Elmārs Barkāns: Rīgas Dome būvē pasaules brīnumu

Vispirms īsumā atgādināsim dažus skaitļus, kas saistīti ar tilta projektu:

2001. gada vasaras sākumā ziņu aģentūras un laikraksti vēstīja: "Patlaban tiek skatīts jautājums par Dienvidu tilta izbūvi, kas varētu izmaksāt 20 miljonus latu."

2001. gada augustā Rīgas vicemērs Aivars Kreituss paziņoja, ka pats tilts "varētu maksāt 30–35 miljonus latu", bet pievedceļi pie tā būs "krietni dārgi", tomēr nepārsniegs 70 miljonus latu.

2003. gada aprīlī pilnsabiedrība Dienvidu tilts paziņoja, ka tā tiltu uzbūvēs precīzi par 85 119 393 latiem.

2004. gada novembrī Rīgas Dome paša tilta būvniecībai plāno tērēt 82,24 miljonus latu un 84,87 miljonus latu — pievedceļu būvei (kopā 167,11 miljonus latu). Atgādināsim, ka trīs gadus pirms šiem aprēķiniem tika paziņots, ka pievedceļi nemaksāšot dārgāk par 70 miljoniem latu.

2005. gada janvārī A. Kreituss pavēsta, ka pats tilts izmaksās aptuveni 85 miljonus latu, bet pievedceļu un piebrauktuvju izmaksas paliek iepriekšējā līmenī — 84,87 miljoni (kopā 169,87 miljoni latu).

"Nāve, nāc rīt!"

Ir tāda pasaka par veiklu zelli, kurš prata apmānīt pašu Nāvi. Kad pie viņa atnāca Nāve, vīrs sūkstījās, ka visu šajā dzīvē vēl nav paguvis izdarīt,— lai Nāve dodot tam klāt kādu dieniņu. Tas atkārtojās vairākas reizes pēc kārtas. Beigās abi norunāja, ka vīrs pie durvīm atstās zīmīti, kad Nāve droši var nākt, lai vienmēr nav ilgi jāklauvē. Taču viņš pie durvīm piesprauda zīmīti Nāve, nāc rīt! un lustīgi dzīvo vēl šobaltdien.

Līdzīgi ir ar Dienvidu tilta būvētājiem Rīgas Domē. Latu miljoniem droši vien var ticēt tikpat daudz, cik solījumiem par tilta uzbūvēšanas termiņiem: tilts būs rīt. Pirms četriem gadiem (vai tikai ne ap iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu laiku) no Domes tribīnes izskanēja solījumi, ka Dienvidu tilts būs gatavs 2004. gada sākumā. Tas nozīmē, ka pašlaik it kā vajadzētu pabeigt pievedceļu iekārtošanu, un īstenībā mums jau šobrīd ar automašīnām vajadzēja joņot pa jauno Rīgas tiltu. Tomēr tā vietā pa izdangātu zemes ceļu var aizkratīties tikai līdz pirmo pāļu dzīšanas vietai un nodoties minēšanai, vai šie pāļi nav dvīņubrāļi bēdīgi slavenajiem multihalles balstiem. Ar solījumiem gan neviens neskopojas un, piemēram, pašlaik sola, ka tilts tiks atklāts drīz pēc tam, kad Rīgā būs noticis tas pats nesen solījumu diedziņā iekārtais pasaules hokeja čempionāts, proti, Dienvidu tilts būs 2007. gadā.

Vainīga — Eiropas Savienība

Ja tomēr notiks brīnums un tiltu tik tiešām uzcels, tas vārda vistiešākajā nozīmē būs pasaules brīnums. Pārrēķinot tā izmaksas eiro, tilts kopā ar pievedceļiem izmaksās apmēram 242 miljonus eiro*. Taču tā nav galīgā summa, un tai būs lemts pieaugt, kā apgalvo Rīgas vicemērs Aivars Kreituss: "Tilta izmaksas pieaugs tādēļ, ka uz tā paredzēts uzstādīt pretapledošanas sistēmu. Jāņem vērā arī tas, ka, kopš esam iestājušies Eiropas Savienībā, metāla cenas augušas par 80 procentiem. Man grūti prognozēt, cik liels būs [izmaksu] pieaugums. Laiks iet. Kopš iestājāmies ES, augusi dārdzība un palielinājusies inflācija. Izmaksas, domāju, neatpaliks no inflācijas tempiem."

Tātad, varam rēķināties ar visiem 300 miljoniem eiro, ja vien "sliktā" ES atkal neizdarīs kaut ko tilta padārdzināšanas labā.

Nedēļa vēlas piebilst vēl par dažiem interesantiem aprēķiniem, ko neminēja vicemērs. Ja Dienvidu tiltu uzbūvēs par pašreiz veiktajiem aprēķiniem, kas, maigi izsakoties, ir nereāli, tad uz vienu rīdzinieku tiks iztērēti vismaz 242 lati**, neatkarīgi no tā, vai viņš ir gadu vecs zīdainis vai simtgadīgs sirmgalvis. Respektīvi, šī naudiņa tiks izvilkta no mūsu makiem nodokļu veidā. Tā kā uzreiz šādu summu sarūpēt nav iespējams, tiks ņemti banku kredīti un, visticamāk, ne jau par zemākajiem procentiem. Tāpat pilnīgi droši var apgalvot, ka tilta celtniecība sadārdzināsies. Šo četru gadu laikā, veicot tikai aprēķinus, nevis pašu būvniecību, tilta vērtība pieaugusi jau vairāk nekā četras reizes.

Mijo tilts nobāl

Pirms pusotra mēneša visa zemeslode apbrīnoja Francijā uzbūvēto Mijo tiltu, kas tagad ir visaugstākais pasaulē (augstākais balsts — 245 metri, tilta maksimālais augstums (ar piloniem) — 343 metri, un tas ir 20 metrus augstāk nekā Eifeļa tornis Parīzē). Galvenie celtniecības materiāli — betons, kas atbilst visaugstākajām mūsdienu prasībām (no tā izgatavoti balsti) un tērauds (no tā veidots tilta segums). Tilta celtnieki un inženieri galvo par pilnīgu tilta drošību visekstrēmākajos seismiskajos un laika apstākļos. Būvei dota 120 gadu garantija. Kopumā slavenais Mijo tilts, kas gandrīz 2,5 km garumā šķērso Tarnas ieleju Francijas dienvidos un uzskatāms par vienu no XXI gs. celtniecības meistardarbiem gan arhitektoniskā, gan inženiertehniskā risinājuma ziņā, izmaksāja 400 miljonus eiro.

Spriežot pēc visa, Dienvidu tilts Rīgā tiek būvēts, lai drīz vien šo meistarstiķi pārtrumpotu. Vismaz izmaksu ziņā. Pašreizējie aprēķini liecina, ka viens metrs "tīrā" Dienvidu tilta izmaksās vairāk nekā 150 000 eiro, Mijo tilta viens metrs izmaksāja 160 000 eiro. Jāatgādina, ka Dienvidu tilts būs apmēram 800m garš.

Ja vēl atceramies brīdinošos atgādinājumus par dārdzības pieaugumu, gandrīz vai jāsāk domāt, ka Dienvidu tilta izmaksas būs līdzīgas un varbūt pat pārsniegs Mijo tilta tāmi. Interesanti, kur patiesībā paliks šī nauda?

Iekārtais ūnikums

Dienvidu tilta grandiozitāti un visai nozīmīgo priekšrocību salīdzinājumā ar Mijo tiltu labi prot skaidrot projekta "bīdītājs" — vicemērs A. Kreituss: "Francijas tilts bija viens taisns ceļa gabals, protams, uz ļoti augstiem betona balstiem. Tur iztērēja ļoti daudz betona. Tas iet pāri kādai gravai (ak, nelaimīgā Tarnas ieleja, ko ieskauj Alpu kalni un kas tiek raksturota kā lielisks viduslaiku ainavas paraugs. — red.), bet tur nav, piemēram, tādu trīs līmeņu krustojumu kā mums. Dienvidu tilts būs ja ne pasaules, tad Eiropas mēroga gan. Tas būs otrais Šprenglera tipa tilts — pirmais šāda veida tilts ir uzbūvēts Šveicē . Jāpiebilst, ka Mijo tilts ir ar piloniem un trosēm, bet tas nav iekārts. Mūsu tilts būs iekārts trosēs. Tiltu "pārbīdīs" pāri visai Daugavai un iekārs trosēs, kas balstīsies uz sešiem piloniem. Daļa slodzes gulsies uz šiem piloniem, un līdz ar to būs vajadzīgi nevis desmit, bet gan seši balsti. Runa ir ne tikai par pašu tiltu, bet arī par divu līmeņu krustojumu Bauskas ielas rajonā pie Piena kombināta un trīs līmeņu krustojumu pie Krasta ielas. Pirmoreiz galvaspilsētā tiks uzcelts trīs līmeņu krustojums. Pārbūvēs arī Slāvu tiltu, kam būs astoņas joslas. Dienvidu tilts nebūs ne ar ko sliktāks par pasaulē augstāko tiltu Francijā."

Jāpiebilst gan, ka joprojām nav skaidrs, kur grandiozajam tiltam tiks ņemta nauda. Rīgas Domē atbild, ka tiek tikai "risinātas sarunas". Tās tiekot "risinātas" ar vairākām Vācijas kompānijām un arī ar pārstāvjiem no citām Eiropas Savienības valstīm. A. Kreituss apgalvo, ka galvaspilsētas budžets tiltam paredzēto naudu var "pacelt": "No pilsētas budžeta ik gadu mierīgi var maksāt vairākus miljonus, kaut vai desmit miljonus. Tas nav nekas. Galvaspilsētas budžets pastāvīgi pieaug."

Pašlaik no Domes budžeta Dienvidu tiltam atvēlēti 12 miljoni latu, un par tiem būve jau iesākta — līdz marta beigām paredzēts izbūvēt sešus no desmit nepieciešamajiem balstiem. Tiltu būvē pilnsabiedrība Dienvidu tilts, kurā apvienojušies seši vietējie celtniecības uzņēmumi — BMGS, Latvijas tilti, Rīgas tilti, Skonto būve un Viadukts.

Cits tilts — jauni miljoni

2001. gadā, pirms iepriekšējais Rīgas Domes sastāvs nolika pilnvaras, deputāti paziņoja, ka atrisināta galvenā transporta problēma: pašvaldība konceptuāli nolēmusi, ka jaunais Daugavas šķērsojums būs Ziemeļu tunelis. Tādējādi šim Domes sasaukumam bija paredzēts vairs nestrīdēties, ko būvēt — tiltu vai tuneli. Tomēr turpmākie notikumi liecināja par pretējo — pāris mēnešus pēc Domes sastāva maiņas 2001. gadā Ziemeļu tunelis "pārtapa" par Dienvidu tiltu.

Rīgas vicemērs Aivars Kreituss to skaidro šādi: "Šī dome nav atteikusies no Ziemeļu tuneļa, bet ķērās pie Dienvidu tilta celtniecības, jo tas bija paredzēts pilsētas attīstības plānā līdz 2015. gadam. Toties tuneļa šai plānā nebija. Tuneli voluntāri ar pirkstu kartē novilka kādreizējais Rīgas mērs un premjers Andris Bērziņš. Tuneļa trase bija iezīmēta Spilves pļavās, kur nekad nekā līdzīga ceļiem nav bijis. Tur pievedceļu izbūvei būtu vajadzīgi milzīgi kapitālieguldījumi."

Plānots, ka Ziemeļu tuneļa celtniecību varētu sākt 2006. gada otrajā pusē un beigt 2010. gadā. Konkrētas tuneļa izmaksas netiek nosauktas. 2001. gada sākumā veiktie aprēķini liecināja, ka tunelis varētu izmaksāt 162 miljonus eiro (aptuveni 114 miljoni latu). Tagad jau tiek spriests par aptuveni 300 miljoniem eiro (210 miljoni latu). Tātad nekas vēl nav beidzies. Iespējams, nākamā Dome gatavos rīdziniekiem vēl kādu pasaules brīnumu.

*****

Dienvidu tilta celtniecību paredzēts veikt trīs posmos

Pirmajā kārtā plānots uzcelt pašu tiltu, kā arī krustojumus ar Krasta un Bauskas ielu. Šobrīd plānotās izmaksas — aptuveni 85 miljoni latu. Finansēšanai plānots ņemt kredītu, kuru Rīgas Dome nomaksātu 20–30 gados. Šos darbus paredzēts pabeigt 2007. gadā.

Otrajā kārtā paredzēts izbūvēt trīs līmeņu krustojumu Slāvu apļa vietā un Austrumu maģistrāles savienojumu ar Via Baltica. Šobrīd plānotās izmaksas — 58,95 miljoni lati. Paredzēts pabeigt 2010. gadā.

Trešajā kārtā paredzēta piebrauktuves izbūve no Vienības gatves līdz Bauskas ielai. Šobrīd plānotās izmaksas — 25,52 miljoni latu. Paredzēts pabeigt 2012. gadā.

Otrajai un trešajai kārtai Rīgas Dome vēlas piesaistīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

-----------------------------------------------

* pārrēķināts pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa š.g. 31. janvārī.

** pēc ziņām, ka Rīgas iedzīvotāju skaits šobrīd ir aptuveni 700 tūkstoši cilvēku.