģioniem miljardu palīdzību un labi ir, ka vairums šaubās, vai naudu vajadzētu reāli dot, jo visus blēžus taču jūrā vēl neieskaloja, daudziem trešās šķiras ķermeņu miljoniem tomēr izdzīvojot. Labi ir, ka līdz nākamajam gadam uzstādīs cunami brīdināšanas sistēmas šajos reģionos, taču labi ir arī tas, ja tektonisko nobīdi varētu būt izraisījis plānots kodolsprādziens virknē attiecīgu urbumu kritiskākajos "uguns gredzena” punktos, jo nu šais krastos var izmest tūkstošiem militarizētu palīgu, kas no vienas (rietumu interešu) puses atkal ir labi. Bet labi ir arī tas, ka kūrortu biznesu, lai arī vēl vairāk ar rietumu investoru līdzekļiem, tomēr atjaunos, jo vietējie trešās šķiras ķermeņi atkal varēs dabūt verga darbu, taču ekonomiski uzlabotajos apstākļos nu jau par humānāku - par kalpu algu, kas ir ļoti labi.

Labi, ka arī Latviju piemeklēja vētra, jo tā lika pārvērtēt mūsu iluzoro dižumu un piedzīvot glābēju rokas vērtību. Labi jau, ka esam radības kronis, taču balansam labi arī, ka šai pašā visumā līdzās 6 miljardiem iedomīgu kronīšu, melnā cauruma uzpūsti, divi milzu burbuļi stumj projām gāzes mākoni, kas ir tik smags kā visas Piena Ceļa zvaigznes kopā. Labi, ka tūdaļ paskatījos spogulī, nodomājot, cik labi, ka vispār ir kam atspoguļoties. Un labi, ka mums ir sava armija, kas pēc vētras var palīdzēt glābt tūkstošiem Latvijas vistu un Irāku no irākiešiem. Un labi, ka pie mums stihiju mežonībā iet bojā vistas un cūkas nevis cilvēki.

Taču lai jaunajos, populārā un labi mārketētā terora laikos cūku vietā nekristu mēs, iekšlietu ministrs Dienā pasludina jaunā drošības laikmeta principus. Līdzīgi kā Staļina vai Hitlera režīmos, ministrs aicina mūs vērot vienam otru ar pavisam jaunu uzmanību, ielūkojoties vienam otra saiņos, pat par vismazākajām aizdomām zvanot 02 vai 112. Līdz šim viens otram pārmetām nevērību, vienaldzību, atsvešinātību, kas bija slikti, taču nu sāksies pavisam citi laiki - mēs viens otru ne tikai pamanīsim, bet arī novērosim, kas taču būs tik sirsnīgi un labi. “Šodien mēs stāvam pie robežas, aiz kuras sabiedrībai un policijai no savrupām sistēmām būs jākļūst par viena veseluma divām pusēm. Spēcīgāk kā jebkad savu lomu policijas ikdienā pieteiks cilvēka faktors”, Dienā raksta iekšlietu minsitrs. Lai kāda, taču līdz šim mums bija tikai tāda parasta valsts, kas nekas labs nevarēja būt, taču nu mums tā būs policejiska jeb, kā teiktu agrāk, “stukaču” valsts, kas, kā noteikti atceras arī pats ministrs, bija ļoti labi.

Jaunais, LPP bijušā līdera pieteiktais iekšlietu laikmets pamatos mainījis arī attieksmi pret ticību. Agrāk ticīgie sacīja “Es ticu uz Dievu... utt.”, kas, protams, bija arhaiski, abstrakti, tātad, slikti. LPP reklāmu mags Ēriks Stendzenieks jauno ticības apliecību iesāk šādi: “Es ticu šai partijai... utt.” (Diena). Protams, izteiksme jau pazīstama, bet nekas – tā tomēr ir tuvāka mūsdienām un atbilstošāka “stukaču” valsts restauratoru izpratnei par hierarhiju, kas ir progresīvi un ļoti labi. Muļķīgi tikai, ka tagad nezinu, vai tas, ka ar Ēriku kopā turējām EsParMieru sēru vaiņagu pie ASV vēstniecības, bija slikti vai labi. Toreiz likās, ka LPP atbalstītais un jau līdz 100 000 irākiešu līķiem aizskaitītais slaktiņš Divupē bija slikti. Bet tagad? Vai tad LPP savu uz Baltā nama 26 meliem balstīto aģitāciju ir atsaukuši? Bet galvenais jau ir sabalansēt intereses, lai visiem būtu labi.

Labi arī, ka rietumi aizstāvēja magnāta Hodorkovska tiesības līdz galam novest vērienīgo Krievijas valsts pārdošanu, taču labi arī, ka Putins attapās paeksperimentēt ar impēriskuma atjaunošanu, lai šāda valsts uzdāvināšana Israēlai un ASV neizdotos. Arī pats Hodorkovskis taču publiski apliecināja: “Tas ir labi, ka tagad esmu brīvs no saviem īpašumiem.” Labi bija, kad PSRS bija alternatīva ASV, taču labi arī, ka pirmā sagruva un mūs iekļāva ASV sabiedroto sarakstā. Kā būs pēc Krievijas un Ķīnas šā gada otrajā pusē paredzētajiem plašajiem militārajiem manevriem Drakona zemes teritorijā, grūti pateikt, taču liekas, ka Lācim labi. Arī Sīrijai būs labi, kad tā no krieviem iegādāsies zeme-zeme tipa raķetes Iskander-E un modernos pārvietojamos zenītrāķešu kompleksus SA-19 Igla. Bet Israēlai nekad nav labi, kas, protams, ir dinamizējoša motivācija progresam. Un no progresa visiem jau automātiski metas labi.

Labi ir, ka mūsu prezidente brauks uz Lāča zemi svinēt 9. maija Uzvaras pār fašismu svētkus, taču labi arī, ka “Dienas” komentētājs un citi nevainīgās Latvijas lielvalsts orākuli viņu brīdina, ka tas nav labi. Labi būtu, ja mums izdotos panākt, lai krievi beidzot atzīst Baltijas okupācijas faktu, taču, no PSRS interešu pozīcijām raugoties, arī mūs okupēt bija labi, jo latvieši cīnījās arī fašisma ierindā. Krieviem laba sava taisnība, latviešiem sava. Visiem labi.

Laba ir globalizāciju īstenojošā elite savos noslēpumainajos klubos, taču labi, ka ir arī antiglobalizācijas demolanti savās skatlogu dauzīšanas performancēs. Labi ir zaļie, labi ir zilie. Labi ir kriesie, labi ir labējie, labi ir humānisti, labi ir nac.sociālisti, labi ir geji un labi ir heteroseksuāļi, labi ir monogāmie, labi ir poligāmie, labi ir onānisti un labi ir svingeri, labs ir Meivess un pirmās labi pieteiktās kanibālu tiesības. Labs ir pedofīls Platons un viņa modernie sekotāji (platoniskā mīlestība pirmatnēji nozīmē Skolotāja tiesības uz seksuālo honorāru - augstās zinības apgūt nākušā pusaudža pēcpusi).

Labi ir oficiāli atļaut jaundzimušu kropļu un vecuma marasma vai slimības pazemoto būtņu eitanāziju, abortus, mazvērtīgo cilvēkresursu ierobežošanai sterilizāciju un dzimstības plānošanu. Taču labi ir arī dažādu reliģiju centieni dažādos veidos to apkarot. Labas būs arī humānu mērķu dēļ izdarītās korekcijas gēnu līmenī un neslikts stimuls pastiprināt totālās kontroles režīmu būs arī šo ēru pavadošais bioterorisms.

Labi ir mīlēt savu valsti un būt informatīvi un materiāli aplaupītam nabagam, taču labi arī ir turpināt mīlēt pašu rokām izlaupīto valsti, tās labumus sadalot uz savējo un vēl dažu kompanjonu galviņām. Pārējās lai ripo, nosmokot cilpās, nomizojoties zem auto riteņiem vai nokaroties bezcerībā.

Lai kādu drošību pasaule un mēs sev neplānotu, vienmēr ir bijis labi pilis celt un vienmēr būs labi tās atkal nodedzināt. Kā R.Paula un J.Petera pravietojumā "Vēl nāks piektais gads, Asins lietus līs..." Un tā līdz pasaules galam, aizvien labāk un labāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!