Vienīgais uzņēmums, kuram finanšu rādītāju un to nākotnes prognožu oficiāla publiskošana ir kaut cik nākusi par labu, ir lielākais Latvijas zāļu ražotājs “Grindeks”. Ziņa, ka kompānijas neauditētā peļņa pērn bijusi par 81% augstāka nekā sasniegumi gadu iepriekš, lika akciju tirgus dalībniekiem sarosīties, kas uzņēmuma akcijām ļāva atgūt daļu no zaudētā vispārējā tirgus krituma laikā, cenai pakāpjoties nedaudz vairāk par 10% un atgriezties virs sešu latu atzīmes. To gan, iespējams, vairāk sekmēja uzņēmuma paziņojumi, ka šogad plānotā peļņa ir par gandrīz 30% lielāka, nekā tā bija aizvadītajā gadā, savukārt apgrozījums tuvāko trīs četru gadu laikā varētu palielināties pat divas reizes. Ne tik labi ar akciju cenas pieaugumu veicas “Grindeks” attālam radiniekam “Olainfarm”, kas arī pērn ievērojami uzlabojis savus finanšu rādītājus, sākot strādāt ar peļņu, salīdzinājumā ar zaudējumiem gadu iepriekš.
Arī citu biržas Otrajā sarakstā kotēto akciju sabiedrību, piemēram, “Rīgas kuģu būvētavas” un “Ditton pievadķēžu rūpnīcas” akciju cena spītīgi atsakās pakāpties, neraugoties uz ziņām par to saimnieciskā stāvokļa uzlabošanos, kas ir slikta zīme tiem, kas cer uz to, ka akciju cenas tuvākajā laikā varētu pakāpties līdz aizvadītā gada beigās sasniegtajiem līmeņiem. Lai arī tāds teorētisks rādītājs kā kompānijas cenas un aizvadītā gada peļņas attiecība jeb P/E koeficents “Olainfarm”, “Kuģu būvētavai” un “Ditton pievadķēžu rūpnīcai” ir salīdzinoši augsts, tādējādi akcijas grūti saukt par lētām, jāizvērtē ir arī kompāniju nākotnes perspektīvas, kuras “Rīgas kuģu būvētavas” un “Olainfarm” gadījumos tās nebūt nevarētu deklarēt kā sliktas, drīzāk tieši otrādāk. Runājot par tirgus pasīvo reakciju, diemžēl jānorāda, ka tas nav reaģējis ar investīciju pieplūdumu tādos uzņēmumos, kuriem P/E rādītājs ir ievērojami labāks.
Jau iepriekš pieminētajam “Grindeks” pozitīvo finanšu rādītāju un nākotnes prognožu paziņošana sekmēja tikai īslaicīgu investoru intereses palielināšanos. Vēl īsāku pozitīva impulsa uzplaiksnījumu izjuta “Latvijas kuģniecības” un “Liepājas metalurga” akcijas, no kurām pēdējo cena patlaban uzrāda vēlmi traukties lejup pretī jauniem zemākiem līmeņiem kopš pagājušā gada vasaras. Arī “Kuģniecības” akcijām no būtiska cenas saamzinājuma šobrīd, iespējams, izdevies izvairīties, pateicoties kāda Lietuvas investora vai investoru grupas vētrainām pirkšanas aktivitātēm, kuras, pieļaujams, arī tika veiktas, lai apturētu cenas kritumu.
Pašreizējo investoru noskaņojumu biržā acīmredzami vairāk nosaka psiholoģiski nevis ekonomiski faktori. Līdz ar valsts tautsaimniecības augšupeju pēdējo gadu gaitā ir palielinājies cilvēku loks, kuri investēja uzņēmumu akcijās, jo banku depozīti uzkrājumus vairs nevarēja pasargāt no inflācijas. Pieļaujams, ka daļa no jaunajiem investoriem, kuriem akciju cenu kāpums ļāva nopelnīt pērn un aizpērn, redzot korekcijas pazīmes, psiholoģisku faktoru vadīti, strauji sāka izpārdot savus vērtspapīru portfeļus, bieži vien mēģinot tikt vaļā no akcijām par pircēju jebkādu piedāvāto cenu, kritumu akciju tirgū pastiprināja vēl vairāk. Palasot atsevišķu tirgus dalībnieku komentārus un savas darbības izklāsta scenārijus portālā wallstreet.lv, šāda atziņa nostiprinās arvien vairāk. Atsevišķi investori biedē citus par it kā gaidāmiem straujajiem akciju cenu kritumiem līdz līmeņiem, kurus pat diezgan droši var nosaukt par noteiktiem “pēc ķēķa lampas”.
Ja runājam par tīri ekonomiskiem faktoriem, tad vēl aizvien der atcerēties, ka Baltijas valstu ekonomikas aizvien ir ļoti strauji augošas un ļoti būtiskam pieaugumu tempu kritumam šobrīd nav pamata, neraugoties uz brīdinājumiem par tepat aiz stūra esošo krīzi nekustamo īpašumu tirgū. Līdzi ekonomikai aug arī uzņēmumu darbības mērogi, turklāt ir jāatgādina, ka biržas uzņēmumi savā darbībā vairumā gadījumu ļoti veiksmīgi orientējas un, visticamāk, arī turpinās orientēties uz ārējiem tirgiem.
Tāpat jāatgādina par investīciju plūsmas palielināšanos Latvijas kapitāla tirgū gan saistībā ar vietējo pensiju fondu darbības paplašināšanos, gan ārvalstu investoru intereses palielināšanos. Akciju cenu palielināšanās rada aizvien jaunu tirgus dalībnieku interesi par investīciju iespējām, un faktiski tirgus augšupeja vairumam investoru ir izdevīgāka par nenoteiktību vai kritumu, līdz ar to ir ļoti maz tādu, kuri iepriekšējo gadu performanci šobrīd būtu ieinteresēti samaitāt.